Savukārt tepat Pierīgā – Ķekavas pagastā atšķirībā no galvaspilsētas gan nav neviena KNAB aizturētā, toties ir valdības atbalstīts likumprojekts par Ķekavas pagasta padomes atlaišanu, ko jau 3.aprīlī plānojusi skatīt Saeima. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) skaidro, ka Ķekavas pagasta padome jāatlaiž nekavējoties, lai novērstu situāciju, kad šī padome pagasta teritorijas plānošanas un būvniecības jautājumos pieņem nelikumīgus lēmumus un nenodrošina likumos noteikto pašvaldības funkciju izpildi.

Līdz ar to šobrīd valstī aktuālāko jautājumu lokā nonākušas tieši tās pašvaldības (un to uzskaitījums nebūt nav galīgs), kurās projektu attīstītāji vēlas celt ēkas un būves peļņas gūšanai, bet šī mērķa realizēšanai visbiežāk vitāli nepieciešams vienpusēji labvēlīgs pašvaldības atbildīgo amatpersonu lēmums. Zonējuma maiņa, būvju stāvu skaita palielināšana, izmaiņas teritoriju plānos, sabiedrisko apspriešanu (ne)organizēšana – šie ir tikai daži no diskusiju objektiem, no kuriem atkarīgs daudzu projektu attīstītāju bizness nākotnē. Turklāt šādu projektu vērtības visbiežāk mērāmas miljonos, un tādēļ arī lēmumu pieņemšanas ātrumam var būt izšķiroša nozīme. Šo apstākli zina gan pašvaldību lēmumu pieņēmēji, gan biznesa aprindas.

Kāda ir KNAB argumentācija par labu pēdējā laika darbībām galvaspilsētas pašvaldībā un kāds ir KNAB redzējums par sistēmiskām lietām, kas veicina vai pieļauj korupciju pašvaldībās? Vai arī turpmāk varētu būt sagaidāmi jauni korupcijas apkarotāju organizēti aresti Rīgas domes koridoros un kabinetos? Vai Rīgas Domes kukuļošanas skandāli ir „paraugs” arī citām – mazākām pašvaldībām? Kāds ir galvenais iemesls situācijām, kad pašvaldības nonāk klajas likumu ignorances situācijās – normatīvo aktu zemā kvalitāte un pretrunīgums vai tomēr mantiskā labuma vilinājums – visai riskanta, bet ātra un iespaidīga peļņa? Kāda jēga no Rīgas Domes pretkorupcijas komisijas tagad, kad korupcijas skandāls jau vēršas plašumā? Sabiedrības atdzesēšana, tvaika nolaišana, ķeksīša pievilkšana vai pašattīrīšanās – labāk vēlāk, nekā nekad? 

Kāpēc šobrīd valdība runā tikai par Ķekavas padomes atlaišanu? Vai tiešām Ķekava ir vienīgais kliedzošais mazo pašvaldību piemērs, vai arī viens no neskaitāmajiem? Kāpēc tikai tagad un kāpēc tikai Ķekava? Pēc kādiem kritērijiem RAPLM juristi ir aprēķinājuši un paziņojuši konkrētus miljonus zaudējumu, ko Ķekavas padomes rīcība nodarījusi valstij? Kādēļ šī lieta netika risināta agrāk, kad ministrija neapstiprināja pagasta teritoriālo plānojumu? Vai citas pašvaldības, par kurām vairākkārt minēts arī masu medijos, ir labākā situācijā nekā Ķekava? Jūrmala, Kolka, Baložu pilsēta, Babīte, Mārupe? Kādēļ tik pēkšņi un skaļi atklājas šādas tendences konkrētu pašvaldību darbībā, kad zonējumu maiņa un citi lēmumi dažādu projektu labā ir kļuvuši par sistēmisku pieeju? Tiesiskais nihilisms vai diletantisms? Kā rīkoties, lai to apturētu?

Raidījumā piedalīsies reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns, Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks (TB/LNNK), Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edmunds Krastiņš (TP), Rīgas domes pretkorupcijas komisijas vadītājs Einārs Cilinskis, Rīgas domes deputāts Olafs Pulks (JL), Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora p.i. Gvido Princis, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Aleksejs Loskutovs, Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta direktors Ingars Pilmanis, Ķekavas pagasta padomes priekšsēdētājas otrais vietnieks Arvīds Platpers, sabiedriskās politikas centra „Providus” pētnieks Valts Kalniņš un biedrības "Koalīcijas dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai" vadītāja Sandra Jakušonoka.