Darbs pie šīs programmas sākās 2005. gada beigās, kad IZM, lai piesaistītu studentus darbam skolās, nolēma piešķirt 200 latu stipendiju prioritāro zinātņu studentiem. Galvenais nosacījums – pēc studiju beigšanas absolventam izglītības iestādē jānostrādā trīs gadi. Apspriešanas rezultātā nolēma tomēr atļaut uz mērķstipendijām pretendēt gan jau esošiem skolotājiem, gan studentiem. Pērngada septembrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja izstrādāto Ministru Kabineta noteikumu projektu, tomēr tikai gandrīz pēc gada – šāgada februārī noteikumus apstiprināja un pavasarī ministrija uzsāka mērķstipendiju programmas īstenošanu.

Skolotāju deficīts, algas un stipendiju programma aizvadītajos gados vairākkārt bijusi arī „Kas notiek Latvijā?” (KNL) debašu temats. Jāsecina, ka šis problēmas risinājums notiek lēnāk, nekā tika plānots, turklāt vēl arvien izglītības resoram trūkst pilnu datu par skolotāju trūkuma problēmu. IZM Pedagogu padomes vadītājs Aivars Opincāns intervijā KNL apgalvo, ka situācija skolotāju vakanču aizpildīšanā mainījusies uz labo pusi pēdējo gadu laikā, bet joprojām ir aktuāls eksakto mācību priekšmetu svešvalodu skolotāju deficīts. Tomēr viņš atzīst, ka šobrīd nav precīzu datu, cik skolotāju valstī trūkst. Balstoties uz pērngada datiem tiek lēsts, ka tie varētu būt aptuveni 250 pedagogi, lai gan šis skaitlis savulaik jau apstrīdēts.

Kas notiek ar pieteikšanos stipendijām?

Mērķstipendiju konkursa pieteikšanās termiņu nosaka katra izglītības pārvalde, bet lielākoties tās ir augusta beigas. Konkursam var pieteikties pedagogi, kuri 7.-12. klases skolēniem māca prioritāros priekšmetus – ķīmiju, fiziku, bioloģiju, dabaszinības, matemātiku, informātiku un kādu no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstu oficiālajām valodām. Konkursā pieteikties var arī studenti, kuri iegūst kvalifikāciju atbilstošā studiju programmā. Mērķstipendiju apjoms ir no 65 līdz 150 latiem mēnesī, ko nosaka skolotāju kontaktstundu skaits nedēļā. Šobrīd skolotāja alga par vienu slodzi jeb 21 kontaktstundu ir 284 lati. IZM programmas autori paredzējuši, ka kopumā stipendijas saņems 2400 skolotāji. Tiesa gan, ministrijas šāgada statistika liecina, ka uz stipendijām pretendēt tiesīgajās nozarēs strādā gandrīz 3000 skolotāju, neskaitot vakances, līdz ar to nav skaidrības, vai stipendijas pietiks visiem.

Šobrīd nav datu, cik skolotāji un topošie pedagogi ir pieteikušies mērķstipendijām, ministrija informāciju apkopos vēlāk. Aptaujātie skolu direktori norāda, ka izglītības pārvaldēs piesakās gandrīz visi jau esošie skolotāji, kuri var pretendēt saņemt stipendiju. Daugavpils universitātes Humanitārās fakultātes dekanāta pārstāve paskaidro, ka šobrīd vēl nav pieteicies neviens students stipendijas saņemšanai, bet Latvijas Universitātes (LU) studiju fonda darbiniece uzsver, ka pašlaik šie dati nav zināmi. LU fizikas maģistrants Ainārs Kuzņecovs domā, ka stipendijas vērsīs situāciju uz labu, tomēr neatrisinās skolotāju trūkumu.

Vai sasniegs programmas mērķus?

„KNL?” aptaujātie pedagogi šaubās, vai mērķstipendijas sasniegs izvirzītos mērķus – piesaistīt studentus un jaunus skolotājus, kuri varētu mācīt skolā, kā arī palielināt studētgribētāju skaitu prioritāro zinātņu priekšmetos. Lielākā daļa skolotāju izteica bažas, ka mērķstipendijas nav īstais veids, kā veicināt skolotāju vēlmi mācīt skolā un arī turpināt mācību iestādē strādāt pēc trīs gadiem, kas ir stipendiju saņemšanas beigu termiņš. Pedagogi stāstīja, ka stipendijas neko neatrisinās, jo valstij jādomā, kā mainīt skolotāju atalgojuma sistēmu, bet, kā zināms, šobrīd valsts politika nesniedz skaidru priekšstatu, kas notiks ar skolotāju algu pieaugumu pēc trīs gadiem.

Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas latviešu valodas skolotāja Zaiga Rozenberga pārliecināta - stipendijas īstais mērķis ir novērst skolotāju uzmanību no algu jautājuma: „Ministrijai labāk būtu jādomā par pedagogu atalgojumu, nevis īslaicīgām stipendijām.” Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš gan apšauba šādu varbūtību. “Mērķstipendijas nesaņems visu priekšmetu skolotāji, tādēļ tas nevar būt šāda mērķa sasniegšanas instruments,” spriež LIZDA pārstāvis.

Z. Rozenberga uzskata, ka mērķstipendijas nebūs tas instruments, ar ko varētu celt arī izglītības kvalitāti, jo skolotāji strādā lielas slodzes un, lai iegūtu stipendiju, būs jāveic dažādi papildus darba uzdevumi - priekšmeta mācību metodikas uzlabošana, pārbaudes darbu izstrāde, jaunu mācību mācību līdzekļu aprobācija, izglītojamo motivācijas un intereses veicināšana, kā arī konsultāciju sniegšana jaunajiem pedagogiem un citi pienākumi. „Domāju, ka nebūs lielākas atdeves, jo lielo slodžu dēļ skolotāji dara, cik spēj. Ja būtu 21 kontaktstunda nedēļā, tad varētu strādāt kvalitatīvi un ar atdevi,” spriež pedagoģe.

Vai stipendijas šķels skolotāju kolektīvus?

Aptaujātie izglītības iestāžu darbinieki prognozē, ka mērķstipendiju piešķiršana varētu šķelt skolotāju kolektīvu, īpaši laukos, kur darba slodze nav tik liela un pašvaldības nevar nodrošināt piemaksas skolotāju algām. Gan prestižu Rīgas skolu vadītāji, gan lauku skolu direktori vienisprātis – skolā mikroklimats noteikti mainīsies uz slikto pusi, jo skolotāji, kas nesaņem stipendijas vai piemaksas, jutīsies vīlušies novērtējuma sistēmā. Vairāki aptaujātie direktori, gan Rīgas Centra humanitārās vidusskolas direktore Ineta Rudzīte, gan Misas vidusskolas direktore Rūta Kārkliņa uzskata, ka godīgāk būtu šīs mērķstipendijas visiem skolotājiem sadalīt vienādās daļās.

Tomēr ir arī skolotāji, kuri nemāca prioritāros priekšmetus, bet uzskata par pieņemamu, ka tieši šo priekšmetu skolotājiem piešķirs stipendijas. Rīgas 96. vidusskolas latviešu valodas skolotāja Vita Juna uzskata: „Man nav apvainojums, ka pārējiem nav iespējas saņemt stipendiju, jo saprotu, kādas ir valsts prioritātes.”

Tiesa gan, minēto papildus uzdevumu dēļ, daļa skolotāju stipendijas var nemaz neizmantot. Piemēram, Bauskas 1. vidusskolas angļu valodas skolotāja Antra Anšance vēl nav izlēmusi, vai pieteiksies mērķstipendijai. “Vēl jāizvērtē visi pieteikšanās noteikumi. Ja prasības būs nesamērīgas, domāju, ka šo laiku varu ieguldīt citā darbā un nopelnīt vairāk,” plāno svešvalodas skolotāja.

Cik studenti pēc trīs gadiem paliks?

IZM valsts sekretāra padomniece struktūrfondu jautājumos Inga Misiņa uzsver, ka stipendiju mērķis ir piesaistīt studentus, kuri tikai vēl iegūst atbilstošo kvalifikāciju, kā arī jaunos skolotājus. Mērķstipendiju 100 latu apmērā saņemšanā priekšroka būšot studentiem. Atbilstoši Izglītības likumā noteiktajām prasībām, studentam, kurš studē eksakto zinātņu programmā, nevis pedagoģijas, divu gadu laikā pēc kvalifikācijas iegūšanas, jāiziet arī pedagoģijas kurss, lai varētu turpināt mācīt skolā. I.Misiņa cer, ka studenti skolā varētu nostrādāt ne tikai trīs gadus, bet ilgāku laiku. Pret šādu pieņēmumu kritiski ir izglītības iestāžu vadītāji – nevar garantēt, ka jaunie paliks strādāt. Ļoti šaubīga par studentu un jaunu skolotāju piesaistīšanu laukos ir Skaistkalnes vidusskolas direktore Svetlana Vāverniece: „Jaunie skolotāji nenāks strādāt, ja pašvaldība nevarēs piedāvāt dzīvokli, bet ne visas padomes to var atļauties!”

Lai gan daudzu apšaubīta, jaunā stipendiju programma šajā mācību gadā jau uzsākta. Tiesa gan, ja pirmajā darbības gadā tā nesasniegs rezultātus, tas būtu pamats programmu pārskatīt un mainīt. Tomēr galvenais, acīmredzami, ir atalgojuma politika ilgtermiņā. Jo mērķstipendiju programmas darbības laiks ir mazāks, nekā potenciālo skolotāju studiju laiks, un šāda situācija nekādi nemotivē pašreizējos un vēl potenciālos studētgribētājus izvēlēties kļūt par pedagogiem.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 71 “Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.2.1.2.2.apakšaktivitātes "Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos" īstenošanas kārtību”

Video: Bijusī Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža, Latvijas Izglītības asociācijas vadītāja Laima Grebska, informātikas skolotājs Oskars Lūsis, Rīgas 88. vidusskolas direktore Ņina Labada, Latvijas Universitātes studente Evita Andžāne, LIZDA priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš un Raiskuma internātskolas skolotājs Modris Krieviņš diskutē par skolotāju trūkumu, darba kvalitāti un pedagogu mērķstipendijām. (Fragmenti no “Kas notiek Latvijā?”,  23.05.2007., 31.08.2005.)