Līdz ar to šobrīd iespējams scenārijs ir tāds, ka RAPLM pēc pašvaldības paskaidrojumu saņemšanas secina, ka pieļauti likumpārkāpumi, un prasa tos novērst. Tādā gadījumā pašvaldība pati varētu lemt par būvniecības apturēšanu un, iespējams, būves nojaukšanu, baidoties no RAPLM vēršanās pret tās priekšsēdētāju vai visu padomi par likumu pārkāpšanu. Cits variants ir tāds, ka par būves nojaukšanu lemj Administratīvā rajona tiesa, kā to vēlas jaunceļamajai ēkai blakus esošā īpašuma saimniece Nataļja Ļiļičenko.

Par Mārupes pagasta iedzīvotājas N.Ļiļičenko problēmu, kad gluži blakus viņas īpašuma žogam tiek būvēta jauna trīsstāvu daudzdzīvokļu ēka, KNL redakcija jau rakstīja. N.Ļiļičenko ar norādēm uz dažādu normu pārkāpumiem vērsās gan Mārupes pagasta padomē, gan būvvaldē, gan Valsts būvinspekcijā (VBI), tomēr mēnešiem ilgi būvniecību apturēt neizdevās, lai gan arī VBI konstatēja, ka būvprojekts akceptēts, neievērojot Civillikuma 1091.panta prasības.

Klāt vēl viens stāvs

VBI šai laikā ir nosūtījusi vēstuli RAPLM, informējot par notiekošo. Ar 10.aprīli datētajā vēstulē VBI norāda, ka konkrētajā gadījumā ir pārkāptas Civillikuma 1091.panta prasības un ka Mārupes pagasta padome nav rīkojusies atbilstoši Administratīvā procesa likuma (APL) 80.panta prasībām – tas nosaka, ka iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē, bet būvatļaujas darbība netika apturēta, lai gan N.Ļiļičenko to janvāra beigās apstrīdēja. „Vadoties no augstāk izklāstītā, Mārupes pagasta padome nav nodrošinājusi būvniecības procesa tiesiskumu savā administratīvajā teritorijā,” raksta VBI priekšnieks Leonīds Jākobsons. Savukārt RAPLM šobrīd vēl vispār nav paguvusi reaģēt. Komunikācijas nodaļā stāsta, ka, vēlākais, nākamotrdien ministrija izsūtīs Mārupes pagasta padomei papildus informācijas pieprasījumu. Taču padomei būs vesels mēnesis laika atbildei, un cita RAPLM rīcība varēs sekot tikai pēc tam.

Tikmēr, kā atklāj N.Ļiļičenko, būvniecība turpinās pilnā sparā. Rakstam pievienotajās fotogrāfijās redzams, kā blakus žogam pakāpeniski top jaunā ēka, un nu jau tai tapis par vienu stāvu vairāk. N.Ļiļičenko, kas jau iepriekš bija iesniegusi sūdzību Administratīvajā rajona tiesā, stāsta, ka nesen ir iesniegusi tiesai prasītos papildus dokumentus. Bet arī tiesāšanās ceļš, ja novedīs līdz prasītājas vēlamajam rezultātam, nebūs ātrs.

Kāpēc „spēlē futbolu”?

„Es nesaprotu, kāpēc VBI pati nereaģē,” saka RAPLM valsts sekretāres vietnieks Artis Stucka. Viņaprāt, VBI varētu apturēt būvatļauju, un problēmas nebūtu. A.Stucka uzskata, ka VBI nepatīk tā rīkoties, jo tādā gadījumā viņi ir tie, kurus var iesūdzēt tiesā, līdz ar to viņi „spiež” uz pašvaldībām, lai tās lēmumus pieņem pašas. „Viņi vienkārši baidās nokļūt atbildētāja pozīcijā. Tas, ka viņi baidās, ir labi, bet ir jādara savs darbs. Tas, kas man nepatīk, vienkārši ir tas, ka tiek spēlēts futbols. Mēģina mūs iesaistīt tur, kur viņiem pašiem būtu jānoreaģē un mums jāziņo,” stāsta A.Stucka.

„Tā visa ir RAPLM darbība – vai nu pārrauga pašvaldības vai nē. Ja pārrauga, tad, lūdzu, pārraugiet līdz galam, bet nevis futbolējiet uz sāniem. Mēs savu darbu esam izdarījuši,” savukārt apgalvo L.Jākobsons. Tā kā VBI jau pašvaldībai ir norādījusi, ka saskaņā ar APL būvatļaujas darbība ir jāaptur, viņš šobrīd neredz pamatu VBI par to lemt. „Mēs esam norādījuši, ka likumi ir pārkāpti. Ko vēl man vajag darīt? Man ar šauteni vajag nostāties vārtos un nelaist būvniekus iekšā?” nesaprot L.Jākobsons. A.Stucka piekrīt – nevar teikt, ka VBI neko nedara, bet inspekcija nerīkojas tā, lai situāciju risinātu pēc iespējas efektīvi. „Tas, ka mēs prasīsim paskaidrojumus, tas ir skaidrs, bet tas nebūs ātri. Ja viņi gribētu ātri, tad viņi saspringtu uz desmit minūtēm un pieņemtu lēmumu. Bet viņi baidās, jo viņus iesūdzēs tiesā,” viņš saka.

Pati ēka tāda, kāda tā šobrīd tiek būvēta, palikt gan nevarēs – tāda ir VBI nostāja. Civillikumā ir noteikts minimālais ēkas attālums no robežas, ja tajā paredzēti logi uz blakus zemes gabala pusi, un tas nav ievērots, lai gan pie žoga esošajā sienā paredzēti ne vien logi, bet arī balkoni. „Kā var legalizēt, ja Civillikums ir pārkāpts? Es nestādos priekšā,” L.Jākobsons stāsta. Šo neatbilstību gan vienkāršāk varētu novērst, nevis nojaucot visu ēku, bet pārstrādājot projektu un uztaisot logus citviet.

Šis gadījums parāda, cik neiespējami iedzīvotājiem ir cīnīties pret nelikumīgu būvniecību – to, ka tā neatbilst Civillikuma prasībām, VBI Mārupes pagasta padomei norādīja jau marta sākumā, un teju divus mēnešus vēlāk iestādes vēl „spēlē futbolu”, turklāt spēle tik drīz nebeigsies, ja vēl veselu mēnesi varētu būt jāgaida tikai uz pašvaldības paskaidrojumu sniegšanu. Bet pašai jaunceļamajai ēkai stāvi ir tapuši viens pēc otra.

Valsts būvinspekcijas vēstule Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai