Valdība nestandarta režīmā – trijās sēdēs nedēļas laikā – šajās dienās steidz noslēgt budžeta grozījumu projektu, lai jaunnedēļ tas nonāktu parlamenta dienaskārtībā un būtu pamats jaunas starptautiskā aizdevuma porcijas saņemšanai. Tai pat laikā jautājumi par valdības budžeta politiku arvien ir daudz, bet atbildes neskaidras. Vai budžeta prognozes ir pamatotas saistībā ar ekonomikas lejupslīdes diktēto budžeta ieņēmumu samazināšanos? Vai valdības darbi attiecībā uz nozaru un valsts pārvaldes reformām, nodokļu maiņām,  un citiem jautājumiem ir pietiekami un pareizi, lai nodrošinātu ekonomikas atveseļošanos? Vai pēdējās nedēļās kaislības ap potenciāli atlaižamo skolotāju skaitu un māmiņu algām neliecina par reformu nesagatavotību? Kādi ir turpmākie budžeta, un ar to saistāmie reformu un sociālekonomiskie plāni, sākot jau ar šāgada rudeni, kad tiek prognozēta sociālā krīze? Kāda ir Latvijas pozīcija sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem, lai aizdevums nekļūtu par žņaugu, nevis glābšanas riņķi?

Aizvadītās nedēļas beigās Ārvalstu investoru padome nāca klajā ar saviem ikgadējiem priekšlikumiem valdībai – šoreiz par ekonomikas sildīšanu, strukturālajām reformām, nodokļiem, darba tirgu un vēl citām tēmām. Arodbiedrības, saglabājot vairākas iebildes pret valdības plāniem gan pēc formas, gan pēc satura, līdz pat šīrīta lēmumam par atlaišanas pabalstiem, vakar nāca klajā ar jaunu versiju – par īpaša krīzes likuma pieņemšanu. Savukārt nedēļas beigās, aicinot sabiedrību pašorganizēties, Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisija organizē Latvijas Forumu, ko arī ir pamats uztvert kā novērtējumu par valdības plānu nepietiekamību. Arī visu šo iniciatīvu saturs būs šīvakara debašu saturs.

Raidījumā piedalīsies: finanšu ministrs Einars Repše, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, labklājības ministrs Uldis Augulis, Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs Roberts Ķīlis, Ārvalstu investoru padomes Latvijā priekšsēdētājs Andris Lauciņš un Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns.