26.06.2008.
Lāsma Rozenfelde
„Kas notiek Latvijā?” (KNL) redakcija jau ir rakstījusi par konkrētu būvniecības gadījumu Mārupes pagastā, kur līdzās pagasta iedzīvotājas Nataļjas Ļiļičenko īpašuma žogam tiek būvēta jauna trīsstāvu daudzdzīvokļu ēka. Kā konstatēja VBI, būvprojekts ir akceptēts, neievērojot Civillikuma 1091.panta prasības, jo ēka, kurā ir paredzēti logi un balkoni uz blakus zemes gabala pusi, atrodas pārāk tuvu robežai ar šo zemes gabalu. Pati N.Ļiļičenko ar norādēm uz dažādu normu pārkāpumiem jau no pagājušā gada decembra ir vērsusies gan Mārupes pagasta padomē, gan būvvaldē, gan VBI, tomēr ēkas būvniecība joprojām netiek apturēta.
Cerības, ka kaut kas situācijas risināšanai varētu tikt darīts, radās pēc VBI vēstules RAPLM – VBI norādīja uz to, ka Mārupes pagasta padome nav nodrošinājusi būvniecības procesa tiesiskumu savā administratīvajā teritorijā. Pēc vēstules saņemšanas RAPLM lūdza Mārupes pagasta padomei sniegt skaidrojumu, vienlaikus lūdzot „turpmākajā darbībā ievērot normatīvo aktu prasības”. 26.maijā Mārupes pagasta padome sniedza savu atbildi
Juridiska „matu skaldīšana” starp ierēdņiem
Šobrīd galvenais RAPLM pārmetums Mārupes pagasta padomei saistās ar to, ka padome, izskatot jau šī gada janvārī rakstīto N.Ļiļičenko iesniegumu par būvatļaujas apstrīdēšanu, nav ievērojusi APL 80.panta prasību par administratīvā akta darbības apturēšanu no brīža, kad augstākā iestādē saņemts iesniegums par tā apstrīdēšanu. Proti, ministrija uzskata, ka pēc iedzīvotājas iesnieguma saņemšanas nekavējoties bija jāaptur būvatļaujas darbība. Taču Mārupes pagasta padome uzsver, ka iesniegumā par administratīvā akta apstrīdēšanu ir jānorāda, kuru administratīvo aktu apstrīd un kādā apjomā to apstrīd, bet konkrētajā iesniegumā tas neesot norādīts. Padome skaidro, ka „iestādei nav tiesiska pamata piemērot APL 80.panta prasības, apturot tāda administratīvā akta darbību, kurš nav apstrīdēts”. Tāpat padomes priekšsēdētājas Līgas Kadiģes parakstītajā vēstulē secināts, ka pagasta būvvaldei nav tiesiska pamata lemt jautājumu par būvatļaujas anulēšanu vai kā citādi apturēt daudzdzīvokļu mājas celtniecību.
Ar šiem argumentiem gan RAPLM mierā nav. Ministrijā KNL redakcijai skaidro – tā kā iesniegumā bija vārdi “es apstrīdu blakus mājas (..) projekta saskaņošanu un celtniecību”, būvvaldei bija jāvērtē iesniegums pēc būtības, pēc iespējas noskaidrojot iesniedzējas patieso mērķi. „RAPLM uzskata, ka no N. Ļiļičenko iesnieguma satura Mārupes pagasta padomei bija jāsaprot, ka iesniegumā tiek apstrīdēta tā būvatļauja, pamatojoties uz kuru tiek veikta būvniecība (..), tādā apjomā, kāds nepieciešams būvniecības pārtraukšanai,” skaidro ministrijā.
Vienīgais ceļš – tiesa?
Tātad RAPLM uzskata, ka Mārupes pagastā nav ievērotas likuma prasības – varētu šķist, ka tas ir labs signāls iedzīvotājai, kas cīnās par situācijas risināšanu. Taču tas var palikt arī tikai signāls. „Lai novērstu turpmākus pārpratumus APL normu interpretācijā, RAPLM sniegs atbildes vēstuli Mārupes pagasta padomei, kurā tiks izskaidroti vietējās pašvaldības un tās administrācijā esošo iestāžu pienākumi, pieņemot izskatīšanai privātpersonu iesniegumus un iegūstot nepieciešamo informāciju pamatota lēmuma pieņemšanai,” – šādi skan RAPLM atbilde KNL par ministrijas turpmāko rīcību.
RAPLM Komunikācijas nodaļas vadītāja Justīne Plūmiņa uzsver, ka privātpersonu iesniegumu izskatīšana par būvatļaujas apstrīdēšanu ir pašvaldības būvvaldes kompetence, savukārt RAPLM kompetence ir pašvaldību darbības tiesiskuma uzraudzība. Taču likums “Par pašvaldībām” kā vienīgo piespiedu līdzekli tiesiskuma nodrošināšanai paredz padomes priekšsēdētāja atstādināšanu – pieņemot šādu lēmumu, esot jāvērtē priekšsēdētāja veikto pārkāpumu smagums un tā sekas. „Ņemot vērā, ka Mārupes pagasta padomes lēmumu iesniedzējs atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 47.panta otrajai daļai var pārsūdzēt tiesā, tad minētais pārkāpums, ņemot vērā tā samērīgumu ar padomes priekšsēdētāja atstādināšanu, nav uzskatāms par pietiekamu pamatu minētā lēmuma pieņemšanai,” stāsta J.Plūmiņa.
Līdz ar to iznāk, ka gadījumā, ja Mārupē tomēr neievēros ministrijas sniegto APL normu interpretāciju, RAPLM neko nedarīs. Savukārt N.Ļiļičenko tad paliks vien iespēja turpināt uzsākto tiesvedības ceļu. Skaidrs, ka tiesāšanās, pat ja novedīs līdz viņai vēlamajam rezultātam, ātra nebūs. Šobrīd ēkā, kuras celtniecības dēļ ir notikusi visa šī sarakste, jau ir ielikti logi un balkonu durvis. Šis konkrētais gadījums liek domāt par to, vai valstī ir sakārtots būvniecības un pašvaldību uzraudzības regulējums un vai nebūtu pamats atbildīgajām institūcijām radīt papildus rīcības mehānismus, piemēram, lai RAPLM nebūtu jāizdara izvēle starp pašvaldības vadītāja atlaišanu vai nekā nedarīšanu. Jo diez vai situāciju, kad gan VBI, gan RAPLM ir norādījusi uz likumu pārkāpumiem, taču būvniecība turpinās, var saukt par sakārtotu.
