Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 13.11.2024.
 
Izglītības un Zinātnes ministrija (IZM) nenoliedz, ka šobrīd pieejamie dati par skolas vecuma bērniem, kuri neapmeklē skolu, nav precīzi. Un kaut arī kopš Latvijas neatkarības atgūšanas ir veikti vairāki pētījumi, kuros noskaidroti skolēnu atbiršanas iemesli, tikai pagājušajā gadā ministrijai radusies iespēja uzsākt apjomīgu un ļoti nepieciešamu projektu - “Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) izveide”, ko ieviesīs jau 2008./2009. mācību gadā. Galvenie projekta mērķi - izveidot dažādus izglītības reģistrus, tajā skaitā arī skolēnu reģistru, pēc kura varēs noteikt precīzu skolēnu skaitu, kuri nepabeidz pamatizglītības un vidējās izglītības iestādes. Līdz šim veiktajos pētījumos pierādīts, ka vieni no galvenajiem skolas neapmeklēšanas iemesliem ir nabadzība un skolu maiņa. Turklāt skolu direktori ir pārliecināti, ka gaidāmā lauku skolu slēgšana šo problēmu padarīs vēl aktuālāku.
  00:11  |  12.07.2008.

I.Druviete domā, ka šim darbam nepieciešami pāris mēneši, līdz nākamajam 1.septembrim visi skolas vecuma bērni un viņu atrašanās vieta būšot zināma. Publicēšanas datums: Piektdiena, 2005. gada 9. septembris. Rubrika: (6. lpp.) Druviete sola — visi bērni būs skolā Ilze Grīnuma Kur palikuši ap 15 000 skolas vecuma bērnu — mācās skolā, neiet skolā, izbraukuši no valsts, miruši, — nezina neviens. Aptuveni 5% atšķirību Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) konstatējusi starp iedzīvotāju reģistrā esošajiem skolas vecuma bērniem un pašas veidoto skolēnu reģistru. Turklāt 1.septembrī skolās no abos reģistros reģistrētajiem nebija vēl 5000. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde teic, ka iedzīvotāju reģistrs ir precīzs, IZM — ka bērni jāmeklē pašvaldībām, pašvaldības — mēs migrāciju nevaram izkontrolēt. Šī rādīšana citam uz citu turpinās jau 15 gadu, trešdien izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (JL) to solīja sakārtot pāris mēnešu laikā. "Mēs nevaram dot precīzu skaitli, cik bērnu nav skolā," atzina ministre. Diena jau rakstīja, ka pirmajās mācību dienās skolā nebija 5642 bērni jeb par 1200 vairāk nekā pērn, bet pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem no sistēmas "izkrīt" līdz pat 20 000 bērnu. Teorētiski uzskaites kārtība esot pati pilnība: skolas fiksē, cik ir atnākuši, nosūta to pašvaldībai, kura salīdzina ar iedzīvotāju reģistru. Pašvaldības sameklē tos, kuri reģistrā ir, bet skolā nav. Izglītības pārvaldes visus atrastos sūta IZM, kura veido skolēnu reģistru. Vienīgā nelaime, ka plāns nestrādā. Sabiedriskās politikas centra Providus pētījums par Zemgales reģionu liecina: pašvaldības nespēj izsekot līdzi ģimeņu migrācijai, neviens laikus nepadomāja par uzskaites pilnveidi pēc pieraksta atcelšanas, nerēķinājās ar situāciju, kad trūcīgie bērnus nekur nereģistrē, lai būtu mazāki komunālie maksājumi. Ir arī citi iemesli. I.Druviete nolēmusi šomēnes pie sarunu galda aicināt visas iesaistītās puses, lai vienotos par tālāku rīcības plānu kārtības ieviešanai. Visticamāk, taps jauns normatīvais akts, kurā būs precizēta institūciju atbildība: vienai tā beidzas tur, kur nākamajai sākas. I.Druviete domā, ka šim darbam nepieciešami pāris mēneši, līdz nākamajam 1.septembrim visi skolas vecuma bērni un viņu atrašanās vieta būšot zināma. Publicēšanas datums: Piektdiena, 2005. gada 9. septembris. Rubrika: (6. lpp.) 

silvija  SILVIJA1@sveiks/lv  17:05  |  16.07.2008.

šai "valstij" nevajag nekādu statistiku. Lai iemācītos zagt un savās interesēs izmantot līdzcilvēkus, nevajag nekādu izglītību. Tie, kas to nevarēs apgūt iedzimta godaprāta un sirdsapziņas dēļ, agri vai vēlu nomirs badā, vai aizbrauks no šīs teritorijas (bet ne jau uz rietumiem).Vienīgais iemesls, kāpēc izglītības ministrija cenšas palielināt "izglītojamo" skaitu, ir summiņa, ko par katru bērnu skolām ieskaita no valsts budžeta. 



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra
Izglītība  

     Kas notiek izglītības sistēmā Latvijā?

Vai solījumam palielināt skolotāju algas ir segums? 30.10.2008. Krīgers un Leiškalns pret Rivžu par skolu slēgšanu un skolotāju atlaišanu video_f

Gliemežu skrējiens nebeidzamajās pārmaiņās izglītībā 04.09.2008. Der atcerēties teicienu, ka labāks plāns šodien ir labāks par teicamu plānu rīt

Vai Latvijā ir liegta pieeja augstākajai izglītībai? 04.09.2008. LU rektors Auziņš pret Koķi un Gruškevicu par līdzdalības maksājumiem video_f

Vai skolas direktoram jābūt faķīram? 04.09.2008. Vecāku apvienība: nav Gūtenberga laiki; Koķe: visās skolās ir labas bibliotēkas video_f doc

Mazās skolas – slēgt vai neslēgt? 04.09.2008. Koķe nosauc kritērijus; pamatskolas direktore nepiekrīt par izglītības kvalitāti video_f

Jauns mācību gads – jaunas problēmas vai jauni risinājumi? 02.09.2008. Šonedēļ – par resursiem un rezultātiem izglītības sistēmā

Vai mērķstipendijas samazinās skolotāju trūkumu? 26.08.2008. 2400 eksakto priekšmetu un svešvalodu skolotājiem – papildus 65-150 lati mēnesī video_f doc

Skolās integrēs bērnus ar funkcionāliem traucējumiem 18.08.2008. Nākošā gada pavasarī uzsāks 38 skolu piemērošanu doc

Pavērsiens eksakto priekšmetu apguvē: kam, par cik un kādēļ? 13.08.2008. Turpmāk eksaktajos priekšmetos būs uzsvars uz praktiskiem darbiem doc

Vai seksuāli varmākas apdraud bērnus vasaras darbos? 06.08.2008. Visdrošāk meklēt darbu caur NVA vai pašvaldībām doc

Skolu skaita samazināšana var skart arī lauku ekoskolas 04.07.2008. Lauku skolas iegūst Zaļo karogu un pierāda, ka līdzvērtīgas pilsētu skolām doc foto

Vismaz 150 lauku skolām draud slēgšana 13.06.2008. Salas pašvaldība cīnīsies, citām skolām neiespējami pastāvēt bez valsts atbalsta doc grafiks

Pamatskola – līdz 6. klasei? 01.02.2008. T. Koķes ieceres par skolu restrukturizāciju vēl nerod atbalstu pedagogos video_f

         Dalibnieki         


Autors: