Jau piekto gadu bērniem un jauniešiem ir iespēja pieteikties vasaras darbam pašvaldībās un Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).  Nesen Bērnu un ģimenes lietu ministrija izplatīja paziņojumu, aicinot bērnus uzmanīties, pirms izvēlēties darbu. Šis apstāklis “KNL” redakciju mudināja noskaidrot, kas īsti notiek ar bērnu un jauniešu nodarbinātību vasaras periodā. Uz sarunu aicinājām NVA Karjeras pakalpojumu departamenta direktori Ditu Lūku.

Bērnus nodarbina jau piekto gadu

Gan pašvaldības, gan NVA sniedz iespēju bērniem pieteikties un izvēlēties sev tīkamu un interesantu darbu vasarā. NVA katru gadu piešķir noteiktu finansējumu konkrētiem mērķiem, arī vasaras darbam. Šogad piešķirts aptuveni miljons latu, ar daļu no tiem apmaksājot 50% no skolēnu darba algas, kā arī maksājot algu darba vadītājiem, kuri ik brīdi seko līdzi skolēniem. Atbildīgās personas algu aprēķina pēc skolēnu skaita, tomēr tā nevar pārsniegt minimālo algas apmēru. 13 līdz 14 gadīgam skolēnam darba alga mēnesī ir 80 lati jeb 50% no minimālās algas, bet audzēknim no 15 gadiem samaksa ir minimālās algas apmērā – 160 lati.


Darba devēji iesniedza savus pieteikumus konkursam jau aprīlī, pēcāk izvērtēja viņu atbilstību pasākumam un iespējas finansiāli nodrošināt konkrēto darba vietu un piedāvājumu. Uzņēmumu piemērotību vērtēja komisija, kuras sastāvā bija NVA, pašvaldību, nevalstisko organizāciju, uzņēmumu un nozares pārstāvji. Sākumā pieteicās 1042 uzņēmēji, nodrošinot darba vietas 12 234 skolēniem. Bērniem vecumā no 13 līdz 14 gadiem pašvaldības garantēja 223 darba vietas.

Normatīvā bāze prasīga pret darba devēju

Pamatdokumenti, pēc kuriem vadījās NVA, bija MK noteikumi Nr.206 “Par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi, kad nodarbināšana šajos gadījumos ir atļauta saistībā ar pusaudžu profesionālo darbību” un noteikumi Nr.10 “Par darbiem, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem”. Kaut gan uzņēmumiem izvirzītie noteikumi un prasības bija skaidri definētas, dažas kompānijas tomēr cerēja, ka NVA pārstāvji tik stingri nesekos likuma normām. Piemēram, uzņēmuma pārstāvji vēlējās iesaistīt bērnus zivju ceha darbos, kaut gan likums nosaka, ka bērns nedrīkst darbā būt tiešā saskarsmē ar svaigām pārtikas precēm. Iepriekšējo gadu pieredze nodrošināja konkursa objektivitāti un visu risku izvērtēšanu, tādējādi izvairoties no tiem.

Ne visi darba devēji zināja likuma normas, ka 13 līdz 14 gadīgu bērnu, tāpat kā 15 gadus vecu skolēnu, kurš vēl mācās pamatskolā, var nodarbināt ne ilgāk kā 4 stundas dienā. Bieži vien uzņēmēji šo likuma pantu neievēro, tomēr NVA savās pārbaudēs stingri seko līdz likumu izpildei.

Departamenta vadītāja stāsta, ka pēdējos gadus bērni ir vairāk informēti par savām tiesībām un likumiem. “Bērni droši var vērties NVA filiālēs un citās iestādēs, ja ir sūdzības par darba devēju un apstākļiem,” iedrošina D. Lūka. 10. klases skolniece Silvija ir iepazinusies gan ar Darba likumu, gan savām tiesībām. Informāciju viņa guvusi no vecākiem, kā arī lidostas personāla. “Arī pašam ir jāinteresējas un jālasa likumi, ja sāc strādāt! Katram jāzina savas tiesības!” akcentē jauniete.

Bērnus ar īpašām vajadzībām uzņēmumi ņemt baidās

Bērni galvenokārt vasarā strādā, jo vēlas nopelnīt. Otrs minētākais iemesls esot vēlme gūt pieredzi, kā arī iejusties savā nākotnes profesijā. Šos iemeslus min arī 16 gadus vecā skolniece Silvija Rudzika, kura, piesakoties NVA filiālē, jūnija mēnesī strādāja lidostā “Rīga”. “Vēlējos pamēģināt kaut ko jaunu. Lidosta ir prestižs uzņēmums, kurā ir lieliska iespēja iegūt pieredzi, strādājot ar cilvēkiem!” sajūsmināta paskaidro meitene. Departamenta direktore Dita Lūka stāsta par bērniem piedāvātajām iespējām: “Ikviens bērns var piedalīties, pamēģināt strādāt jomā, kurā vēlas sevi redzēt nākotnē. Skolēns apjauš, vai tieši šis darbs ir piemērots, vai tomēr nē.” Pirms skolēns sāk savas darba gaitas, darba devēji organizē tikšanos, lai iepazītos. Dita Lūka skaidro, ka ļoti svarīgi bērnam ir saprast, ka darba tirgū valda konkurence un uzņēmumiem nepieciešami apzinīgi un strādāt griboši darbinieki.

Departamenta direktore atzīst, ka uzņēmumi ne visai vēlas pieņemt darbā bērnus ar īpašām vajadzībām. Tam esot tikai viens iemesls – bailes un nezināšana, kā izturēties pret šiem audzēkņiem. “Uzņēmēji baidās, jo nezina, kā, piemēram, komunicēt ar vājdzirdīgiem skolēniem. Viņiem nav skaidrs par visām tām īpatnībām, kas jāņem vērā, veidojot darba attiecības”, paskaidro departamenta direktore. Darba devējiem, kuri pieņem bērnus ar speciālām vajadzībām, jānodrošina normām atbilstoša darba vide. Izvēlētais darbs nedrīkst saasināt bērna slimību vai kā citādi nelabvēlīgi to ietekmēt. Uzņēmējus varētu baidīt arī regulārās pārbaudes, ko veic aģentūras speciālisti. D. Lūka uzsver, ka bērni ar īpašām vajadzībām darīja tos pašus darbos, ko veselie bērni.

Apsekojot darba vietas, departamenta direktore uzsver, ka dzirdamas pozitīvas atsauksmes par audzēkņu izdarīto gan no darba devēja, gan nodarbinātajiem skolēniem. Aģentūras pārstāve atklāj, ka šogad samazinājies to skolēnu skaits, kurus pie rokas atved vecāki, bet paši jaunieši nemaz nevēlas strādāt. Viņa uzsver, ka skolēni kļuvuši apzinīgāki, tādēļ viņu darbs novērtēts kā produktīvs.

Samazinās valsts budžetu skolēnu nodarbinātībai

Atbalstu bērnu darbam vasarā nodrošinājušas lielās pašvaldības, par ko NVA pārstāvji tikai priecājas, jo tādējādi līdzekļus var novirzīt citām darba vietām. Rīgas domes Sporta un izglītības departaments šogad pilnībā nodarbināja bērnus vecumā no 13 līdz 14 gadiem, nodrošinot gan samaksu, gan siltas pusdienas un ekskursijas. Vecāki skolēni darbam varēja pieteikties NVA Rīgas reģionālajā filiālē.

NVA darbinieki rosinājuši pašvaldības atsākt tā saucamās darba un atpūtas nometnes, jo tad ir iespēja gan pastrādāt, gan nopelnīt. “Tā ir iespēja strādāt tieši pašvaldību vajadzībām, un atrisināt 13 un 14 gadīgo bērnu nodarbinātības jautājumu,” rosina departamenta direktore Dita Lūka.

NVA plāno ik gadu samazināt budžeta līdzekļus tieši bērnu nodarbinātībai, jo uzņēmumiem pašiem būtu jāspēj nodrošināt bērnu algas bez valsts atbalsta. “Uzņēmumu pārvaldei jau vairākus gadus iesaistoties bērnu nodarbinātības mehānismā būtu jāsaprot, cik tas ir izdevīgi. Katru gadu samazināsim darba vietu skaitu, tomēr nodrošināsim tās vēl kvalitatīvākas ,” domā departamenta direktore.

Kā bēnus pasargāt?

Dita Lūka mudina, ka informācija par darba vietu jāiegūst no drošiem avotiem. Ja bērni vēlas darba piedāvājumus meklēt globālajā tīmeklī, tad jāizvēlas oficiālas mājas lapas, piemēram, NVA mājas lapa, arī prakse.lv, jo darba devēji šajos portālos jau esot zināmi. Darba meklēšanas procesā jāiesaistās arī vecākiem, jāpaskaidro bērniem iespējamie riski. Vēl viena iespēja ir doties uz kāroto darba vietu un jautāt kādam atbildīgajam par iespējām strādāt. “Saruna klātienē būtu ļoti efektīva, jo skolēns demonstrētu savu pārliecinātību un drosmi, kas ir svarīgas īpašības darba devējam. Uzņēmuma pārstāvis redz bērnu, saprot, ka skolēns nejoko un tiešām vēlas strādāt,” viņa atsauc atmiņā reālu gadījumu. Visdrošāk tomēr ir pieteikties darbam vasarā pašvaldībās un NVA filiālēs, jo izvērtēšanas procesā jau ir apzināti un novērsti visi riski. 49. vidusskolas skolniece Silvija atzīst, ka NVA filiālē pieteikusies, jo tas ir drošs veids. Otrs – uz kāroto darba vietu varēja pieteikties tikai caur NVA.

Latvijas skolēnu nodarbinātības programmu min kā labu piemēru visā Eiropā. Piemēram, Lietuva, redzot efektīvo darbu un skolēnu atsaucību, vēlas pārņemt programmas modeli. Aģentūras pārstāvju aktivitāti pierāda arī vēlme mainīt likumdošanu un atbalstīt Labklājības ministrijas vēl neiesniegtos grozījumus “Darba likumā”. Aģentūra uzskata, ka 15 gadīgam jaunietim, neatkarīgi no tā, vai viņš mācās vai nē, būtu jāļauj strādāt 7 stundas dienā. Šobrīd likumdošana paredz, ka 15 gadus vecs skolēns, kurš mācās pamatskolā, var strādāt tikai 4 stundas dienā, bet tikpat vecu jaunieti, kurš nemācās vai mācās vidusskolā, var nodarbināt 7 stundas dienā.

Darba likums

MK noteikumi Nr.10 “Par darbiem, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem”

MK noteikumi Nr. 206 "Noteikumi par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi, kad nodarbināšana šajos gadījumos ir atļauta saistībā ar pusaudžu profesionālo darbību"

Krimināllikums