Beidzot šis temats , cerams , ka dārgas mācību gramatas nebūs 90% laika elfa.l v/forum/viewtopic.p hp?f=11&t=2156&start=0 

Kā maksā tā strādā, izglītības kvalitāte pamatskolā ir atbilstoša 320LVL skolotāja darba algai mēnesī. Tas no Allažu pamatskolas... 

Nedomāju, ka tikai darba samaksa ietekmē skolotāja darba kvalitāti. tas ir arī attieksmes jautājums. Un to par naudu nevar nopirkt... Ja jau esi izdarījis izvēli - strādāt skolā, tad strādā, ieliekot sirdi... Mūsu bērni nav vainojami pie problēmām. Viņi 1.klasē dodas uz skolu, lai smeltos zinībās, ar vēlmi par kaut ko kļūt... Tikai žēl, ka šī vēlme diezgan lielā mērā tieši skolas solā zūd... Bet ... lielākā daļa skolotāju ir ar lielo burtu... Vairāk būtu jādomā par skolotāju profesijas prestiža celšanu... Jāsaka paldies labajiem skolotājiem... NAUDA NAV PATS BŪTISKĀKAIS ATTIEKSMĒ PRET DARBU... 

sen jau vajadzēja Kāds koments iz neta dzīlēm : Tre Sep 13, 2006 1:50 pm Komentāra virsraksts: Kas strādās ar tehniku? TV1 29.aug.7.50 Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un skolu departamenta vadītāja Modra Jansone Skatītāja jautājums: Sakiet, lūdzu, kā vispār varēja notikt tā, ka nav šo eksakto zinību skolotāju, vai tie 20Ls pielikums to jautājumu atrisinās un vai tas ir normāli, ka šis jautājums .. ir tik nesvarīgs, salīdzinot ar citiem jautājumiem un vispār - kā tas varēja notikt, ka šo eksakto zinību pieļāvums to nemācīties - ka to nepamanīja ne skolnieki (nu, protams), ne skolnieku vecāki, ne ražotāji – darba devēji, ne augstskolu mācībspēki, ne kas. Kā tas fenomenoloģiski varēja notikt 1995.gadā, ka mēs šādu kļūdu pieļāvām. Paldies. Žurnālists. Paldies jums. Jansone: Tā ir zināmā mērā visas mūsu sabiedrības kļūda, tādēļ, ka es arī tajā laikā strādāju skolā - skolas administrācijā un skolās bija brīvā priekšmetu izvēles sistēma. Varēja izvēlēties tos, kurus gribējās, zināmā mērā nu un gan vecāki gan skolnieki pieprasīja un izvēlējās vairāk humanitāros priekšmetus, visi gribēja vairāk mācīties vēsturi, kultūras vēsturi un tāda rakursa priekšmetus. Un protams, ka fizikas skolotājiem un ķīmijas skolotājiem slodze palika maza, viņiem vairs skolās nebija darba skolās palika maz šo skolotāju un viņi sāka meklēt darbu firmās Tā tas arī notika - skolās palika maz šo skolotāju - nu lūk ir pagājuši vairāk kā 10 gadi, un, teiksim, sabiedrības domāšana veidojās savādāk, ir pieprasījums pēc eksaktajiem priekšmetiem, bet cilvēki ir aizgājuši, viņi ir savās citās darba vietās un skolās mums trūkst šo skolotāju un, savukārt, nu, skolnieki ne labprāt dodas uz šīm specialitātēm, jo viņi ir redzējuši, ka viņu skolas laikā, kamēr viņi mācījās, šie priekšmeti tika atstāti otrajā plānā. Žurnāliste: Sakiet, atgriežoties pie specializētajām skolām, vai Rīgas dome kaut kādā veidā nosaka, kādas skolas būtu vajadzīgas, jo mēs VISI zinām , ka ir kaut kādas noteiktas profesijas, kas mums trūkst, tad varbūt būtu vērts attīstīt jau no mazotnes jau kaut kādas skolas, kur bērni varētu... jeb tas notiek pašplūsmā, pēc skolu brīvas izvēles.. Jansone: Tas notiek pēc skolu brīvas izvēles .. jo tā situācija jau nav tik vienkārša - pirmām kārtām skolai jāgrib attīstīt šo virzienu, jāpiesaista pedagogi, jāveido materiāli tehniskā bāze - tas nav tā no augšas nosakāms , bet tā pozitīvā ziņa ir tāda, ka īstenībā šīs izglītības programmas - tur fizika, matemātika, ķīmija ir pilnā apjomā vai pat matemātika un datorzinības padziļināti - viņa pēdējo 3-4 gadu laikā iegūst arvien lielāku atbalstu no skolniekiem, viņi izvēlas viņas - īpaši par vidusskolas posmu sakot, un, protams šīs programmas tiek arī atbalstītas - ir nacionālā programma izveidota valstī - tieši eksakto zinātņu attīstībai skolā. No Rīgas ir 8 skolas šajā programmā iekļautas, tur ir gan valsts finansējums, gan pašvaldības finansējums, lai attīstītu šajās skolās materiāli tehnisko bāzi, lai skolniekiem būtu interesanti mācīties fiziku un ķīmiju. Žurnālists: Lieliski, nu ar šo pozitīvo ziņu arī atvadamies... 

Kolēģis vakar bija satriekts par situāciju Pumpuru skolā.Sakarā ar skolas ēkas remontu paši mazākie ( klasē 50 !!! bērnu) izvietoti bij. PSRS Minenergo sanatorijas ( lielā, sarkanā ēka jūras pusē, ko ilgstoši neveiksmīgi mēģina pārdot) 1. stāva kafejnīcā, kur visi vēji staigā cauri.Solu nav, , parastie galdi, t.i. katrs otrais spiest sēdēt pret skolotāju ar muguru. Ēšana skolas ēkā pie stacijas - t.i.pāri divām dzīvām šosejām. Grūti noticēt, bet to taču iesējam pārbaudīt. 

Slēdzot 150 lauku skolas notiks milzīga cilvēku aizplūšana uz pilsētām. Reģionālās attīstības ministriju varēs likvidēt. Tās vietā ar pienākumiem liliski tiks galā virsmežniecības. 

Ceru, ka nebūs laika tērēšanas par dārgajām grāmatām. Par tām ir jārunā, bet pavisam citā aspektā. Ir jāsāk ar izglītības standartu - gan pamatsklas, gan vidusskolas. Mani būtībā šokēja jaunā vsk. svešvalodu standarta uzstādījums - mazāk gramatikas, vairāk sarunvalodas un saziņas. Kurš izglītības guru ir izštukojis, ka gramatika ir kaut kas atdalāms no valodu prasmes? Ir taču Eiropas valodu portfeļa standarti, nekas nav jāizgudro no jauna, bet tagad izskatās, ka tiek iets uz pokazuhu - spiežam uz zemāko līmeni, t.i., visi runās, visiem būs labas atzīmes, un kārtējais ķeksītis pozitīvisma garā. Vai arī tā ir mācību firmu lobēšana? Jo labs speciālists nevarēs iztikt ar A, B līmeņiem, bet augstāk skolā viņam nebūs lemts tikt. Ar dzimto valodu ir vēl lielākas ziepes. Tur mistiskā tēma "saziņa" atņem tik nepieciešamās stundas rakstītprasmes un lasītprasmes attīstīšanai. Labi, ka jaunā vērtēšanas sistēma tika apturēta, jo tur nu bija tādas pērles, kas tikai lieku reizi apliecināja, ka IZM un ISEC ir lielas problēmas ar kadriem. Nākamais - kam domāta ISEC w-lapa, ja info tajā ievieto tik vēlu, ka tai vairs nav jēgas? Konkrēti - š. g. mācību literatūras saraksta nav. Man kā vecākam gribētos nevis jukt prātā ALEPH labirintos, bet apskatīt smuku sarakstu. Skolotāju trūkums - esošais un potenciālais - arī nav izglītības kvalitāti veicinošs faktors. Turklāt "Iespējamā misija" parādīja, cik izmisusi ir izglītības sistēma, ja reiz skola ņem pretī šādus pedagogus. Mediji šiem jaunajiem skolotājiem ir izdarījuši lāča pakalpojumu, jo, klausoties, lasot intervijas, man palika baisi - ja reiz pat skolotājs nemāk pareizu latviešu valodu, ko mēs gribam no bērniem?! Vai tiešām bija tik grūti paaicināt kādu valodas kultūras speciālistu ātrajam kursam, lai man mājās nenāktos labot to, ko bērns nepareizi klasē saklausījies? Atgriežoties pie grāmatām - mani ļoti interesē, kas vērtē māc. gr., kas paraksta rīkojumu, ieteikumu par konkrētās grāmatas atzīšanu par māc. līdz.? Kurš uzņemas atbildību par grāmatām ar drukas un faktu kļūdām? Ieteikums? Varbūt IZM nebraukt uz sporta spēlēm, bet saņemties un ar prāmi aizbraukt tepat pāri jūrai - paskatīties un papētīt, ko dara somi. Vai arī būs jāgaida, kamēr Somija rīkos olimpiādi, lai ierēdņi pamanītu to, kas visu laiku ir bijis deguna galā? 

Risinājums ir Vecāki, kuri domā par to, lai sīkais ir konkurētspējīgs, sapērk un satulko šādus mācību materiālus un viss, skola ar savu programmu var tikai palīdzēt, ne traucēt openbookproject.n et/books/socratic/doc/topical.h tml openbookproject.n et/books/socratic/output/animati on_derivative_integral_slow.gif openbookproject.n et/books/socratic/output/animati on_bridge_rectifier_slow.gif hobby-electronics.in fo/course/html/index.html scribd.c om/doc/87474/LC-and-AC-Circuits?query2=tv+circuits.doc multenītē sazīmē un viss skaidrs. Un vai IZM ir spec programmma tiem , aks augstskolas macas tehniskās specialitātes, ka aizstāt skolas fizikas trūkumu??? 

Manuprāt, kad skolotājiem pilna likme būs 40 kontaktstundas nedēļā, tad arī būs iemesls pieprasīt lielākas algas. Darbs 21(?) stunda nedēļā ir tikai pusslodze. 

Cik skolā jūtas droši skolnieki un pedagogi? Kā ir ar darba aizsardzību izglītības iestādēs, nerunājot nemaz par ugunsdrošību? 

Izlasīju interviju laikrakstā "Diena" ar izgl. ministri. Lūdzu pateikt, Koķes kundzei, ka rūpes par savas valsts bērniem (mācību līdzekļu pieejamība skolās) nav "patērētājsabiedrības radīšana", bet ieguldījums Latvijas valsts attīstībā un cieņa pret savas valsts nākotni. Ritenis pat nav jāizgudro no jauna, mūsu kaimiņvalstīs jau tiek realizēta bezmaksas izglītība un, turklāt, gadiem. Vai varbūt cieņa pret savu tautu ir svešvārds valdošajās aprindās? Tikai tad arī nav ko gaidīt atbalstu un cieņu no tautas. 

Jautājumi: 1.Statistika rāda, ka skolotāju vidējais vecums skolā (īpaši profesionālajās) ar katru kadu palielinās. Pēc desmit gadiem lielākā daļa skolotāju būs pensionāri. Runāts tiek jau visus gadus, bet adekvāta risinājuma nav. Notiek vecā deķa lāpīšana - drīz būs tikai ielāpi. 2. Kāpēc raidijumā nav uzaicināts neviens profesionālo skolu pārstāvis - kārtējo reizi parādam profesionālās izglītības pabērna lomu. Ko šajā lauciņā paredzēts reorganizēt. 

mani uztrauc skolēnu nespēja izteikties: pieradināti pie krustiņu vilkšanas testos, pat vidusskolas absolventi jau runā vienkāršos nepaplašinātos teikumos un nav spējīgi uztvert saliktā teikumā ietvertu domu. Par testiem un vērtēšanu. Zinātnieki pierādījuši, ka dresēts mērkaķis var veikt testu, ja tajā ir 100 punktu, bet vērtēšana notiek pēc 10 ballu sistēmas, un spēj «nopelnīt» 3 balles. Sekmīgs vērtējums ir 4 balles. Vai tādējādi mēs negatavojam savu jauno paaudzi par DRESĒTIEM MĒRKAĶIEM? Mēs esam atteikušies no visa, kas LATVIEŠU IZGLĪTĪBAS SISTĒMĀ bijis labs, betno ārzemēm pārņēmuši vissliktāko... Mēs brīnāmies par vardarbību skolā, kaut paši to esam radījuši, veicinot ATSVEŠINĀŠANOS. Kāpēc nelielās lauku skolās vardarbības praktiski nav? Tāpēc ka VISUS SKOLĒNUS var pārskatīt. Uzskatu, ka visjaunākajās klasēs optimālais bērnu skaits nedrīkst pārsniegt 12-15, bet vecākajās – 20-22. JA GRIB, LAI BĒRNI SKOLĀ JUSTOS. LABI. 

Būtībā Elīzas komentārs parāda daļas sabiedrības kurlumu/aklumu/aprobežotību - lai kā skolotāji ir runājuši un stāstījuši, ka 21 stunda ir kontaktstunda, tad tomēr izrādās, ka ir indivīdi (un ne mazums), kas to nav gribējuši saklausīt. Un tāpēc nākamais akmens IZM dārziņā - ir skaidri jāpastāsta, par ko skolotājs saņem algu. Problēma gan varētu būt tajā, ka pašiem IZM nav ne jausmas, cik, piemēram, prasa vienas stundas sagatavošana, cik mājasdarbu labošana, individuālās konsultācijas, starp citu, arī kontroldarbu un ieskaišu gatavošana un to labošana, jo nav tādu metodisko matriālu, no kuriem varētu vienkārši paņemt un nokopēt pārbaudes darbu (tie, kas ir, nespēj pārbaudīt zināšanas un prasmes standarta pieprasītajā līmenī). Interesanti būtu uzzināt, cik daudzi no IZM un ISEC ir strādājuši skolā pēdējo 5 gadu laikā. Vēl interesantāk būtu uzzināt, kāpēc viņi ir aizgājuši no skolas. 

Kautkādas otrā plāna problēmiņas panesās. Nevar saprast, vai Domburs pa vasaru pār-atpūties, vai neda-atpūties, ka šajā problēmām tik bagātajā brīdī cilā vienīgi otršķirīgus jautājumus, pie tam tad, kad "vilciens jau aizgājis"... Kautarī man divas meitas, iet skolā un universitātē, tomēr man šķiet bezjēdzīgi klikšķināt uz aptaujas jautājumiem šajā lapā. 

Šāda jautājuma diskusija neradīs interesi. Vispār par skolotāju algām tiek par daudz runāts. Taču, manuprāt, par 21 stundu darba nedēļā saņemt 320 latu algu ir tīri normāli. Jāstrādā ir 40 stundas nedēļā, tad arī var runāt par algas paaugstināšanu. Tāpat tie garie apmaksātie skolotāju atvaļinājumi, nu nav tas normāli! Bet izglītības kvalitāte pasliktinās. Tiek izdomāti nevajadzīgi papildus priekšmeti pamatizglītībā, kas nedod neko īpašu izaugsmei. Tā nevar būt, ka kaut kāds viens ierēdnis (kaut vai prezidents) tā vienkārši, emociju pārņemts, rosina papildus atkal obligātos priekšmetus. Bērni nav domāti eksperimentiem, ir jābalstās uz pārbaudītām klasiskām vērtībām Eiropā un jau sen pārbaudītām labākajām mācību programmām pašu zemē. Skolotāju atbildībai un atdevei par nodokļu maksātāju algu ir jābūt lielākai. Tagad pat īsti neviens nezin, cik bērnu valstī neapmeklē skolu pamatizglītības vecumā. No tā vien varam secināt, ka valstī ar izglītības izaugsmi ir pašvaki. Gribētos dzirdēt no raidījuma dalībniekiem, cik mūsu valstī ir analfabetu, cik bērnu neapmeklē skolas pamatizglītības vecumā, cik bērnu nekur nemācās pēc pamatizglītības, ko dara valsts, lai tā nebūtu? 

Peec kaadiem principiem/kriteerijiem ("taa veesturiski izveidojies" - neskaitaas!) tiek veikta budzheta vietu sadale vienaas un tajaas pashaas specialitaatees starp dazhaadaam - tai skaitaa arii dazhaadu ministriju pakljautiibaa esoshaam - augstskolaam? Kam ir/buutu jaapaarrauga shaadu principu (protams - ja taadi vispaar ir) ieveeroshana (sevishkji gadiijumos, kad augstskolas atrodas dazhaadu ministriju pakljautiibaa)? Vai ir jau kaadreiz bijusi vai vismaz ir iespeejama shaadu vietu paardale starp augstskolaam? Vai ir paredzeets (ja ir - orienteejoshi liidz kuram gadam) visas ne-privaataas augstaakaas maaciibu iestaades nodot IZM pakljautiibaa? 

Izglītības un zinātnes ministri dzirdējuši sakām: "Bet es domāju, ka problēma būs vēl lielāka, jo bērnu sāk dzimt vairāk, kas nozīmē, ka vajadzēs vairāk pirmskolu." - 31. augustā runāju ar Liepājas rajona Vērgales pamatskolas skolotāju. Viņi tur knapi vienu klasīti var sakasīt. Dzimst? It kā jau dzimst, visapkārt jaunās mammiņas ar ratiņiem un bērneļiem tajos... Dzimst, bet sociāli aktīvie cilvēki no rajoniem un valsts nostūriem dodas uz pilsētām. Skolas apvieno, piem. to pašu Vērgali pievienos vai nu Grobiņai vai Pāvilostai. Un tas ir skaisti, ir rosība, bet zem darbības kaut kur apakšā ir cilvēki un viņu konkrētās dzīves. - Tas tik tā, tas tik tādā klusumā... 

Ja skolotājs pusmēnesi ēd tikai kartupēlus visādos veidos, tad sakiet, lūdzu, kur lai rod šo entuziasmu? 

Tāda sajūta, ka šajā valstī dzīvo (grib ēst un eksistēt) tikai skolotāji, mediķi un vēl policisti...:( Citas profesijas ir liekie, kas negrib ne ēst, ne labu izglītību, ne nav jāmotivē darbam, nevajag viņiem ģimenes..., nožēlojami, Domura k-gs, ka nevarat izveidot raidījuma tēmu, kurā aptvertu visu valsts pārvaldes darbinieku, ierēdņu, algas un cilvēcisku dzīvi... Visu laiku Jūs ļoti augsti vērtēju, kā erudītu un tiešām jaunieti, kam ir svarīga un būtiska latviešu tautas izdzivošana un tās problēmas, bet Jūs tikai šaujat vienā mērķi...man ļori žēl. šis laikam būs pirmais raidījums, kuru ignorēšu kopā ar visu ģimeni... Vienalga , lai Jums veicas!