Patīk šī analīze it īpaši secīgums, kādā krīzes progress izklāstīts. Raidījums vakar bija ļoti labs, prieks bija domāt līdzi. Tomēr atļaušos mazliet oponēt attiecībā uz to uz, ko Jūs norādiet par to, ko dara sabiedrība. Sabiedrība sagaidot "kādu marsieti, buldozeru vai kādu citu", vai ar šo Jūs, Dombura kungs, netieši nenorādiet uz to, ka kādam vajadzētu uzņemties šī marsieša utt. lomu. Tā ir baigā pozitīvisma, funkcionālisma domāšana, kas liek uzsvaru uz cilvēka visvarēšanu. Nu, protams, pašapziņas celšanai noderīgi, bet citādi utopiski - tāpat kā 'kontrolētais kritiens', jo neba tas kāda nopelns - recesija ir process, sāpīgs process, šīm sāpēm ir jābūt dziedinošām, tām jātiek līdz katrai slimās sistēmas sadaļai un jātiek izsāpētam pilnībā, lai aiziet līdz ideoloģijas līmenim kaut vai līdz valstiskuma krīzei, kur vien tā puve ir. Bet cilvēkiem neba tagad būs domāt par valsti, bet gan rūpēties par to, lai jūsu pensionētajiem vecākiem, no darba atlaistajam kaimiņam vai radiniekam pietiktu iztikai un spētu noturēties, kamēr visa no puvekļiem celtā Latvijas pils brūk. Ir jānoturās, lai varētu celties. 

Var jau protams, braši braukt virsū JL, šobrīd, kad formāli valdība skaitās jauna. Var jau protams, neredzēt ka trīs partijas valdībā ir jau 6 un vairāk gadus. bet apgalvot ka Šķēles uzbraucieni Dombrovskim ir lielā mērā pamatoti, ja Šķēle pretī liek pilnīgi stulbus argumentus par labu lata devalvācijai - ir GĻĒVI. Ko nozīmē vien apgalvojums, ka pat ar viduvēju darba ražīgumu Latvijas uzņēmumi būtu konkurētspējīgi (Eiropā) ja ne augstais lata kurss. Vai tad vecās koalīcijas darba analīze nepalīdzētu izvairīties no līdzīgām kļūdām nākotnē? It sevišķi kontekstā ar tuvojošamies vēlēsanām!