05.04.2008.
Lāsma Rozenfelde
Var atcelt tikai prettiesiskas būvatļaujas
„Nekādas legalizācijas nebūs tādā izpratnē, kā to saprot sabiedrība,” apgalvo RAPLM valsts sekretāres vietnieks Artis Stucka, kurš skaidro, ka nelikumīgas būves ir jānojauc. Par būvju vai to daļu nojaukšanu rakstīts Būvniecības likuma 30.pantā. „Bet ir tikai viens nosacījums – tas saistās ar tiesiskās paļāvības principu,” A.Stucka turpina. Ja persona visu ir darījusi legāli un pašvaldība to ir apmānījusi, tad pašvaldībai esot jādara viss, lai ēku saglabātu.
Lielākā daļa no iespējamajiem 67 miljonu latu zaudējumiem saistās ar gadījumiem, kad konkrētā vietā atļautā būvniecība ir pretrunā teritorijas plānojumam. Būvniecības likuma 3.pants nosaka, ka zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve tiek veikta saskaņā ar teritorijas plānojumu un detālplānojumu. „Tā ir prettiesiski izdota būvatļauja,” saka Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta direktors Ingars Pilmanis. Šādus gadījumus, kad būvatļaujas izdotas prettiesiski, regulē Administratīvā procesa likuma 86.pants par prettiesiska administratīvā akta atcelšanu. Prettiesiska būvatļauja uzskatāma par adresātam labvēlīgu prettiesisku administratīvo aktu, un tādu var atcelt, ja šis adresāts vēl nav izmantojis aktā piešķirtās tiesības, proti, būvniecība vēl nav sākta, arī tad, ja adresāts būvatļaujas izdošanu ir panācis ar kukuļošanu vai citām prettiesiskām darbībām. Savukārt tad, ja būvētājs ir rīkojies tiesiski un ēku jau paspējis uzbūvēt, būvatļauju var atcelt tikai tad, ja tās palikšana spēkā „skar būtiskas sabiedrības intereses”, kas tad ir jāpierāda. I.Pilmanis skaidro, ka sabiedrības intereses skartu, piemēram, būvēšana kāpu zonā, aizsargājamās vietās, varbūt arī koku izciršana. Šai pašā pantā arī noteikts – tādā gadījumā pašvaldībai adresātam būtu jāatlīdzina zaudējumi vai personiskais kaitējums.
Nojaukt, mainīt vai nedarīt neko?
Tieši šādā lēmumā par būvatļaujas atcelšanu, ko var pieņemt pati pašvaldība vai tiesa, ir jānorāda, ko darīt tālāk, piemēram, ja ir uzbūvēta deviņu stāvu ēka, bet teritorijas plānojums tai vietā pieļauj tikai piecu stāvu apbūvi, tad var uzdot samazināt stāvu skaitu, bet var uzdot arī visu ēku nojaukt un tās vietā sastādīt kokus un iesēt zālīti. „Viņiem ir jāņem vērā samērīgums, lietderība un daudz kas cits,” stāsta I.Pilmanis. Turklāt tad, ja iedzīvotāji vai sabiedriskās organizācijas pašvaldības lēmumu neuzskatītu par pamatotu, viņi varētu vērsties tiesā.
A.Stucka izšķir trīs dažādus gadījumus. Ja tiek pierādīts, ka pati persona ir bijusi vainīga pie prettiesiskās būvatļaujas, piemēram, ir devusi kukuli, tad pašvaldībai jāliek ēku nojaukt un nav jāmaksā. „Tur nekādas legalizācijas nebūs,” viņš sola un atklāj, ka tad, ja ēkas sāks jaukt nost, tikai priecāsies par to, ka lietas sāk sakārtoties. Ja pašvaldība uzdotu ēku nojaukt, bet privātpersona to nedarītu, tad pati pašvaldība ar brigādi ēku nojauktu un pēc tam savukārt varētu paprasīt no privātpersonas nojaukšanai iztērētos līdzekļus.
Ja persona ir rīkojusies tiesiski, taču konkrētajā teritorijā būvēt objektīvu apstākļu dēļ nevar, piemēram, tā ir applūstošā teritorija, kas applūst divas reizes gadā, arī tad ir jāliek būves nojaukt, taču šai gadījumā pašvaldībai ir jāsedz zaudējumi. Bet visur, kur tas ir iespējams un to pieļauj normatīvie akti, apbūve ir jāsaglabā. Tas nozīmē, ka pašvaldība nevis liktu pārtaisīt ēku, lai tā atbilst teritorijas plānojumam, bet grozītu pašu teritorijas plānojumu. „Tas, ka tur tādu ēku var būvēt saskaņā ar jauno plānojumu, būs būtisks arguments tam, lai lemtu, ka nav lietderīgi atcelt būvatļauju, jo principā tādu pat var tūlīt dabūt no jauna,” uzskata I.Pilmanis.
Protams, jāņem vērā, ka teritorijas plānojuma grozīšana ir sarežģīts process, kurā ir jāņem vērā gan virknes institūciju atzinumi, gan sabiedriskās apspriešanas rezultāti, kas par iecerētajām izmaiņām var būt negatīvi. A.Stucka skaidro – ja grozījumus nevar veikt, tādā gadījumā ēkas jāpārveido atbilstoši esošajam plānojumam vai jānojauc, un pašvaldībai ir jāsedz zaudējumi. „Administrācijai tagad būs, ar ko nodarboties,” saka I.Pilmanis, jo tad, ja Saeima lems par padomes atlaišanu, tās vietā strādās pagaidu administrācija trīs cilvēku sastāvā.
Vai būs jāmaksā miljoni?
Ja pašvaldība liek ēku nojaukt, tad tai var prasīt atlīdzināt izdevumus gan ēkas uzbūvēšanai, gan nojaukšanai. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu persona iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu iesniegtu pašvaldībai un, ja pašvaldība zaudējumus atlīdzināt atteiktos, vērstos tiesā. Tomēr šobrīd nevar noteikt, vai Ķekavas pagastam tiešām draud 67 miljonu latu izdevumi. No vienas puses, ne visos gadījumos būvniecība jau reāli ir veikta, tāpat var būt, ka pašvaldība grozīs teritorijas plānojumu un visas ēkas paliks neskartas. Arī tad, ja vajadzēs, piemēram, nojaukt daļu stāvu, zaudējumi būs mazāki nekā visas ēkas nojaukšanas gadījumā. Tomēr ir arī vairāki faktori, kas summu varētu palielināt, proti, būvniecībā reāli varētu būt ieguldīts vairāk līdzekļu nekā bija norādīts būvatļaujā, tāpat RAPLM speciālisti uzsver, ka Ķekavas pagastā tiek atklātas arvien jaunas nelikumības, līdz ar to prettiesisko būvatļauju skaits var pieaugt.
A.Stucka skaidro, ka privātpersonas nav vainīgas, ja padomē „strādā prātā paviegli cilvēki”. „Deputāti nesaprot, ka visiem viņu lēmumiem ir sekas. Ja nesaprot, tad nav ko līst par deputātu. Ja ieliks kādu cietumā, tad sapratīs,” viņš prognozē.
