Žurnālisti tikai raksta garus rakstus un raksta :) bet politiķi dara savus darbus un dara. Līdzīgi kā sporta žurnālisti, viņu loma man arī īsti nekad nav bijusi saprotama, labi, saprotu, viņi informē sabiedrību sporta disciplīnā. Piem., lepni "spīd" ar zināšanām, kad komentē Pasaules čempionātu futbolā, lietpratīgi apspēlē futbolistu biogrāfijas un sasniegumus un paralēli elitāri izgaismo vēsturiskās spēles 70. - 80. gados, piemēram. :) Un tad apmierināti par savu "diženo" darbu. Tikai kāda jēga no tā, lūk, to es nesaprotu. Tam futbolistam bijis nebijs tas komentārs, ne viņa spēle no tā uzlabosies, ne ātrāk bumbai pakaļ skries.. Labāk paši būtu spēlējuši futbolu, nevis mēli kulstījuši. Līdzīgi ir ar politikas vērotājiem - žurnālistiem. Tie iedomājas, ka ir ceturtās varas speciālisti, bet ar savu ceturto varu viņi var kāpnes mazgāt, pa kurām deputāti staigā. Tā analizēšana, lai varbūr ar kādu saturu, tad noteikti bez jebkādas iedarbības. Kas atcerās Latvijas Ceļa funkcionārus? tak brīvā sabiedrībā, kur lēta informācija kā lavīna katru dienu gāžas tas viss izplūsts vienā biezā un beigās arī besaturīgā slānī. Turklāt ir atšķirība starp lēmuma pieņēmēju un tā komentētāju. Jo pirmajais vienmēr saskarsies ar ierobežotu laiku un resursiem, otrajam laiks, ja ne resursi būs atliku likām. Secinājums, nevajag visās sīkās lietās ielikt lielu nozīmi. Cilvēki nevar izmainīties pa 20 gadiem, ja 50 gadus auguši sprostā. Paaudze, kas pēc 90 ir dzimuši ar viņiem varbūt pa īstam varēs rēķināties, protams tas jau nenozīmē, ka pirms tam dzimušie ir norakstāmi, tādās kategrorijas arī nedrīkst spriest. Bet, ceru, doma skaidra. 

Informatīvais ziņojums par „Ziņojumā par patēriņa cenu inflācijas attīstību un samazināšanas priekšlikumiem” plānoto „Pasākumu patēriņa cenu pieauguma ierobežošanai” izpildes gaitu Ministru kabinets š.g. 6. martā, izskatīja un apstiprināja finanšu ministra vadītās darba grupas „Ziņojumu par patēriņa cenu inflācijas attīstību un samazināšanas priekšlikumiem” – turpmāk Ziņojums. Ziņojuma 1. tabulā bija norādīti „Pasākumi patēriņa cenu pieauguma ierobežošanai”, kā arī katram pasākumam bija norādītas atbildīgās institūcijas. Finanšu ministrija veica informācijas apkopošanu par visu ministriju veiktajām un plānotajām darbībām minēto pasākumu izpildei un to termiņiem. Pēc informācijas apkopošanas, Finanšu ministrija ir sagatavojusi Informatīvo ziņojumu par izpildes gaitu „Par pasākumiem patēriņa cenu pieauguma ierobežošanai”. -------------------- 5.4. Pašvaldību regulatoru funkcijas nodot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, lai nodrošinātu profesionālu, efektīvu un vienveidīgu regulējamo pakalpojumu cenu izvērtēšanu un apstiprināšanu; Vienotā sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas modeļa izveide ir atkarīga no administratīvi teritoriālās reformas ieviešanas, kas saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likuma 6. pantu tiks realizēta līdz 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām. Tādēļ koncepcijas "Par efektīva un Latvijas situācijai vislabāk atbilstoša sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas modeļa izveidi" ieviešana ir atlikta līdz 2009.gada 1.jūnijam (02.05.2007. MK rīkojums Nr.240). Šobrīd koncepcijā noteikto procesu var uzsākt ar brīvprātīgu vienošanos, pašvaldībām noslēdzot līgumu ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju par pašvaldību funkciju attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā deleģēšanu komisijai. ------------- Kāda ir motivācija šādas normas ieviešanai? Kāds no šitāda likuma būs labums? Vai tas ir domāts kā represīvs līdzeklis pret "nepaklausīgām" pašvaldībām? Vai pret tām, kurās neievēlēs TP kandidātus? 

Super! Tas gan ir labi izdevies uzrakstit: "...ministrs līdz ar pašvaldību vadītāju atstādināšanu varēja demonstrēt piemēru un plānošanas lietu pilnveidošanas profilakses nolūkos atstādināt arī sevi un demisionēt." Vienkārši un patiesi!!! 

Zalāns - šobrīd tas vairs nav politiķis, bet gan varaskāres kretīnisma diagnoze. Vispirms tēpisti uztaisīja "teritoriālo reformu", kuru realizējot tiek iznīcināti vēsturiski izveidoties pagasti un pašvaldības. Tagad tiek izveidoti "novadi", lai gan Satversme nosaka, ka Latvijā ir četri novadi - Kurzeme, Vidzeme, Zemgale un Latgale. Varbūt tas izklausīsies pēc paranojas, bet nākošais solis varētu būt Latvijas satversmes apšaubīšana, Latvijas vēsturiskās kontinuitātes noliegšana ar visām no tā izrietošajām sekām.