Būvdarbus varētu sākt jau nākampavasar

Kopējais ieguldītais finansējums būs 3,7 miljoni latu, no kuriem 3,2 miljoni būs Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums, bet nacionālais publiskais līdzfinansējums – 565 550 lati, ko apņemas nodrošināt pašvaldības. Šobrīd bērni ar funkcionāliem traucējumiem Latvijā pirmsskolas izglītību var iegūt 40 speciālās izglītības iestādēs, kurās ir 222 speciālās izglītības grupas, 95 speciālajās pirmsskolas grupās vispārēja tipa pirmsskolas izglītības iestādēs un 12 speciālajās pirmsskolas izglītības grupās pie skolām. Kopumā Latvijā ir 66 speciālās vispārizglītojošās iestādes. Integrēšanai pielāgotas ir tikai piecas vispārizglītojošās skolas, bet daļēji – 9 iestādes.

Izmantojot ERAF un pašvaldību finansējumu, varēs piemērot vismaz 38 vispārizglītojošās skolas. Nolemts, ka pielāgos vienu skolu katrā rajonā un lielajās pilsētās, bet Rīgā sešas skolas. Kuras skolas pielāgot – tas paliks rajonu un pilsētu pašvaldību pārziņā. Atbildīgās iestādes izvērtēs atbilstoši MK noteikumiem Nr. 259, kuros ietverti kvalitātes kritēriji: skolēnu skaits, plānotais izglītojamo skaits uz 2013. gadu, integrējamo skaits, pedagogu profesionālā kvalifikācija, gatavība aktivitāšu uzsākšanai, īstenošanas risku izvērtējums, kā arī projekta izmaksu efektivitāte un iespējas uzlabot gan vides, gan informācijas pieejamību. Valsts sekretāra vietnieces struktūrfondu jautājumos un Eiropas lietās padomniece Inga Misiņa stāsta, ka pieņemti grozījumi iepriekšminētajos noteikumos, kas paredz, ka rajona padome vai pilsētas republikas dome var izvirzīt mazāk punktu ieguvušo skolu, ja spēs šādu lēmumu argumentēt, ka tieši tā skola projektam ir lietderīgāka. Vērtēšanas komisija šādu lēmumu ņems vērā.

“Skolēnu skaits – muļķīgs kritērijs”

Cēsu 2. pamatskolas direktors Ojārs Bicāns ir pārliecināts, ka skolēnu skaita kritērijs ir nevajadzīgs, jo galvenais ir integrējamo dzīvesvietas kritērijs. “Skolēnu skaits ir muļķīgs kritērijs. Galvenais ir bērna dzīvesvietas attālums no skolas,” viņš pamato. Minētā pamatskola jau ir piemērota bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un direktors atzīst, ka speciāli izveidotā klase, kurā mācās 5 bērni, saņem atbalstu gan no skolotājiem, gan pārējiem skolēniem.

“Velku biedrība” ir organizācija, kas darbojas ar mērķi piedāvāt attīstības iespējas ģimenēm, kurās aug bērni ar smagiem garīgās attīstības un citiem funkciju traucējumiem, un rūpēties par bērniem, kas dzīvo nabadzībā. “Velku biedrības” dibinātāja Liāna Velka piekrīt, ka dzīvesvietas kritērijs ir svarīgākais. Viņa domā, ka bērniem ar funkcionāliem traucējumiem būtu labāk mācīties skolā, kurā nav liels skolēnu skaits, lai skolotāji ar speciālo izglītību spētu veltīt visu uzmanību bērniem. Pamatskolas direktors O.Bicāns stāsta, ka skolā ar lielu skolēnu skaitu bērni ir ļoti aprūpēti, jo ar pieciem bērniem strādā divi skolotāji un sociālais aprūpētājs.

Strazdumuižas internātvidusskolas – attīstības centra vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem direktore Ligita Ģeida apliecina, ka skolas ar lielu skolēnu skaitu var nebūt gatavas pielāgoties šo bērnu vajadzībām. “Šīs skolas var nebūt gatavas izveidot mācību plānu atbilstoši bērnu vajadzībām, jo principā jābūt individuālajam plānam,” viņa skaidro. Direktore raizējas, vai pašvaldības un valsts varēs visiem skolēniem nodrošināt skolotājus ar speciālo izglītību.

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Izglītības un sociālās psiholoģijas katedras lektore Dace Bērziņa, kura ir strādājusi kā skolas psihologs, stāsta, ka galvenais skolotājiem ir jābūt gataviem strādāt ar bērniem un veidot veselīgu psiholoģisko klimatu. Viņa uzskata, ka lielās skolās skolotāji vairāk pievērsīs uzmanību bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, atstājot novārtā veselos izglītojamos.

Vai pietiks finansējuma?

Katrai skolai vidēji aprēķināts 98 000 latu lieli līdzekļi, bet katra skola uzvērtēs, cik apjomīgs finansējums būs nepieciešams. Strazdumuižas internātvidusskolas – attīstības centra direktore L.Ģeida šaubās, vai ar šo finansējumu būs gana, jo materiālā bāze un mācību līdzekļi ir ļoti dārgi. “Lifta izbūve vidēji maksā 40 000 latu, bet vēl jārēķina mācību līdzekļu un citu remonta darbu izmaksas,” viņa šaubās par finansējuma pietiekamību. Direktore dalās pieredzē un paredz, ka visdārgāk vidi un mācību līdzekļus ir pielāgot bērniem ar kustību redzes un dzirdes traucējumiem. “Skolu vadībām jāsaprot, kādi bērni šajā skolā mācīsies un atbilstoši tam jāiegādājas mācību līdzekļi un jāpiemēro vide,” izvērtē L.Ģeida.

Viena no problēmām ir transporta jautājums – par to sprieda visi speciālisti un direktori. Daži no avotiem šaubījās, vai pašvaldības varēs nodrošināt transportu, ja bērni dzīvos attālās rajona daļās. Bērnu nogādāšanu uz skolu jāveic gan pašvaldībām, gan valstij, ja skola ir valsts pārziņā. Speciālās skolas direktore L.Ģeida dalās pieredzē, ka bērniem būtu jānodrošina mācības skolā, jo mājmācība nenodrošina attīstību un bērnus pārņem depresija. Cēsu 2. pamatskolas direktors min, ka bērnu nogādāšana skolā ir veiksmīgi atrisināta.

Sirsnību iemācīt nevar

Augstskolas lektore Dace Bērziņa uzsver, ka toleranci var iemācīties, strādājot kopā. Psiholoģe stāsta, ka vislabāk būtu veidot veselīgu diskusiju starp skolēniem, lai veselos bērnus nebiedētu nezināmais. “Bērni savstarpēji runājot, sapratīs, ka bērni ar traucējumiem ir tieši tādi paši. Klasesbiedri uzzinās, kādas šim bērnam vajadzības, ko citi var palīdzēt,” viņa atklāj veiksmīgu un pozitīvu attiecību principu. D. Bērziņa zina, ka lielākoties vecākiem un skolotājiem ir aizspriedumi pret šiem bērniem ar traucējumiem, nevis klasesbiedriem. “Ja skolotājam nav iekšējas sasprindzinātības, tad arī bērniem ir viegli nodibināt kontaktu. Tomēr noteikti naidīgi nosakņotā klasē bērnu nevajadzētu ievietot, jo nekādā gadījumā nav gaidāms labs rezultāts,” stingra ir psiholoģes nostāja. Vecumnieku vidusskolu absolvents Vitauts Linge, kuram ir fiziski funkcionāli traucējumi, pierādījis, ka mācīties vispārizglītojošā skolā līdzās veseliem bērniem ir iespējams. „Vēlējos mācīties šajā skolā, jo gribēju pierādīt, ka tas ir iespējams. Pierādīt, lai citi jaunieši nebaidītos no nezināmā. Pierādīt, ka esmu tāds pats kā citi,” skaidro jaunietis. Viņš stāsta, ka bērnos un jauniešos vēl aizvien mājo bailes un vēlme žēlot, bet šīs skolas skolēni un pedagogi atbalstīja vidusskolnieku it visā, kā arī „pieņēma viņu tādu, kāds viņš ir”.

Jau nākošgad pavasarī 38 Latvijas skolās sāksies pārbūves darbi. Tomēr vispirms rajonu un pilsētu rajonu domēm rūpīgi jāizsver, kuras skolas šim projektam ir vispiemērotākās. Runājot ar nozaru speciālistiem top skaidrs, ka šis ir ļoti atbildīgs projekts, jo ikviena nepārdomāta izvēle var novest pie projekta galvenā mērķa nesasniegšanas. Ja kāds no posmiem nebūs realizējams – skolas piemēroto vidi neizmantos tie, kuriem tas vajadzīgs. Tomēr visi šķēršļi būs pārvarami, ja pedagogi un skolas direktori būs gatavi cīnīties ar problēmām un redzēs iespējamos risinājumus. Kādas speciālās skolas audzēknes vārdi pēc nokļūšanas izglītības iestādē “Beidzot es sāku dzīvot!”, iedvesmos skolotājus strādāt ar atbildībās sajūtu, ka tieši viņi ietekmēs kāda jauna cilvēka dzīvi.

MK noteikumi nr. 259 "Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.1.3.3.2.apakšaktivitāti "Vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošana izglītojamiem ar funkcionāliem traucējumiem""

Speciālo izglītības iestāžu saraksts