13.08.2008.
Baiba Sprance
2004. gadā, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, valstij pavērās iespēja iegūt papildus finansējumu izglītības nozarei. Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) Informācijas daļas vadītāja Kristīne Ilgaža atklāj, ka izmaiņas izglītības programmā nebija veiktas kopš Latvijas neatkarības atgūšanas 90. gados. “Izglītības nozarē strādājošie zināja, ka skolu aprīkojums eksakto zinātņu priekšmetu kabinetos bija stipri novecojis, kā arī valsts standarti noteikti bija jāmaina, jo neatbilda tā laika situācijai,” uzsver ISEC pārstāve. Tolaik mūsu valsts skolēni nespēja konkurēt ar citu valstu skolēniem šajā jomā, jo vecajās ES valstīs bija sasniegs augstāks attīstības līmenis arī šajā ziņā. Izglītības un Zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka Latvijā 2006./2007. akadēmiskajā gadā tikai 15,4%, bet Somijā 38% no studēt gribētājiem apguva eksaktās programmas.
50 pilotskolas izmēģina pirmās
Projektā piedalījās 50 pilotskolas divās kārtās. Pirmajā kārtā tās bija 12 skolas, kas sāka strādāt jau no paša projekta sākuma 2005. gada rudenī. Tieši šīs Latvijas skolas bija pirmās, kas izmēģināja jauno mācību saturu fizikā, bioloģijā, matemātikā, ķīmijā un dabaszinātnēs. Pirmās kārtas pilotskolas atlasīja pēc noteiktiem kritērijiem, un tām bija jāveido valsts skolu modeļa piemērs. Projektam izvēlēja mācību iestādes gan pēc skolēnu skaita, gan pēc vietas, gan valodu plūsmas. Otrās kārtas skolas, kas kopumā bija 38, izvirzīja pagastu pašvaldības, pilsētu domes un rajonu padomes. Eiropas Savienības fondu (ESF) projekta sabiedrisko attiecību konsultante Kristīne Ilgaža stāsta, ka otrās kārtas skolu mērķis bija pārbaudīt sagatavotos skolotāju atbalsta materiālus. “Skolotāji strādāja ar šiem materiāliem, izmēģināja, kā arī sniedza komentārus un laboja,” par skolotāju pienākumiem teic konsultante.
Vecumnieku vidusskola bija viena no 12 pirmās kārtas skolām, kuras aprobēja jauno mācību saturu. Izglītības iestādes ķīmijas skolotāja Ilze Cīrule ir pārliecināta, ka jaunā programma uzlabo skolēnu izpratnes līmeni par sarežģīto mācību vielu. “Viennozīmīgi, ka jaunā programma ir ļoti nepieciešama. Bērni vairs “neiekaļ” likumus, bet paši meklē atbildes uz jautājumiem un pēta procesus,” skolotāja stāsta par saviem novērojumiem. Viņasprāt, vidusskolas klase, kas piedalījās šajā programmā, parādījusi ļoti labus eksāmenu rezultātus eksaktajos priekšmetos.
Pretējs viedoklis ir Baldones vidusskolas bioloģijas skolotājai Birutai Lūcei. Viņa, saņemot skolotāju atbalsta materiālus, bijusi vīlusies. “Šoruden jau jāsāk strādāt, bet materiālā bāze skolā vēl nav nodrošināta!” sašutusi skolotāja. Skola esot to izglītības iestāžu sarakstā, kurās jaunais aprīkojums būs pieejams. Viņa jauno programmu dēvē par “jucekli”, jo neesot ne mācību grāmatas, ne materiālās bāzes. Kaut gan skolotāja izgājusi tālākizglītības kursus, viņa cer saņemt vēl kādu skaidrojumu no ISEC. “Būtu labāk, ja viss noritētu “pa vecam”, jo neticu, ka skolēnu darba rezultāti uzlabosies,” skeptiski noskaņota ir skolotāja.
Šogad izglītības iestāžu dibinātāji izvēlēsies, kurās skolās modernizēs dabaszinātņu kabinetus. Skolas dibinātājam - pašvaldībai, rajona padomei vai pilsētas domei būs jānodrošina 15% no vajadzīgās un prognozētās 80 000 latu summas. Pārējo līdzekļu apjomu segs struktūrfonds. Kopumā iecerēts uzlabot 225 skolu mācību kabinetus, ieguldot 22 522 800 latu lielus līdzekļus. Aprīkos 60% skolu no visām izglītības iestādēm. Lielākoties kabinetus modernizēs skolās, kurās mācās liels skolēnu skaits, jo ES līdzekļu izmantojuma pamatmērķis ir sasniegt iespējami plašāku labuma guvēju loku. Skolēnu skaits izglītības iestādē ir svarīgākais kritērijs vērtējumā, tādēļ cerība modernizēt skolas ar kritiski zemu skolēnu skaitu gluži loģiski - zūd.
Katrai skolai 50 000 Ls aprīkojumam
Projekta sabiedrisko attiecību konsultante konstatē, ka katrai no 50 skolām aprīkojums izmaksājis aptuveni 50 000 latu. Šajā cenā ietilpa gan mikroskopi, gan portatīvie datori skolotājiem, kā arī viss nepieciešamais, lai modernizētu materiālo bāzi. Līdzekļus izlietoja arī skolotāju atbalsta materiāliem, kuros ir jau sagatavoti stundu plāni, kontroldarbu un labaratorijas darbu piemēri, vērtēšanas kritēriji un citi materiāli.
Kristīne Ilgaža atklāj, ka skolotāji ir gatavi strādāt ar šo informāciju, jo aptuveni 3000 skolotāji apmeklēja tālākizglītības kursus. Tālākizglītības kursu apmeklējums bijis obligāts, ja skolotājs vēlējies mācīt. 72 stundu programmu īstenoja četros semināros, kas notika vienreiz mēnesī. Gandrīz 3000 skolotāji mācību stundās izmantoja semināros apgūtās pieejas, idejas, metodes un jaunos materiālus. Līdz šim skolotāji mācību procesā izmantoja mācību grāmatas, metodiskos ieteikumus un izglītības standartu. Skolotāju darbu noteikti atvieglos atbalsta materiāli, kuros ietilpst arī skolēniem domātās izdales lapas un stundu ceļveži. Vecumnieku vidusskolas ķīmijas skolotāja novērtē – tālākizglītības kursi bijuši ļoti noderīgi, jo skolotājs apguva prasmi, kā mācīt bērnus vēl nebijušā programmā.
ISEC Informācijas daļas vadītāja K.Ilgaža zina, ka šobrīd notiek saskaņošanas process, lai šos mācību standartus apstirpinātu Ministru Kabinetā (MK). “Ja standartus pieņems, tad izdevniecībās noteikti izdos mācību grāmatas, kas atvieglos skološanos,” viņa papildina.
Jāsaprot, kā strādā
Projekta mērķis ir modernizēt mācību saturu, izstrādāt skolotāju atbalsta materiālus un pilnveidot skolotāju profesionālo kapacitāti. Programmai beidzoties, projektā piedalījās 4000 skolēni, kuri apguvuši modernizētu mācību saturu. Vidusskolnieku izpratni par mācību vielu veido sasaiste ar reālo dzīvi. K. Ilgaža novērojusi, ka skolēni ir vairāk ieinteresēti, jo redz, kā dažādi procesi notiek dzīvē. Skolēni stundu laikā skatās arī mācību filmas, kā arī veic dažādus eksperimentus.
ISEC sadarbojas ar uzņēmumiem, vienlaikus aicinot ļaut skolēniem iepazīsties ar uzņēmumu vidi, tādējādi mainot maldīgus priekšstatus, ka darbs ražošanas nozarē nozīmē arī fiziski smagu darbu. “Kā gan skolēns var zināt, kā norit procesi uzņēmumos, ja skolēns nekad tur nav bijis?” savu viedokli, ka skolotājiem noteikti jādodas ar klasi uz uzņēmumiem, pauž sabiedrisko attiecību konsultante. ISEC sadarbojies ar tādām lielām kompānijām kā “Grindex”, “Olainfarm”, “Rīgas siltums” u.c.
Pārmaiņas būs arī pamatskolās un skolu tālākā darbībā
Kristīne Ilgaža prognozē, ka nākotnē gan pamatskolas, gan vidusskolas eksakto priekšmetu mācību saturs būs mainīts un saskaņots. Jau šobrīd notiekot darbs pie jauna projekta pamatskolas klasēm. “Lai gan ir bijusi pamatizglītības reforma, tomēr šajos priekšmetos jau šobrīd var redzēt, ka tik ļoti ātri attīstās tehnoloģijas, ka jau šobrīd nepieciešami uzlabojumi,” paskaidro ISEC darbiniece.
Lai sasniegtu ES kopīgo Lisabonas stratēģijā noteikto mērķi – līdz 2010. gadam kļūt par pasaulē konkurētspējīgāko un dinamiskāko zināšanās balstīto ekonomiku, Latvijā jāīsteno pārmaiņas gan augstskolās, gan vidusskolās un pamatskolās. Latvijas izglītības politikā pieņemti nopietni lēmumi, lai virzītu studētgribētājus uz eksaktajām programmām. Ne tikai papildus budžeta vietas universitātēs, bet arī jauns aprīkojums vidusskolās. Pārmaiņas, iespējams, paaugstinās to 15,4% studentu kopskaitu, kuri studē eksaktās programmas (2006./2007.ak.g.), jo zināms, ka mūsdienu skolēnu uzmanību var piesaistīt jaunas tehnoloģijas un praktiskas nodarbības. Tomēr nenoliedzams ir arī fakts, ka nozīmīgajam solim ceļā uz izglītības iestāžu kvalitātes paaugstināšanu, sekos mazo lauku skolu likumsakarīga slēgšana vai to apvienošana, jo mācību procesa kvalitātes ziņā tās vairs nespēs konkurēt ar lielajām skolām, un ar šo argumentu pietiks, lai tās beigtu savu pastāvēšanu. Ko iegūsim ceļā uz pasaulē konkurētspējīgāko ekonomiku un ko zaudēsim? Kuri ieguvumi sevi attaisnos un kuri zaudējumi tiks nodēvēti par nepārdomātiem soļiem? Par to gan rakstīs nākamo paaudžu žurnālisti un pētnieki.
