Ja LR Izglītības ministre mācību gada sākumā intervijā Latvijas Radio informē, ka viņa nav lietas kursā par to cik skolas ir, un cik skolas nav gatavas uzsākt mācību gadu, jo par to interesēties un zināt neietilpstot vairs viņas pienākumos. Vai lūdzu, kāds var paskaidrot to, kas ietilpst viņas pienākumos?
Nezinu, ko nozīmē nožējojami apstākļi skolotājiem, bet kā var izveidot tādas slodzes gan skolotājiem, gan mediķiem, ka viņiem ir iespējams izstrādāt 2 un pat 3 slodzes, tātad-var, ja grib, secinājums viens: jāpalielina darba daudzums, ražīgums uz vienu slodzi, cik man zināms skolotāji mūsu (Madonas) rajonā un mediķi ir vieni no vislabāk atalgotajām profesijām, reti kurš skolotājs saņem darba algu zem 600-700.00 Ls un vairāk, tāpat ir ar mediķiem: visiem ārstiem ir virs 1000.00 un vidējam personālam ~ 400.00-750.00 Ls. Tad, kur vēl tālāk, ar policistiem gan ir maķenīt sliktāk. Šo profesiju atalgojums lielākā mērā ir atkarīgs no pašvaldības finansējuma; jo domē vairāk deputātu no šim profesijām, jo lielāks tiem finansējums!
Prieks par madoniešiem........... :-)))))))) .......... Nez vai vienā diskusijā var runaat par visu. Ierēdņiem... policiju... mediķiem... veselības aprūpes problēmām... skolotāju algām... izglītības kvalitāti... to cik čakls vai kārtīgs kāds ir... par vientuļajām māmiņām, kas strādā skolā... par vīriem,kas izvairās no alimentu maksāšanas... par to cik l coca-cola skolnieks izdzer nedēļā un kāpēc skolas neiemāca viņu mīlēt miežu putru... par to, ka dažiem nepatīk ka kaimiņi tur suni... par to, kāpēc visas beibes man šodien nesmaida... utt. un vēl tālāk sviestā. Īepriekš likās, ka diskusija būs par izglītību...
Patīk termins 'skolotāja prestižs' - kas jāceļ uz fanātisma bāzes, uz vecāku kritikas, jāizdara neiespējamais.
Ja mēs vecāki dzemdējam bērnus, rūpējoties par LR demogrāfisko situāciju, tad valstij vajadzētu parūpēties par to, lai skolas izaudzinātu viņus par kārtīgiem pilsoņiem. Pie tam neuzskatu, kam man vajadzētu par to maksāt un pirkt mācību grāmatas. Kā mūsu valdība to nesaprot?
Kamēr katram zemniekam otrās pakāpes brālēna attālumā nebūs pāris tadu, kuri zina, kas ir oms, vats, ampērs, molmasa un eksotermiska reakcija, tikmēr ies cauri visādas interpetācijas par da jebko. keveney.c om/Engines.html openbookproject.n et/books/socratic/output/animation_ROM_memory_slow.gif Vecāki varētu painteresēties, vai mācību priekšmetus pasniedz interesanti.
Kā skolotājs var strādāt 2 slodzes? Elementāri, Vatson! Tātad es eju klasē, resp., stundās no 8.00 līdz 15.00, tad skrienu uz otru skolu (vakarskola), kur eju klasē no 17.00 līdz 19. 00. Sestdienu uun svētdienu man nav - es gatavojos nākamai nedēļai, darbi jālabo pa staprbrīžiem un naktīm. Ja nu kādam ierēdnim skauž - maināmies! P.S. Atvaļinājums sākas tikai pēc Jāņiem, un pirmo nedēļu es vienkārši noguļu.
Ja runa iet par skolotāju trūkumu. es ļoti labi atceros rezi (neatceros kuraa raidiijumaa) bijusais ministru prezidents kalviisa kungs teica, ka iisteniibaa tas tikai taads uzpuust balons pa rto ka latvijaa pietruukst skolotaaju, tad kaapeec Valsts ģimnāzija nevar atrast normaali skolotaajus????Ko dariit mazaajaam lauku skolinaam?? Man liekas, ka taa sisteema kas tagad ir vsp ir galiigi garaam..lai vinji paskataas uz reaalo situaaciju skolaas.....
Sabiedrības iesaistīšanās ir cieši saistīta ar sabiedrības spēju saprast un novērtēt to, kas notiek. Un atļaušos apgalvot, ka šī spēja nav augsta. Pieprasītas vērtības ir labo un ļauno cīņa, neatkarīgi no tā, kurš ir kurš un galīgi nepieprasītas ir sabiedriskas izvērstas notikumu apspriešanas un analīzes. To var arī saprast, jo vispusīgi analizējot, kāpēc tauta vēlē, tā kā vēlē vai kāpēc amatos ieceļ tos, kurus ieceļ, nāktos diezgan daudz uzzināt par slēptajiem īstajiem režisoriem, par mediju, politologu, aptauju, laika taimingu kad kas notiek, kad kura info noplūst, vispār - par mehānismu, kā tiek radīta demokrātiskā valsts pārvalde, bet to, tāpat, ka taisa lētās desas, izpaust nedrīkst. tapat visai nepievilciga aina atklātos par tiem principiem, pēc kuriem labi frizētais runas makslas meistars tiek ievelēts vai tiek pie amata, bet kāds cits, kura IQ ir punktus 40 lielāks, netiek, jo tauta nesapratīs. Ja Soross tiešām gribētu, lai sabiedrība ir domājoša, tad tiktu sponsorētas tādas aktivitātes, kas mudina vidējo skolnieku iegūt maksimāli pilnīgu, domāšanu rosinošu izglītību.
Žurnālistu tipi. 1. Profesionālais. Izvēlas savu jomu , par to interesējas, reizēm zina vairāk, kā intervējamais, nelien svešā lauciņā, ir objektīvs, strīdu situācijā parasti uzzina viedokli no abām pusem, sameklē līdzīgus precendentus, analizē tos, salīdzina, izveido labi saprotamu, izglītojošu pārskatu, nepieslienas kāda viena politiska spēka slavināšanai, tā operators ar kameru netaisa intervējamajam neizdevīgus, neglītus, apkaunojošus rakursus, intervijas pilns teksts tiek parādīts pilnībā vai arī ar NESAGROZĪTU galveno intervējamā domu, pats žurnālists orientējas ekonomikas, starptautiskas politikas un dabaszinātņu pamatos un APZINĀS savas kompetences un spēju robezas, nezināšanas gadījumos konsultējas pie zinošākiem speciālistiem vai kolēģiem, pieminot tos kā informācijas avotus. Latvijā tādu nav. Ar izņēmumiem un pielaidēm varētu būt Domburs. 2. Neprofesionālais manipulators. Radiovadāms. Labs manipulators var šim žurnālistam, pašam nenojaušot, ietekmēt gan vēlēšanu rezultātus, gan sagraut profesionalo vai politisko karjeru kādai grupai nevelamam indivīdam, partijai vai profesionālai grupai. Zināšanu robi un pašlepnums liedz izzināt tēmu, sižeti tiek veidoti pasūtījumu mērcē, apelē pie mediju patērētāja zemākajām jutam, zīmē ļoti vienkārsas, skaidras un jebkuram saprotamas shēmas, nesakritibas ignorē, ir ar izteiktu pašcenzūru, SPĒJ VAJADZIBAS GADĪJUMĀ ĪSĀ LAIKā PERIODĀ PĀRSTĀVĒT DIVUS PRĒTĒJUS VIEDOKļUS BEZ IEKŠĒJA KONFLIKTA. IR VAI NU PAMUļķI VAI ARI KONJUNKTŪRISTI - KO VAJADZĒS - NORIES. 3. Interešu klubiņa vadītājs. Jauniešiem, pensionāriem vai kādai citai auditorijai domātu raidijumu vadītājs. Runā tikai par konkrēto tēmu, pieskaņojas vairākuma viedoklim, ir aizkaitināts par kaut kadiem blaklus informācijas avotiem, kas izjauc ierasto, paredzamo ritmu.
Ieteikums pumpainiem tīņiem. 1. Ja jūs neiemācīsieties pamatprasmes - DOMĀT, RĒĶINĀT, VALODAS UN DABASZINīBU PAMATUS, TAD visticamāk, nekādus krutos darbus nestrādāsiet. 2. Ja jūs turpināsiet dzert, pīpēt, narkoties un drāzties bez apdoma, tad, visticamāk, jusu veseliba nebūs nekada labā un Jūsu berni dzims kaut nedaudz, bet apdauzīti un pastulbi līdzīgi jums pašiem un Jums ar viņiem būs daudz kreņķu gan veselības, gan sekmju, gan kriminalitates dēļ. 3. Ja jūs klasē trokšņosiet, bļaustīsieties un apcelsiet gudrīšus, tad, visticamāk, paši nekā neiemācīsieties un paliksiet pastulbi zemas kvalifikacijas strādnieciņi. Biezīši savas atvases, protams iekārtos siltās vietiņās , tie var uzvesties, ka vien tīk. 4. Ja Jūs turpināsiet melot, sūdzēties un činkstēt, tad Jums jau pirmajā darba vieta būs lieli brīnumi, kāpēc jūsu unikalo personību autoritārais darba devējs nenovērtē. Primitīvisms tiek kultivēts visai mērķtiecīgi. Atspēlēsies ģeometriskā progresijā. Tētim lētu šņabi vai alu ar Maxima atlaidi, mammai - pačalošanu par citu orgasmiem sieviešu žurnālos, puikam - no ārpuses kontrolējamu datoru un vienkāršotas izklaides iespējas. Matrix darbībā. Tāpēc jau ASV plaukst un zeļ homeschooling un neviens tur diži ar to necīnās, kamēr te LV pat samērā mērenajai Valdorfskolai kāpj virsū, kā vien var. jā, nesen runāju ar elektroniķu pulciņa vadītāju - tos pulciņus, kur kaut kas jādara pašam, mēģina lēnām izskaust, nedodot naudu. Kad viņš jautājis, kāpēc - atklāti pateikts, ka LV tiek veidota kā patērētāju valsts. Kuram vajadzēs kādus cilvēkus, kas paši kaut ko māk? Plus, tagad visa ražošanas info tiek slēpta,(ar domu - neko tu nelabosi, pirksi nu mums jaunu). Tāpēc, ja tu kaut ko salūzušu gribi sataisīt, ir jābūt nu ļooti gudram, salīdzinot ar padomju laikiem. Bet datorspēles kā reiz šo gribēšanu būt gudram nokillo.
Vaina jau nav izglītības sistēmā, tā vienkārši ir visvārgākā vieta, kuru ievaino vispārējā vērtību krīze. Mēs meklējam cēloņus bet viss tas ir tikai sekas, jo pie cēloņiem negribas ķerties. Tad būs jāatsakās no iestrādātām sabiedrības aktivizēšanas shēmām un instrumentiem. Jāatzīst ka mēs nemaz neprotam vadīt sabiedriskos un valstiskos procesus. Būs jāpaiet malā. Tādēļ ir vienkāršāk lamāt vienam otru un meklēt jaunus vēžus vecajā kulītē. Bet viss tas ir vakardiena, vai tiešām Jums nekļūst baisi jūtot kā mūsu attiecību kultūra sākot no lielceļa līdz parlamentam kļūst arvien mežonīgāka? Es un nu jau daudzi simti tūkstošu kā es neejam uz vēlēšanām un referendumiem ne jau tāpēc ka mums ir vienalga, bet tāpēc ka esam atkoduši šo sistēmu un zinām ka tā bankrotē visā vecajā pasaulē. Kas notiks tālāk to neteikšu, domājiet paši.
ierosinājums: IZM paši veido vai izsludina konkursu par grāmatu (izlglītības materiālu) izstrādi ar konkrētu summu vienam priekšmetam ,piem., matemātika 1.klasei 30 000 Ls, tad šos materiālus digitāli publicē internetā (pdf) kā arī tipogrāfijas drukās "biezākajiem" ar biezākiem vākiem un "plānākajiem" ar plānākiem vākiem. Nebūs nekādu blata būšana un konkurences cīņa noteiks grāmatu cenas. Ja nav viens labākais piedāvājums tad piem 30 000 Ls var sadalīt pa 3 piedāvājumiem katram pa 10 000 LS un izveido kopīgu labu materiālu. IESPĒJAMS, ka pēc šādas metodes parādīsies bezmaksas grāmatas un burtnīcas , jo ja reiz tiek drukāts valsts noteiktais materiāls tad daudzi gribēs izveitot reklāmas, jo ir ļoti liela varbūtība ka tieši šo materiālu izvēlēsies klients ;)
Bet ko Koķes kundze teiktu par to, ka skolotāji bieži vien ir ļoti pārslogoti un apzinās to, ka verētu strādāt daudz produktīvāk, ja nebūtu jāstrādā uz divām slodzēm tikai tādēļ, ka ir JĀIZDZĪVO? Kāpēc skolotājs mūsu smieklīgajā valstī ir spiests domāt par stundu skaitu un par niecīgo algu, nevis par to, lai bērni būtu izglītoti? Kāpēc visas izmaiņas skolu sistēmā sākas un beidzas papīru kaudzēs, un to papīru gadu no gada kļūst vairāk un vairāk, atšķirībā no naudas algā?
....pēc raidījuma dalībnieku izteikumiem sanāk ka grāmatām vienīgais ceļš ir valsts naudas izpumpēšana, vienīgi vecāku pārstāvis ierosina valstij taupīt naudu!!! Aļļo!
šorīt redzēju mazu zēnu, kam smagā skola soma bija uzlikta uz ratiņiem kādos pārvadā čemodānus. Vai valsts nevarētu, beidzot noteikt kādas prasības , lai grāmatas un darba burtnīcas nebūtu tik smagas un lielas. Saprotams, cenu tādām var uzlikt lielāku nekā lubu romāniem
Ko var visu laiku runāt muļķības. IZMā ir puse no liekēžiem jāatlaiž. Tie sēž blakus kabinetos, nezin viens ko otrs dara. nezin kas notiek skolās. No skolām, izglītības pārvaldēm visu laiku prasa atskaites, par vienu un to pašu N griezumos, tā vietā lai izmantotu informācijas sistēmas. Eiropa dod tik daudz naudas lai katrā skolā būtu vismaz viena datorklase. Nē redz musu bāleliņi ir tik slinki ka nevar paņemt... un tt un tt
Mana mazmeitiņa pirmajā klasē "stiepj" uz savas vēl nenobriedušās muguriņas4,5 kg smagu somu! No mediķu viedokļa tas vispār nav pieļaujams. Kad es mācījos, grāmatas bija vieglākas, no prastāka papīra un iesietas viegla materiāla vākos. Tātad, mans jautājums:KAM šobrīd valstī ir izdevīgas šīs smagās grāmatas un vai tiešām mēs tikai varam runāt un runāt par to gadiem ilgi? Vai neviens nevar uzlikt konkrētu VETO šai sacensībai par skaistāko mācību grāmatu noformējumu? Galvenajam jābūt saturam! Mans ieteikums būtu sadalīt macību grāmatu vairākās daļās, lai bērniem nav jāstaipa Katru dienu līdzi to, ko viņš apgūs tikai otrajā pusgadā...Ar cieņu-Lolita Oto.
Kāpēc jāklausās šo "izglītības speciālistu" murgi? Vai neviens no viņiem nav bijis Eiropā un nav āizdomājies par to, ka ārzemēs studiju maksa studentam daudzviet ir ievērojami zemāka nekā Latvijā? Par izglītības līmeni un mūsu bakalauru un maģistru līmeni daudzās augstskolās nemaz negribas runāt. Muļķis kļūst par bakalauru/maģistru, bet gudrais zaudē savu iepriekš sasniegoto izglītības līmeni un apstājas attīstībā. Jā, notiek izlīdzināšanās, tikai pa lejupejošu līkni. Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka ārzemēs studēt ir lētāk. Un vai kāds padomā, cik % no šiem ārvalstīs studējošiem atgriezīsies. Mēs zaudējām labus amatniekus, tagad zaudēsim arī gudrās galvas un talantus. Ne velti, kāds politiķis jau pasen Latviju nosauca par muļķu zemi. Uz to mēs tiecamies.
Ļoti labi! Jau 22.35 tika uzsākts temats par eksakto izglītību un 5 minūšu laikā veiksmīgi pabeigts. Galvenais secinājums - ja Bērklijā ASV 30% studentu, kuri nav mācījušies fiziku, tiek ar to galā, jo ir motivācija, tad arī Latvijā tā varētu nebūt problema. So, brēka ap eksakto krīzi, iespējams ir mākslīga. Patīkami pārsteidza vecāku pārstāvis, ierosinot grāmatu informācijas pieejamībai atvērtā koda principu. To va rveiksmīgi aizstat, iemacoties gūlēs un mammams tante meklējot kaut vai fizikas principus un tulkojot, jo IZM to nedarīs. Piemērs macību materiālam, pievērsiet uzmanību slow GIF animācijām openbookproject.n e t/books/socratic/doc/topical.html
Vai solījumam palielināt skolotāju algas ir segums? 30.10.2008. Krīgers un Leiškalns pret Rivžu par skolu slēgšanu un skolotāju atlaišanu
Vai Latvijā ir liegta pieeja augstākajai izglītībai? 04.09.2008. LU rektors Auziņš pret Koķi un Gruškevicu par līdzdalības maksājumiem
Vai skolas direktoram jābūt faķīram? 04.09.2008. Vecāku apvienība: nav Gūtenberga laiki; Koķe: visās skolās ir labas bibliotēkas
Mazās skolas – slēgt vai neslēgt? 04.09.2008. Koķe nosauc kritērijus; pamatskolas direktore nepiekrīt par izglītības kvalitāti
Vai mērķstipendijas samazinās skolotāju trūkumu? 26.08.2008. 2400 eksakto priekšmetu un svešvalodu skolotājiem – papildus 65-150 lati mēnesī
Skolās integrēs bērnus ar funkcionāliem traucējumiem 18.08.2008. Nākošā gada pavasarī uzsāks 38 skolu piemērošanu
Pavērsiens eksakto priekšmetu apguvē: kam, par cik un kādēļ? 13.08.2008. Turpmāk eksaktajos priekšmetos būs uzsvars uz praktiskiem darbiem
Vai seksuāli varmākas apdraud bērnus vasaras darbos? 06.08.2008. Visdrošāk meklēt darbu caur NVA vai pašvaldībām
Bērni bez izglītības: valstī nav precīzas statistikas 11.07.2008. Tikai šogad tiks uzsākta precīza uzskaite bērniem, kas pamet skolas
Skolu skaita samazināšana var skart arī lauku ekoskolas 04.07.2008. Lauku skolas iegūst Zaļo karogu un pierāda, ka līdzvērtīgas pilsētu skolām
Vismaz 150 lauku skolām draud slēgšana 13.06.2008. Salas pašvaldība cīnīsies, citām skolām neiespējami pastāvēt bez valsts atbalsta
Pamatskola – līdz 6. klasei? 01.02.2008. T. Koķes ieceres par skolu restrukturizāciju vēl nerod atbalstu pedagogos
Dalibnieki