Vides ministrijas Latvijas vides aizsardzības fonds (LVAF) ik gadu no valsts budžeta piecu programmu īstenošanai piešķir 30 000 latu. Viena no tām ir Ekoskolu programma, kurai iztērē 4000 – 5500 latu gadā. Šogad programmā piedalījās aptuveni 60 skolas. Zaļo karogu un Ekoskolu nosaukumu ieguva 25 valsts skolas. Programmā piedalījās arī skolas ar nelielu skolēnu skaitu, un 4 no tām ieguva augstāko novērtējumu.
Ekoskolu programmas vadītājs Ģ. Strazdiņš ir pārliecināts, ka daudzas mazās skolas nemaz nezina, ka tām draud slēgšana, jo nekas vēl nav teikts. “Daudzu mazo skolu direktori nezina, vai skolu slēgs vai neslēgs, un tas ir mokoši dzīvot šādā neziņā,” viņš stāsta. Viņš uzskata, ka skolas, kas ir riska grupā, kam draud slēgšana, joprojām aktīvi piedalās šajā programmā, jo, kamēr nav pateikts, ka slēgs, tikmēr visi darbosies.

Minimāla interese no valsts puses

Vides izglītības fonda koordinators Jānis Ulme stāsta, ka Vides ministrijas piešķirtais finansējums ir vajadzīgs, bet, ņemot vērā Ekoskolu statusu un programmas popularitāti un nozīmi pasaulē, viņš cerējis sagaidīt labvēlīgu attieksmi no Izglītības un Zinātnes ministrijas. “Diemžēl pēdējie trīs ministri nav likušies ne zinis par ES programmu kā instrumentu izglītībā ilgtspējīgai attīstībai,” viņš paskaidro. Vienīgais atbalsts esot bijis līdzdalība žūrijā.
Koordinators skaidro, ka šāda attieksme būtiski kontrastē ar citu valstu – Zviedrijas, Lielbritānijas, Īrijas, Portugāles un citu valstu ministriju attieksmi. Viņš precizē, ka runa nav tikai par naudas atbalstu, bet arī, piemēram, skolotāju kvalifikācijas ieskaitīšanu, ja darbojas ES programmās un koordinē darbu. J. Ulme atzīst, ka katru gadu kļūst arvien grūtāk šī finansējuma ietvaros īstenot aktivitātes, jo pieaug gan biedru nauda, gan karoga izmaksas un citi izdevumi. Šobrīd programmā piedalās sešas reizes vairāk skolu nekā pirms trim gadiem. Fonda koordinators neslēpj, ka piesaista finansējumu no citiem avotiem: “Mēs nežēlojamies, bet meklējam citu finansējumu, lai darbu ar skolām varētu nodrošināt, neaizmirstot paust viedokli, ka lielāks valsts atbalsts, sevišķi no Izglītības un Zinātnes ministrijas, nekaitētu,” konstatē fonda koordinators. Šobrīd Vides ministrijas LVAF budžets Ekoskolas programmā no kopējā budžeta sastāda aptuveni 20 līdz 30 %.

Kā darbojas Ekoskolas

Zaļo karogu, kas ir Ekoskolu programmas simbols, piešķir skolām, kuras parādījušas vislabāko sniegumu, ieviešot Ekoskolu programmas prasības. Skolas ar šo kvalitātes zīmi lepojas visā pasaulē. Latvijā starptautisko Ekoskolu nosaukumu un Zaļo karogu 2007./2008. mācību gadā saņēmušas 25 skolas. Šo godu izglītības iestādes saņēma par īpašiem panākumiem ilgtspējīgas attīstības, vides izglītības un vides aizsardzības veicināšanā skolā un tās apkārtnē. 13 skolas saņēma Zaļo diplomu un Latvijas Ekoskolas nosaukumu, bet 7 izglītības iestādēm izteica atzinību par uzsākto darbu. Ekoskolas programma sniedz iespēju skolēniem iemācīties pieņemt pareizos lēmumus par vides uzlabošanu un aktīvi darboties gan mājās, gan skolā.

Programmu regulē pārvaldes sistēma ar ietvertajiem 7 elementiem – Eko-padomi, skolas vides pārskatu, skolas vides rīcības plānu, pārraudzību un izvērtēšanu, sasaisti ar mācību procesu, kā arī skolas un sabiedrības iesaistīšanu un vides kodeksu. Otrs būtisks programmas pamats ir darbs tematiskajās grupās. Ik gadu skolai jāizvēlas viens no tematiem, ar kuru gada laikā strādāt pastiprināti, iesaistot pēc iespējas plašāku skolas sabiedrību. Katru gadu var izvēlēties vienu tēmu no vairākām – atkritumi, enerģija, ūdens, transports, veselīgs dzīvesveids, skolas apkārtne, klimata izmaiņas, meži un vides dienas.

Mazo ekoskolu direktori: trūcīgākie bērni skolu vairs neapmeklēs

Cēsu rajona Amatas pamatskola programmā jau piekto gadu saņem Zaļo karogu. 85 skolēni neesot šķērslis dzīvot zaļi, kopt skolu un tās apkārtni, piesaistīt sabiedrības uzmanību un saņemt apbalvojumus. “Tas, ka esam maza skola, nerada nekādus šķēršļus, tikai katram no kolektīva locekļiem ir vairāk jāstrādā, nepieciešama lielāka pašaizliedzība,” lepni stāsta direktore.

Šī gada tēma bija “ūdens”. Skolēni mācījās, kā taupīt ūdeni, apsekoja Cēsu tuvumā esošos avotus, restaurēja dīķi, izkopa skolas tuvumā esošās “Mārupītes” kreiso krastu, kā arī aktīvi darbojās citās jomās. Amatas pamatskolas direktore Aleksandra Freivalde atzīst, ka iespējams arī viņas pārvaldīto skolu varētu slēgt. “Mēs no tā nebaidāmies. Mēs darām visu, lai esam sadzirdami, saredzami un skolu neslēgtu,” viņa stāsta. Skolas direktore saprot, ka dome dara, cik spēj, tomēr skolotāju algu finansēšana nebūs pa spēkam, ja skolēnu skaits nesasniegs 102 skolēnus likumu pieņemšanas gadījumā.

Līdzīgi kā citi skolu direktori, A. Freivalde piekrīt, ka skolu slēgšanas gadījumā trūcīgāki bērni skolu neapmeklēs, jo šobrīd bērnus skolotāji pieskata. “Ja Latvijā nevajag gudrus cilvēkus, tad skolas var slēgt!” skolas vadītāja ironiski piebilst. Izglītības kvalitāte necieš, ja skolēnu skaits nesasniedz vairāk kā 100 bērnu.

1. Mežvidu pamatskola, kas atrodas Ludzas rajonā, arī saņēmusi starptautisko Ekoskolas nosaukumu un Zaļo karogu. Konkursā piedalās jau 5. gadu, bet 3. gadu saņem programmas simbolu – karogu. Ideju par piedalīšanos programmā ierosinājuši vecāki, bet bērni rūpīgi krājuši zināšanas un idejas īstenojuši dzīvē. Arī šīs skolas direktore ir nobažījusies par skolu slēgšanu, tomēr tas nav iegansts, kādēļ jāpārtrauc vides sakopšana. Vadītāja piekrīt, ka skolu slēgšanas rezultātā, trūcīgie bērni skolu neapmeklēs, jo lielās novada skolas skolotāji nespēs katram bērnam izsekot līdz.

Rendas pamatskolas direktore Vija Valkonovska atceras, ka programmā sāka piedalīties 2000. gadā, bet Zaļo karogu saņēmuši jau 5. gadu. Viņa neredz iemeslu iesāktā neturpināšanai, jo skolā visi esot zaļi domājoši cilvēki. Tomēr direktore atzīst, ka pagasts lēnām “noveco”. Viņa paredz, ka jaunie dosies prom, ja skolu slēgs. Skolotāji, kuri jau ir pensijas vecumā, neplāno vairs doties jaunas darbavietas meklējumos. Gados jaunāki gan brauks strādāt uz pilsētām vai jau šobrīd to dara.

Mākoņkalna pamatskola, kas atrodas Madonas rajonā, programmā piedalās jau no 2004. gada. Šogad skola saņēmusi Zaļo diplomu. Skolēnu skaits skolā – 51, bet skolotāji - 12. Skolas direktore atzīst, ka “nebūtu brīnums, ja skolu slēgtu”. Vadītāja pārdzīvo, ka gan skolotāji paliktu bez darba, gan tikko atjaunoto ēku neviens neizmantotu.

Kaut arī no visām laukos esošajām izglītības iestādēm ekoskolas veido vien nepilnu desmito daļu, to popularizētās idejas un mācību plāni, kas audzina zaļi domājošus cilvēkus, arvien vairāk apliecina šāda izglītības novirziena nozīmi un dzīvotspēju tieši Latvijas lauku apvidos. Ja izglītības politikas veidotāji, kalkulējot skolu slēgšanas robežskaitļus, ņems vērā vien matemātiskus aprēķinus, no cik un par cik atmaksājas uzturēt vienu skolu, tad ideja par ekoskolām Latvijā zaudēs savu aktualitāti. Bet vai skaitļos vien var sarēķināt to, cik nozīmīgs mūsdienu urbanizētajā vidē ir ikviens ar dabu un vidi saskaņā dzīvojošs un pats galvenais – to izprotošs cilvēks?


2007./2008. mācību gada Ekoskolu saraksts

Vides ministrs Raimonds Vējonis kopā ar skolas direktori Aleksandru Freivaldi paceļ Zaļo karogu

Amatas pamatskolas audzēkņu veidotais ekolaukums

Amatas pamatskolas bērnu veidotais ekolaukums

Amatas pamatskolas skolēnu jaunizveidotais dīķis

Amatas pamatskolā esošais ekostūrītis

Folkloras kopas "Iļģi" vadītāja Ilga Reizniece kopā ar skolēniem ielīgo Jāņus Amatā