Kad no aresta atbrīvoja PAD administrācijas vadītāju Raimondu Janitu, kas, visticamāk, notika, pateicoties vainas atzīšanai kukuļošanā, viņa advokāts Egons Rusanovs žurnālistiem atzina, ka koruptīvās darbības notikušas laika periodā no pērnā gada pavasara līdz šim pavasarim. Abi minētie būvniecības objekti Kuldīgas un Dzirciema ielās šajā laika periodā virzījās caur dažādām Rīgas pašvaldības instancēm. Pēc arestiem projektu virzībā ir jauni pavērsieni, un tuvākajā laikā sagaidāmi izšķiroši lēmumi.

Dzirciema iela ’2007: būt vai nebūt detālplānojumam
Pagājušajā nedēļā, 5.jūnijā Rīgas domes (RD) prezidija darba kārtībā tika iekļauts jautājums par būvniecības ieceri Dzirciema ielā – to pašu, ko virza kompānija „NCC Spilve Development”, kuras nu jau bijušais vadītājs Prīts Tomings bija iesaistīts pirmajā Rīgas amatpersonu arestā šāgada februārī. Prezidijā jautājums atlikts, jo sakarā ar PCTVL deputātu iebildēm pret šī projekta virzīšanu izskatīšanai domes sēdē, trūcis kvoruma. Jautājumu atkārtoti skatīs 12.jūnijā.

Ja tuvākajā laikā domnieki par šo projektu lems, tas notiks gandrīz pusotru gadu kopš brīža, kad pērnā gada februārī SIA „PL1” („NCC Spilve Development” agrākais nosaukums) iesniedza pašvaldībā apbūves priekšlikumu, plānojot Spilves pļavās Dzirciema ielā būvēt daudzdzīvokļu namu kompleksu, paredzot šajā teritorijā izbūvēt septiņas ēkas piecu līdz sešu stāvu augstumā, kopumā izbūvējot 448 dzīvokļus. 2007.gada 22.februārī būvvaldes sēdē tika nolemts, ka šai teritorijai nepieciešams izstrādāt detālplānojumu. Būvvaldes sēdes video ierakstā redzams, kā toreizējais PAD direktors Pēteris Strancis vada apspriedi. PAD pārstāves ziņojumā par apbūves priekšlikumu saņemšanu izskan ierosinājums par detālplānojuma izstrādi, jo tur ”ar tīkliem ir, droši vien, visādas problēmas”, un detālplānojumā būtu risināms arī jautājums par stāvu skaitu un saistību ar citiem zemes gabaliem. Strancis, pārjautājot: „Tu piedāvā pat detālplānojumu taisīt?”, atzīst, ka „piekļūšana tur nav skaidra”, un izvirza šo versiju apspriešanai, ar papildjautājumu – cik lielai teritorijai? Atbalstu detālplānojumam izsaka Gvido Princis, RD PAD Pilsētplānošanas pārvaldes vadītājs un direktora vietnieks pilsētas plānošanas jautājumos, norādot uz to, ka šim gabalam nav sakārtota arī piebraukšana, kas būtu jāatrisina. Tam neiebilst arī Būvvaldes vadītājs Andis Cinis un neviens cits no klātesošajiem. Ar atrunām, ka jāprecizē detālplānojuma robežas, lēmums tiek pieņemts, un tālāk jau seko saruna par šī lēmuma izpildes procedūru. „Droši vien šo jautājumu vajag apspriest arī ar īpašnieku,” saka Strancis saviem padotajiem, „viņu vajag uzaicināt un vienkārši noinformēt.”

Tajā laikā spēkā esošie 19.10.2004. Ministru Kabineta noteikumi Nr. 883 noteica, ka „detālplānojums jāizstrādā neapbūvētām apdzīvotās vietas teritorijām, kurās vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā nav pietiekami detalizēti teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi vai, ja vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma mērogs nenodrošina pietiekamu detalizāciju un precizitāti”. Saistībā ar šādiem neviennozīmīgi traktējamiem noteikumiem, detālplānojums no būvniecības realizētāja viedokļa, protams, saistās ar naudas izdevumiem un laika patēriņu, tāpēc iepriekš medijos izskanējusi versija, ka, tieši detālplānojums kļuva par iemeslu iespējamai kukuļošanai.

19.aprīļa būvvaldes sēdē nolēma atcelt iepriekš noteikto detālplānojumu, pamatojoties uz projektētāju un attīstītāju iebildēm. Būvvaldes sēdes video ierakstā redzams, ka klātesošie PAD pārstāvji ar Stranci priekšgalā nu jau savstarpēji apliecina, ka piekļuves jautājums ir atrisināts, detālplānojums nav nepieciešams un vajadzīga publiskā apspriešana. Princis gan izvirza iebildes par projekta nepilnīgu izstrādi sakarā ar ēku izvietojumu un stāvvietu risinājumu, un ierosina projektu vēlreiz skatīt būvvaldes padomē. Strancis atzīst, ka „no insolācijas viedokļa projekts ir ļoti aplams”, tomēr viņa vadībā ar atrunām, ka nepieciešami projekta precizējumi, nolemts projektam piemērot publisko apspriešanu.

Tagad būvvaldes pārstāvji skaidro, ka februāra sēdē tika skatīts būvniecības projekts par 7,9 hektāru zemes gabalu, ko SIA „PL1” vēlāk precizēja uz 4,8 hektāru lielu teritoriju, kam detālplānojums vairs nebija nepieciešams. SIA „PL1”, šobrīd - SIA „NCC Spilve Development”, pārstāvji gan apgalvo, ka apbūvējamā zemes gabala teritorija tika precizēta februāra sākumā, tātad 22.februārī būvvalde lēma jau par precizēto teritoriju. „Rīgas attīstības plāns šai teritorijai nemaz nenosaka detālplānojuma nepieciešamību. Taču aiz zemes gabala, ko vēlējāmies apbūvēt atradās cits zemes gabals, kuram nebija nodrošināta piekļuve, tāpēc dome cerēja uz mūsu rēķina atrisināt šo problēmu,” skaidro Mareks Kļaviņš, valdes loceklis uzņēmumā „NCC Konstrukcija”, kam pieder 50% „NCC Spilve Development”. Arī firmas vēstule, kas 27.februārī tika adresēta G.Princim, liecina, ka februāra sēdē PAD amatpersonas lēmušas par zemes gabalu ar platību 4,8 hektāri.

Līdz ar to paliek šaubas, cik pamatots bija lēmums par detālplānojumu un ciktāl tas bija saistīts ar teritorijas lielumu vai citiem iemesliem. Ja vien PAD vadība bija kaut nedaudz iedziļinājusies izskatāmajā projektā, viņiem bija skaidri jāzina, ko dara. Lēmumu maiņu var interpretēt gan kā nesaprašanos starp būvvaldi un NCC, gan kā ilustrāciju kukuļošanas iemesliem. Detālplānojums varētu paildzināt projekta izstrādi līdz pat gadam. Tomēr arī pēc lēmuma neprasīt detālplānojumu, projekta virzību nevar saukt par ātru, jo sekoja gadu ilgs plānošanas un apspriešanas process, 2007.gada vasarā būvvaldē vēlreiz tika izvērtēta koriģētā būvniecības iecere, publisko apspriešanu izsludināja oktobrī un tā noslēdzās pagājušā gada beigās, kas bija pamats projektu virzīt tālāk izskatīšanai domē.

Būvvaldes padomes loceklis A.Cinis intervijā KNL arī tagad, jau pēc arestiem, runājot par Dzirciema ielas projektu, saka: „Protams, ka uzņēmējs ir ieinteresēts ātrākā virzībā, taču nezinu, vai par to ir vērts maksāt. Godīgi sakot, neredzu, kur šajā projektā būtu varējusi būt korupcija.”

Dzirciema iela ’2008: Ārgaļa mutisks rīkojums un papildus ekspertīzes
Šī gada 13.februārī, divas dienas pirms Štrama un Janitas aresta, RD Pilsētas attīstības komiteja būvniecības ieceri atbalstīja un nolēma to virzīt uz izskatīšanu Rīgas domē paredzot projektā paredzēt pirmsskolas izglītības iestādi 180 līdz 200 vietām. Publiskajā apspriešanā no 18 saņemtajām iedzīvotāju atsauksmēm 16 gan bija negatīvas, taču bez pilnvērtīgas argumentācijas vai pavisam bez tās, piemēram, uzskatot šo teritoriju projektu kā potenciāli applūstošu.

Pēc aresta projekts „iestrēga” un tā izvērtēšanā parādījušies jauni, citos gadījumos neizmantoti izvērtēšanas paņēmieni. 19.aprīlī saskaņā ar RD priekšsēdētāja vietnieka Andra Ārgaļa mutisku uzdevumu PAD vadībai, tika nosūtīta vēstule Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas Valsts būvinspekcijai ar lūgumu veikt neatkarīgu ekspertīzi būvniecības ieceres sakarā. Jautāts, vai RD struktūrās mutisks uzdevums ir ierasta prakse, būvvaldes vadītājs atbild, ka pārāk bieži tā negadās, taču šis jautājums, sakarā ar izskanējušām aizdomām par korupciju, ir īpašs. „Andra Ārgaļa amats un kompetence ļauj dod šādus mutiskus uzdevumus,” piebilst Cinis. Vicemēra tiesības tiešām sniedz iespēju Ārgalim „dot rīkojumus Domes departamentiem un atcelt šo departamentu pieņemtos lēmumus”. Taču acīmredzams, ka šī iespēja netiek izmantota visai bieži, ja jau uzreiz nebija pat skaidrs, kuras institūcijas kompetencē būtu veikt šo ekspertīzi, jo jau nākamajā dienā no būvinspekcijas tika saņemta atbilde, ka būvniecības ieceru uzraudzība nav Valsts būvinspekcijas kompetence. Tajā pašā dienā PAD nosūtīja vēstuli Latvijas Būvinženieru savienībai ar lūgumu veikt minēto ekspertīzi. Kā KNL pastāstīja Latvijas Būvinženieru savienības uzņēmuma "LBS Konsultants" izpilddirektors Juris Tervits, kopumā konkrētā būvniecības iecere „vērtējama kā normāla”. Galvenais klupšanas akmens esot procesuālā virzība gan domes izpildu, gan lēmēju institūcijās: „Tā ir tā pati vaina, kas parasti – ne vienmēr konsekventi tiek lems un ne vienmēr lēmumi tiek pieņemti maksimāli ātri.”

Ārgaļa mutiskais rīkojums nav vienīgais verbālas komunikācijas piemērs lēmumu tapšanā. Gan uzņēmums, gan būvvaldes vadītājs atzīst, ka „NCC Spilve development” notikušas individuālas sarunas ar PAD vadītājiem, tajā skaitā ar nu jau apcietināto Stranci. Šobrīd Cinis atzīst – tāda prakse nav visai apsveicama, bet nav arī aizliegta, jo amatpersonām ir oficiāli pieņemšanas laiki, kuros uz tikšanos var pierakstīties ikviens. „Ir uzņēmumi, kuri veic tikai oficiālu saraksti ar iestādi, bet ir tādi, kuri mēģina nokārtot jautājumus, tiekoties ar amatpersonām. Manuprāt, labākais būtu, ja individuālās sarunas tiktu pilnībā aizstātas ar oficiālu saraksti,” skaidro A.Cinis. Tiesa gan, pat šāds uzstādījums vēl neizslēdz, ka līdzās oficiālajai sarakstei kāds uzņēmējs „netīšām” nesatiek amatpersonu vai viņa pārstāvi, piemēram, kādā Vecrīgas kafejnīcā. Tikmēr attiecībā uz konkrēto Dzirciema ielas projektu, ja arī tas figurē kriminālprocesā pret Rīgas domes bijušajām amatpersonām, šobrīd nav pamata prognozēm, ka projekts netiks realizēts.

Kuldīgas iela ’2007: stāvu skaitu samazina, domnieki balso divreiz un dažādi
SIA „Kvarta”, kuras līdzīpašnieces a/s „Eldikrija” vadītājs bijušais Rīgas un Jūrmalas mērs Andrejs Inkulis arī bija viens no aizturētajiem kukuļošanas skandālā, pieder īpašums Kuldīgas ielā 45b. Tas, tāpat kā Dzirciema ielas objekts, Rīgas attīstības plānā bija iezīmēts kā jauktas apbūves teritorija, taču par ieceri nedaudz vairāk kā hektāru lielā teritorijā būvēt daudzdzīvokļu ēkas  no pieciem līdz deviņiem stāviem kopumā ar 152 dzīvokļiem, salīdzinot ar iepriekš aprakstīto projektu, izpelnījās vēl garāku izvērtēšanu un lielākas iebildes.

Būvvaldes padomē šo ieceri sāka izskatīt 2006.gada jūnijā un turpināja oktobrī, uzsākot publiskās apspriešanas procedūru. Apspriešanā visas saņemtās 214 atsauksmes bija negatīvas, gan no iedzīvotājiem, gan vides aizsardzības kluba – galvenokārt par jau būvvaldes padomē minēto jautājumu par vides aizsardzību, kā arī nesamērīgu māju augstumu.

Rīgas pilsētas attīstības komitejā šo projektu skatīja 2007.gada 23.maijā, nosūtot to izskatīšanai pilsētas arhitekta kolēģijā. Tā jūnija sākumā Jāņa Dripes vadībā pieņēma lēmumu, ka SIA „Kvarta” iecerētajam objektam būtu jāsamazina stāvu skaits. Jāpiebilst, ka kolēģijas lēmumiem, tāpat kā sabiedriskās apspriešanas rezultātiem, ir vien rekomendējošs raksturs, tāpat kolēģijas kompetencē bija pieņemt krasi atšķirīgus lēmumus – sākot ar pasūtītāja plānoto stāvu skaita atbalstīšanu, beidzot ar ēkas augstuma būtiskāku samazināšanu. Būvvaldes pārstāvji tagad komentē, ka parasti Dripes kolēģija mēģina rats kompromisu starp pasūtītāja un sabiedrības vēlmēm. Strīdīgi gan, vai šis lēmums nosaucams par kompromisu, tomēr arhitektu kolēģijas atzinumu vērā ņēma arī PAD.

27.jūnija RD Pilsētas attīstības komitejas sēdē deputātu viedokļi par Pārdaugavas būvniecības ieceri dalījās, tāpēc izšķiroša loma bija komitejas priekšsēdētājam Edmundam Krastiņam, kas balsoja par tā tālāku virzīšanu uz RD sēdi. 28.augustā domnieku balsojumā balsis sadalījās līdzīgi no it kā vairākumā esošajiem vien 24 balsis bija par, 22 – pret, divi deputāti atturējās, bet vēl trīs vispār nebalsoja. Rezultātā būvniecības iecere tika noraidīta, jo „pret” balsojušo un atturējušos deputātu skaits pārsniedza ieceres atbalstītāju skaitu. Pēc SIA „Kvarta”  pretenzijām, ka balsu līdzīga sadalījuma gadījumā nepieciešama pārbalsošana, deputāti vēlreiz par šo projektu lēma 11.decembrī.  Šoreiz apbūves iecere tika atbalstīta ar vienas balss pārsvaru, četriem deputātiem atturoties un vēl septiņiem vispār nepiedaloties balsojumā. Salīdzinot 2007.gada augusta un decembra domnieku balsošanas protokolus, redzams, ka šajā laikā savu pozīciju mainīja 11 deputāti. Novembrī par būvniecības ieceri balsoja Marika Žuravļova (partija „Dzimtene”) un A.Aļeksejenko („Jaunais laiks”), kas pirms trim mēnešiem bija izvēlējušies nebalsot. Pret balsoja divi „Jaunā laika” pārstāvji - M.Greste, kas augustā atturējās un M.Stefane, kas iepriekš nebija balsojusi. H.Stalte, kas augusta sēdē šo būvniecības ieceri atbalstīja, novembrī balsošanā atturējās. Nebalsot izvēlējās arī Tautas partijas deputāte I.Gaile, kas iepriekš bija par šo būvniecības projektu, un „Dzimtenes” pārstāvis V.Kalnbērzs, kas augusta sēdē balsoja pret. Būtiska loma šajā balsojumā bija PCTVL deputātiem – D.Gorbam, N.Jolkinai, A.Kuzminam, V.Dergunovam - kas augustā balsoja par, bet novembra sēdē balsošanā nepiedalījās. Pēc 11.decembra sēdes gan PCTVL deputāti dedzīgi mēģināja paskaidrot, ka arvien vēl ir pret Kuldīgas ielas apbūvi, taču balsojuma ātrumā nez kāpēc nav varējuši izlemt ko darīt. Taču statistika ir nepārprotama - ja vismaz viens no tiem deputātiem, kas atturējās, vai nebalsoja vispār, nobalsotu pret Kuldīgas ielas būvniecības ieceri, šis projekts tiktu noraidīts.

Kuldīgas iela ’2008: pēc arestiem lielāka dabas aizsardzība?
1.aprīlī, jau pēc kukuļošanas skandāla, deputāti pēkšņi izlēma, ka vajadzētu glābt Kuldīgas ielas zaļo zonu. Skatot lēmuma projektu par Rīgas attīstības plāna grozījumiem, apvienības „Dzimtene” deputāte Aina Žuravļova, atsaucoties uz iedzīvotāju protestiem, rosināja mainīt Kuldīgas ielas teritorijas plānoto izmantošanu – no jauktas apbūves teritorijas uz publiskās apbūves teritoriju ar apstādījumiem, kas pilnībā izslēdz SIA „Kvarta” paredzēto apbūves variantu. Zīmīgi, ka projekta apspriešanā TB/LNNK deputāts, Pretkorupcijas komisijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis, gan uzsvēra, ka Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas darbinieki norādījuši - vislielākais korupcijas risks ir pieņemt pēdējā brīdī iesniegtu priekšlikumu, nevis lēmuma projektu, kas izgājis normālu procedūru. Tomēr tas neizrādījās par pietiekamu argumentu, un domnieki ar 28 balsīm par un 6 balsīm pret atbalstīja priekšlikumu, lai gan vēl decembrī tie paši aizsargājamie koki un iedzīvotāju protesti netraucēja daudziem tautas kalpiem atbalstīt pasūtītājam labvēlīgāku lēmumu. Virkne deputātu, kas decembrī balsoja par Kuldīgas ielas būvniecības ieceri, aprīļa balsojumā par zonējuma maiņu atturējās. Šādi savu pozīciju mainīja A.Ameriks, G.Bojārs, M.Gavrilovs,  J.Zaržeckis (LPP/LC), J.Karpovičs, J.Dinevičs (LSDSP), E.Krastiņš, A.Lācis, A.Ārgalis, S.Pīka, I.Kalniņš (TP), A.Požarnovs un J.Birks (TB/LNNK).

Šis domes lēmums gan vēl nav saistošs, jo mainīt teritorijas izmantošanu iespējams tikai pēc galīgiem grozījumiem attīstības plānā, par ko notikusi sabiedriskā apspriešana. Tā nesen noslēgusies un turpmākie lēmumi vēl gaidāmi. SIA „Kvarta” pagaidām turpina projektēšanu, KNL informēja uzņēmuma valdes locekle Mārīte Lipša, uzsverot, ka uzņēmums ir neapmierināts ar domes neizprotamajiem lēmumiem. SIA „Kvarta” apgalvo, ka viņi būtu gatavi pat izskatīt iespēju pielāgoties domes jaunajai iegribai par publisko teritorijas izmantošanu un šajā vietā, iespējams, būvēt slimnīcu, taču, kamēr domnieki paši neizlems, ko šajā teritorijā īsti grib redzēt, jebkura uzņēmuma darbība un plāni ir apdraudēti. Ja deputāti tomēr neatkāpsies no lēmuma tagad mainīt pozīciju par Kuldīgas ielas zaļās zonas aizsardzību, pasūtītājs pieļauj vēršanos Satversmes tiesā, lai mēģinātu piedzīt no domes kompensāciju par līdzšinējo laika un finanšu ieguldījuma zaudējumiem. „Mums varbūt pat nebūtu pretenziju pret domnieku vēlmi pēkšņi saglabāt šo teritoriju,” skaidro M.Lipša, „nav skaidrs tikai viens – šī teritorija tika nodota privatizācijai un arī attīstības plāns, ko apstiprināja šī pati dome atļāva šajā zonā apbūvi. Tagad pēkšņi parādās lēmums par publisko apbūvi ar apstādījumiem. Tas paredz, ka 70% no teritorijas ir jābūt neapbūvētai. Tātad mēs savā privātteritorijā varam uztaisīt tikai parciņu ar vienu saldējuma mājiņu!”. SIA „Kvarta” esot gatava šo teritoriju apmainīt pret līdzvērtīgu zemes gabalu, kur dome redzētu par iespējamu realizēt būvniecības projektu, taču zaudējumi, ko uzņēmums piedzīvo dēļ nekonsekventās lēmumu maiņas, pašvaldībai tomēr būšot jāsedz.

Kā gan vērtēt un skaidrot domnieku nostāju maiņas? Šobrīd var prognozēt, ka abos gadījumos - vai Kuldīgas ielas būvniecības iecere tiks realizēta, vai arī no Domes tiks piedzīti zaudējumi par lēmumu maiņu – zaudētāja būs sabiedrība, vai nu protestējošie, vai nodokļu maksātāji. Būvvaldes vadītājs tagad izsakās pretrunīgi – no vienas puses, atzīstot, ka projekts „nav īsti paredzēts izvēlētajai vietai, neesmu sajūsmā par septiņu stāvu ēku”, tomēr ir kritisks par domnieku atbildību pret pašu pieņemtajiem lēmumiem: „Šis ir viens no tiem gadījumiem, kad cilvēkiem būs jācieš par domes kļūdām,” atzīst A.Cinis. Atšķirībā no Dzirciema ielas projekta, šajā gadījumā domnieki nerīkojas saskaņā ar izpildinstitūciju lēmumiem, turklāt maina savu nostāju. Iespējamie iemesli ir vairāki – tostarp iespējama gan lielāka vēlme izpatikt sabiedrībai gan korumpēta motivācija. Tai pat laikā, lai gan Rīgas domes vadība pēc kukuļošanas skandāla izveidoja Pretkorupcijas komisiju ar mērķi mazināt korupcijas riskus, šie divi piemēri liecina, ka strīdīgu un, iespējams, koruptīvi ietekmētu lēmumu ātrāka vai lēnāka, vieglāka vai sarežģītāka virzība, turklāt likumīga, ir iespējama vēl arvien.

Dzirciema ielas būvniecības ieceres vizualizācija.
Kuldīgas ielas būvniecības ieceres vizualizācija.
Rīgas domes balsojuma protokoli par Kuldīgas ielas būvniecības ieceri 28.08.2007., 11.12.2007. un 01.04.2008.
SIA "PL1" vēstule 27.02.2007. Pilsētplānošanas pārvaldes vadītājam G.Princim par detālplānojuma izstrādi.