man ir divi komentari: 1) mana mamma ir vestures un geografijas skolotaja un vinjai gandriz katru gadu tiek doti jauni standarti un metodes, kas rada tadu vieglu, bet pastavigu haosu. Ta vien liekas, ka ir viena valsts strukturvieniba, kura megina pieradit savas eksistences butiskumu un tik razho vienu standartu pec otra. Turklat, shi metodiku razhoshana attiecigi nozimee, ka katram jaunam standartam un metodei seko jaunas gramatas. Un tad ir lielais jautajums un izvele - no kuram tad macit un kuras berni/skola var atljauties un kuras ne. Un tas ir muljkjibas, ka parsvaraa priekshmetos ir viena gramata. Jebkuraa gramatnicaa var parbaudit, kada ir realitate. Manuprat, ta ir reala biznesa kjede, kur ir standartu izstradataji - gramatu rakstitaji - gramatu apstiprinataji - izdeveji - tirgotaji. 2) es shogad dodos studet magjistraturaa uz arzemeem. Kapec? a) es nevaru atljauties studet Latvijaa, jo pashai sevi jauztur, bet - studet un stradat - ta ir simulacija (ipashi LU un Turiba). pie kam, simulee ne tikai studenti, kas reaali studee (apmeklee lekcijas un uzraksta vai noperk gala darbu) tikai no darba brivajaa laikaa, nevis pilna laika, kaa tas oficiali skaitaas, bet simulee ari pasniedzeji, skraidot no viena darba uz otru; b) kvalitate - esmu palasijusi paris latvijas 'magistrantu' darbus. nu piedodiet... es aizbraucu uz studijam arzemes, nemot kreditu un cerot, ka ar to izglitibu, ko iegushu, man nebus problemu ar ta atdoshanu. un piezime LU parstavja teiktajam raidijumaa - tas, ka studenti aizbrauc, nav tapec, ka arzemees ir letak, bet tapec, ka arzemees ir realas studijas, kur pasniedzejs pasniedz vienaa universitatee, nodarbojas ar petniecibu, ir izlasijis visu studentu darbus un spej pilnvertigi vadit studiju procesu utt. To sauc ari par globalo konkurenci, tapec LU nevajadzetu propogandet protekcionismu, bet gan izdarit secinajumus, kapec cilveki neizvelas tradicijam bagato LU. 

Skumji. Noskatījps raidījumu un sapratu, ka ierēdņi par izglītības sistēmu spriež kā par fermu:izdevīgi, neizdevīgi...Paldies Druvietes kundzei un IZM ministrei Koķei, kas izprot arī lauku skolu situāciju. Bet Domburs nu šoreiz galīgi garām! Vai Latvijai laukus vajag un lauku bērnus lauku skolās? Ir divi tālākie ceļi: pilsēta vai Īrija. Vai tādu modeli veidojam, neatbalstot mazās lauku skolas? 

Viens no visu laiku sliktākajiem raidījumiem. Tāda sajūta, ka Domburs gaidīja, kad raidījums beigsies. Un gatavojies nebija, jo pieķert Koķi nekompetencē un melos varēja ātri vien. Ja vien būtu gribēšana. Pārliecinājos, ka vecākiem ir pašiem jārūpējas par sava personīgā bērna izglītību, jo sistēmiski nekas nemainīsies. Un arī neuzlabosies. 

Šoreiz neizvērsās par dārgajām gramatam, tomēr pārmēru laiku veltīja lauku skolu problēmām, bet palika daži būtiski vispār nekustināti jautājumi. Piemēram, kaut vai par skolu vardarbību. Tāpat par talantīgo skolnieku problēmām ar bara psiholoģiju un ar neadekvātu pedagoģiju. Tāpat gribētos , lai vecākiem, kuri varbūt kaut ko nesaprot, tomēr iedod kaut kādus kritērijus, kā novērtēt, vai atvase kaut ko jēdz vai ne. Pilnīgi neizvērsts palika jautājums par kvalitatīviem mācību līdzekļiem, par to, kāpēc tie standarti tā mainās un kuros priekšmetos un vispār radās sajūta, ka kā leļļu teātrī kāds rausta ministriju, tā skolotājus, tie bērnus un to skatās un savā saprašanas līmenī streso vecāki, bet normāla sapratne, kas ir un kas nav labi padarīts darbs un mācību materiāls izpalika. Tātad, vecākiem, kuri grib, lai bērns ir konkurētspējīgs, jāveido pašiem sava vērtēšanas sistēma un tā rūpīgi jāslēpj no skolas, kas labākajā gadījumā ar neapjēdzamo iezubramo faktu gūzmu netraucēs iemācīties derīgas prasmes - domat, meklēt informāciju, salīdzinat datus un faktus, rēķināt, izmantot zināšanas praktisku jautājumu risināšanā. 

Kaartiigas algas un par iereednjiem uz visu muuzha garumu kljuut iespeeju SKOLOTAJIEM (kaa Vaacijaa), tad buus vislbaakie skolotaaji SKOLAAS un nevis kaut kur aarzemees un citaas darba vietaas ;)))) Tad arii LV zels un plauks. AMEN + Skolotaajus cieniit kaa pirms 100 gadiem un nevisi beernu klaatbutnee aprunaat tos... Audzinaat MAAJAA un SKOlAA, lai skolotaajs ziniibas tanko!!!! VALDIIBAI jaasarosaas, jo tad arii buuslabklaajiiba VALSTII, protams no vienas dienas uz otru nee, paies gadi, bet tencences vajadzeetu jau SHODIEN BUUT!!!!! 

Esmu šokā, ka cilvēks - Mareks Gruškevics ar tādu attieksmi, kāda tika parādīta raidījumā strādā izglītības ministrijā. 

Laura, attiecībā uz "Domburs gaidīja, kad raidījums beigsies. Un gatavojies nebija, jo pieķert Koķi nekompetencē un melos varēja ātri vien." Ja arī neticat, man tomēr jāpasaka, ka gatavojos jau nu gan un ne maz, un, ja nu uz ko varēju cerēt, tad uz to, lai raidījumam atvēlētais laiks ritētu lēnāk.;-) Bet attiecībā uz pieķeršanu nekompetencē un melos - sākiet tad lūdzu konkrētāk, par ko ir runa, pieķersim tagad, post factum!? JD 

Jā, jāatzīst, ka raidījumam atvēlētais ētera laiks ir tik tādam kā ievadam pateicīgs, tēma plaša un domājams arī dziļa. Nav iespējams izdiskutēt, tik ievadīt. Par to, ka pēc raidījuma tiek piesaukta vadītāja nekompetence par attiecīgo tēmu un izteikti salīdzinājumi ar mājputniem citā komentāru slejā, neredzu argumentētu pamatojumu. Tik vien kā paviršu un muļķīgu parunāšanu. Kaut kur varētu piekrist Sandrai [13:07|04.09.2008.], jo tik, cik izdevās dzirdēt Mareku Gruškevicu, nācās secināt, ka - ko šis jaunais cilvēks vispār domā, kādi ir viņa pārspriedumi par savā it kā kompetencē un maizes darbā notiekošo?! Madam Ministre Koķe atstāja savādu sajūtu pēc raidījuma. Es tā īsti ar' nesapratu, viņa tā kā vairāk sliecas izglītības, konkrētāk augstskolu, sistēmu laist vairāk zem uzņēmēju spārna un lai tad tie tur sponsorē sev vajadzīgās specialitātes? Un, "beigu galā", tas iespaids tāds, ka valdība, kas arī valsts un tā, kratās vaļā no tā visa. Katrs par sevi, ne vairs kā muskatieri, viens par visiem un visi par vienu. 

2 Anitrai, jūs to nopietni?... bet vai šim pašam jūsu pieminētajam skolotājam tikmēr nav jāatdod nepārdomāti paņemtie kredīti? 

""Domburs: Par saturu pasakiet vienu savu redzējumu. Tagad nu tas ko ministres kundze lepojās pašā iesākumā ISEC ietvaros ilgstoši tapušais, uztapušais beidzot jaunais modelis dabaszinātnēs, varbūt tai kontekstā, varbūt pavisam citā kontekstā - vai tas produkts, skolēnu produkts, ko Jūs augstskolā dabonat no vidusskolām šobrīd, nu, cik Jūs varat izmērīt, viņš tā ka uzlabojas, mēs esam kaut kādā tur konkurētspējas līmenī , jeb visai tautai taisnība , kas pasaka - pasliktinās... Auziņš: Šie skaitļi mani nedaudz pārsteidz, ko es redzu pašreiz ekrānā, es gribētu teikt, ka pirmkārt, izglītības kvalitāte vidusskolā ir labi mērāma un ir dažādi projekti, OECD valstu ietvaros veikti projekti, kuri mēra izglītības kvalitāti Latvijā, vidusskolā, pēc šiem datiem izglītības kvalitāte Latvijā nav slikta, viņa ir vidējā līmenī, pozitīva ir tendence, ka teiksim, valodu zināšanas no divtūkstošā uz divtūkstošsesto gadu būtiski ir uzlabojušās, matemātikas zināšanas ir nedaudz, bet ir uzlabojušās. Es droši vien būšu nedaudz atšķirīgās pozīcijās, kā daži mani kolēģi augstskolās un es teikšu, ka patiesībā tie jaunie cilvēki, ko augstskolas saņem no vidusskolas, ir pietiekoši labi sagatavoti studijām augstskolās. Ka viņu motivācija.... D.: Jau... tad jau nevajadzēja jaunos standartus nemaz tur pārtaisīt? A.: Jaunos standartus, protams, vajadzēja, process ir nepārtraukts, bet kvalitāte ir relatīvi laba, jo tas, kas augstskolās mūs visvairāk interesē, ne tik daudz konkrēto zināšanu kopums, kas ir jaunam cilvēkam, atnākot no vidusskolas, bet viņa māka mācīties, motivācija mācīties, prasmes, kas manuprāt ir normālā Eiropas līmenī un šeit man atkal ir varbūt viens ļoti individuāls piemērs no manas pieredzes darbojoties kādu brīdi Berklijas universitātē Kalifornijā, kas ir viena no spēcīgākajām universitātēm pasaulē. Es saviem kolēģiem teicu viena sarunā apmēram tā - redziet, cik jums ir laba situācija jums ir absolūti izcilākie jaunie cilvēki no visas pasaules, cik jums ir viegli strādāt. Tie bija fiziķi, jo pēc izglītības es esmu fiziķis. Kas mani pārsteidza, ko man teica mani kolēģi, viņi teica - tu zini 30% no tiem, kas atnāk studēt fiziku Berklijā, fiziku skolā nav mācījušies. Priekš mums tā nav problēma. Ja viņš ir motivēts, ja viņam ir interese, ja viņam kādas konkrētās zināšanas no skolas pietrūkst, to mēs augstskolā iemācīsim... D.: Tad jau mēs te par skaļu kliedzām pēdējos gadus par to eksakto problēmu, ne? A.: Nu, tā ir mana sapratne un mans redzējums. D.: Ir par jaunajiem standartiem vēl kas piebilstams, nu, kas ir mērķis, kas ir uzstādījums, jeb visi ir priecīgi, visi ir saskaņojuši un mēģinās tagad kaut kā savādāk tos skolēnus iesaistīt un padarīt interesantāku fiziku vai ķīmiju. Vasmanis : Nē nu tieši par to, kā padarīt interesantāku tieši šo mācību procesu, jā nu es ļoti ceru, kad tā pieredze, kas ir iegūta tajās pilotskolās, ka viņa realizēsies arī pārējās un cik es zinu, ka arī paši skolēnu atsauksmes liecina par to pašu mācību procesu, ko viņi ir baudījusi šī projekta laikā, ka nu viņas tomēr ir ļoti pozitīvas un arī, teiksim, galā šie eksāmena rezultāti arī uzrāda ... D. : Vai mums nedraud, vai mums nedraud, nedraud šobrīd nelīdzsvarotība, tās skolas kuras dabū pirmo dabaszinātņu jauno kabinetu aprīkojumu, tie, kas bija pilotskolas šajos te projektos, Kohvas kundzes skola tajā skaitā, viņi, nu tā kā tiek jaunā līmenī un pārējie nu kaut kā ir pāris soļus, ja ne pāris līmeņus zemāk. V. : Nu tā gluži nav, nu, teiksim, tos materiālus, ko sagatavoja šis projekts, tos saņēma pilnīgi visas skolas, tāpatās arī tālākizglītību ... visi šis nozares pedagogi saņēma pilna apjomā visās skolās. Protams, kas attiecas tieši uz kabinetu varbūt labiekārtošanu atbilstoši mūsdienu prasībām, nu tur protams visas skolās tas vēl nav kārtībā, bet nu tur tomēr pašvaldības ļoti aktīvi iesaistījušās. D.: Nu cerēsim... ??????????????? Lielu valstu desmitu simtu miljonu tautu izlase, kas nāk mācīties uz vienu no labākajām mācību iestādēm pasaulē tomēr nav adekvāts Latvijas modelis. Tur ir pa kādam īpatnim ar eidētisko atmiņu, spēju produktīvi mācīties un koncentrēt uzmanību pa 16 stundām dienā un vizuāli iztēloties telpiskas bioķīmiskas reakcijas un sazin ko vēl, pie tam daudzi no viņiem no bērnības ir radināti nekaunēties par savām spējām. Pats rektors atzina, ka pēc ārzemju pētījuma skolnieku spējas caurmerā ir vidējas. Aplams modelis un viss. 

Ir dažādi pasniedzēji augstskolās - tādi, kas interesējas par visu jauno un kam ir pedagoga talants un tādi, kas grib pa vecam gudri pamācīt, neko jaunu paši nemācīties un šiem otriem vecajiem bukiem tāds jau skolā un ārpusskolas nodarbībās izglītots jaunietis tikai traucē būt krutiem, jo uzdod jautājumus, nelietis tāds, pats lasa pāris valodās speciālo literatūru, kaut ko programmē un dies nedod zina vairak par pasniedzēju un vispār vēl notīsies uz kādu citzemju augstskolu un tad jau algas nebūs. Tad jau labāk lai skolā fizikas nav, tad vecie buki varēs studentus visus 5 gadus dresēt . 

Jautājumu par skolu slēgšanu jāpieņem šādai neatkarīgai komisijai (no malas): demogrāfijas speciālistam, pedagogam un sociālajam darbiniekam (speciālistam) ar 20 gadu perspektīvu. Ja šodien skolnieku skolā nepietiek, tas nenozīmē, ka skolu automātiski jāslēdz. Un principā skolnieku skaits jāvērtā kā esošais + 25 % no kopskaita, kas varētu nākt klāt. Tad tas rezultāts būs puslīdz objektīvs un pateiks priekšā ir skola vajadzīga vai nav.