Protestus vjag,kā gan citādi tā varza sapratīs un varbūt arī sadzirdēs,paskatieties kas notiek,deputāti sev maksā kompensācijas,Fliks netaisās deklarēties,visu laiku ir kāds kas sevi redz pārāku par pārējiem un tas ikdienā notiek,katru dienu,tā ka citā pasaulē dzīvodami,kā tad citādi to ziņu tiem vīriem nodot,ja ne ar protestu...? 

To kas Latvijā notiek var dēvēt par GENOCĪDU...veids kā vēl iespējams būtu atgādināt , kas šajā zemē ir noteicošie nemaksāt VISIEM uzņēmumiem, firmām noteiktos nodokļus un apvienoties vienotā kodālā un izstrādāt savas VALSTS plānu, stratēģiju tālaikai attīstībai.... 

š.g 06.11.2009. "Latvijas Vēstnesī"izrādas ir jau publicēts MK Nr. 1225 par mēneša neapliekamo minimumu, grozījumiem, kas stāsies spēkā ar 01.01.2010 - 25Ls un par apgādājamo arī 25Ls. Kapēc par to neviens neinformēja jau mēneša garumā, ne arodbiedrības ne žurnālisti? Par valdību pat nerunājot jo pats Dombrovskis TV acīs skatoties solīja ka tas netiks mainīts! 

es apbrīnoju deputātu u.c. valstsvīru drosmi. ;) Man viņu vietā būtu reāli bail staigāt vienam pašam pa pilsētu. Man tiešām liekas, ka kādam drusku nelīdzsvarotākam cilvēkam tuvākā likā var "aizbraukt jumts", un viss var beigties ar nazi ribās, vai kā tā. Bet ja nopietni, es pilnīgi piekrītu Vadimam, ka tas ir Genocīds pret veselu tautu. Un diemžēl latvietis ir tas kurš vienkārši aizbrauks prom, jo tāda mentalitāte. Piedevām, kamēr policija ir lojāla valsts vīru piekoptai politikai, nekādi protesti neko nemainīs. 

Labdien, Jāni Žēl, ka šī vakara temats īsti neatbilst tam, par ko esmu pārsteigts, bet varbūt kaut kādā veidā Jums izdosies iekļaut šo jautājumu, izvērtēt šādu situāciju un tautas reakciju (palika nepamanīts fakts). Visos medijos mums tika "stāstīts", ka Ienākuma nodokļa palielināšana ir alternatīva neapliekuma minimuma samazinājumam. Pat vakar, pirms budžeta pieņemšanas pa radio izskanēja šīs viedoklis no G.Daudzes k-ga. Bet izrādās, ka likumā novembrī ir veikti grozījumi un neapliekamais minimums ar 01.01.2010 ir LVL 25 iepriekšējo LVL 35 vietā. Vai šāda attieksme ir normāla un vai ir godīgi noklusēt šādus lēmumus (arī melot)? Es domāju tas ir viens no iemesliem kā tauta tiek maldināta. 

Es domāju, ka šīs nedēļas protesti neko nav sasnieguši. Tiem būtu jābūt ilglaicīgākiem - piemēram, visi Latvijas studenti paņem nedēļu brīvu un dodas tusēt apkārt Saeimas mājai - visi kā viens, vienoti. Turklāt tauta, solidarizējoties ar studentiem, piegādā siltas drēbes, ēdienu. Tas tā vienkārši teikts, bet viens jau nav laukā arājs. Arī bez stiklu dauzīšanas var panākt ievērojamu efektu, ja protest ir ilglaicīgs, visas tautas atbalstīts. Kas zin, varbūt no 2010. gada uzņēmēji beidzot vienosies un vispār nemaksās nodokļus! 

Skolās tiek rīkotas ,,Ēnu dienas", kurās liels gods vērot arī valstsvīru un sievu darbu. Mans priekšlikums organizēt jaunu projektu ...Ēnu dienas..., bet deputāti, ministri u.c.,,ēno" parastos cilvēkus. Varbūt nolaidīsies no augstākiem plauktiem, jo sajūta, ka dzīvo citā dimensijā un neko nesaprot. Nebaidās, ka līdz lidostai var arī nepaspēt...Vai tiešām viņi vēlas sagaidīt revolucionāro situāciju un vardarbību? 

Piekrītu Andrim.Vakar bijām aizbraukuši pie saeimas nama(no provinces-120km,dēls pat brīvdienu darbā paņēma).Nu un ko tas mainīja?Saprotu,ka ne jau ar 1x var ko mainīt,bet ir tāda pazemojuma un bezspēcības sajūta.Ar tevi manipulē kā grib,bet tu nevari sevi nekā aizstāvēt un dzen aizvien zemāk pie zemes kā tādus tārpus.Un ja taisnība,ka Godmanis ir viens no vadošajiem bosiem Dānijas cukurfabrikā?Par Parex vispār negribas dzirdēt...Reizēm domāju par Gavrilova kungu,gudrs un zinošs biznesā-viņš tik tuvu Dombrovskim-nu kādēļ viņā neviens neieklausas,vai tiešām nesaprot,ka nevar balstoties uz sausiem skaitļiem izvest mūs no krīzes.Zem tiem skaitļiem ir tik daudz dzīvu(pagaidām)cilvēku apakšā.Ja varētu atstāt valdību un saeimu,lai viņi vāras savā starpā un elementāri novienoties no viņiem nost un veidot savu Latviju.... 

1. bez šaubām, LDDK ir pēdējais kam pļurkšķēt par krīzi - tik stulbs "russian-style" biznes-modelis ko šie piekopj (visa peļņa no uzskrūvētām cenām un tā aiziet nē attīstībā bet luksus precēm) - tas bij otrais (pēc kretīniem politiķiem) krīzes iemesls. 2. bet taisnība gan: lācīša-marsieša tandems nav valsts kalpi bet SVF pakalpiņi. Kaut vai: "Mēs devam solījumus kas jāizpilda", bet solīts arī tautai, tātad kāds jauzmet. Tauta vai SVF? Maitas uzmet tautu. Nu tad gaidiet no mums to pašu. 

Ja šobrīd nenotiek grautiņi, tas nenozīmē, ka nav nekādu protestu. Masveida aizbraukšana no valsts un nodokļu nemaksāšana ir vēl efektīvākas protestu formas kā logu dauzīšana Jēkabielā. Ja letiņš parastais nonāks tik tālu, ka ar lauksaimniecības tehniku aplenks Ministru kabinetu, būs sen par vēlu. Nu un otra lieta - cilvēki smagi slimo ar Stokholmas sindromu pret partijām, Saeimu un valdību. Starp citu, normāla parādība. Ja noziedznieks ir vienā telpā ar ķīlnieku ilgu laiku, ķīlnieks sāk uztvert noziedznieku kā savējo. Kopums, ko saucam par tautu, ir pats izveidojis šo politastoņkāji un pats arī to kopj, audzina un žēlo. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc masu protestu nav. 

Arī Domburs nolēmis kūdīt tautu pret Dombrovski? Vēl tikai trūka Egle un Krīgers... 

rūgšana ir nopietna un pat bīstama-piem. ja zemessargiem jau savlaicīgi nebūtu atņemti ieroči ,varētu visādi gadīties.... vai Latvijā pastāv sabiedrības vadība-pilitika,ko??? 

sorre-politika! 

Par budžetu un principiem – salīdzinājumam. Jautājums ir par to, kura budžetu, kā un ar kādiem līdzekļiem mēs gribam taupīt. Ko nozīmē, ja valsts pozitīvu bilanci vēlas panākt uz iedzīvotāju un uzņēmējdarbības vides rēķina. „Neliels piemērs” (pēdiņās, jo tomēr gana liels) no tā, kas mūs gaida (tās gan ir tikai manas domas un jebkurš to var arī apstrīdēt). Iedomāsimies: visi zinām kā izskatās baloni, tad šādi ļoti lielie, vidēji un mazi baloni, izvietojušies kā tāds slānis. Mazie aizpilda spraugas starp lielajiem, lielie mazos mazliet piesedz utml. Vārdu sakot ir lielie uzņēmumi, mazie, vidējie un ir iedzīvotāji (tā teikt – sociālo grupu pārstāvji). Shēmā šo daļu nosauksim par „Apakšu”, ko izmantošu turpmāks arī tekstā. Shēmas turpinājumā vizuāli projicējam virs šiem baloniem tādu kā plātni (tā var būt vienalga kāda OSB, vai ģipškartona, vai zemes slānis, atkarībā no tā, kādu, kurš izmēra pasauli iedomājies). Tad, lūk, uz šīs plātnes izvietojas: Ministru kabinets (ar saviem smagajiem koferiem), Saeima (100 indivīdi – nu visi kopā redzēti retu reizi, taču apmaksu saņem), valsts institūcijas (ņemot vērā iespaidīgo aģentūru skaitlisko īpatsvaru), pašvaldības (kuras šogad kopš 1.jūlija ir kļuvušas gan mazāk un dažas jau ir uz bankrota sliekšņa). Šo sadaļu kas izvietojas uz plātnes nosauksim par „Augšu”. Kā jau tas notiek ekonomikā... ekonomiskie procesi: apakša ražo, rodas jauni baloni, baloniņi, kāds balons pa retam pārplīst, tas ir dabīgi. Tad notiek tas, kas viesiem zināms – pēkšņi plīst viens svarīgs balons (izrādījās, ka tā bija kārtējā lielā virtuālās naudas shēma, kad vienā brīdī kāds no tās dalībniekiem izdomājis paprasīt reālo naudu lielā apjomā, bet izrādās reālā seguma nemaz nav – tas tā piemēram, jo krīzes taču ir pierasta lieta, tās sākas pēkšņi un atveseļoties vajag ilgi). Izrādās, ka sašķoboties tik nozīmīgam balonam, kaut kādā ziņā tas bijis sasiets ar vēl kādiem pārdesmit (droši vien lielajā ekonomikā tie ir pārdesmit tūkstošiem) baloniem, kuri arī sāk viens pēc otra plīst... paukš, paukš ...mazi, lieli, vidēji. Notiek paši zināt kas.... Ja jau lejā notiek kustība, tad tas noteikti atbalsosies augšā. Augša sāk šķobīties līdzi. Bet kas pirms tam noticis augšā. Augša labajos laikos ir uzaudzējusi tādu „darba ražību”, ka maz neliekas. Ir piedzemdēts nepārprotami liels skaits visādu aģentūru, iestāžu, institūciju, kuru funkcijas pat pārklājas vairākas reizes. Izrādās, ka Latvija ir pilna slinku cilvēku (kā izteicies kāds politiskais spēks un līdz ar to, ka nav iespējams vairs pavilkt katru dienu tik smagi „strādājot” vienam pašam, vajag palīgu - nodarbināto skaits augšā ir nu jau dikti liels un algas jau ar piebriest (jo kāds „biedrības līderis” pat iestājas par to un uzspiež pašai augšai lai tiktu palielinātas algas), kuras kā jau tas ir iekārtots pasaulē nodrošina apakša. Turpinājumā. Lielā sprādziena rezultātā apakšas vairs nespēj nodrošināt saistības ar saviem finansētājiem (jeb citiem par viņiem nozīmīgākiem baloniem), sāk kavēties nodokļu nomaksa (kas ir būtiskākais, lai varētu noturēt augšu), viens pēc otra baloni plīst (notiek bankroti, kredītu piedziņa, īpašumu atsavināšana utml.) un apakša paliek arvien plānāka. Ko izdomā darīt augša? Lai stiprinātu savu ļodzīgo stāvokli, augša vēsā mierā (vienas apmaksātas „darba nakts” laikā) nokārto aizņēmumu starptautiskajā ļodzīgajā ekonomikā, kura gan ir stipri lielāka un ļodzīšanās tik krasi neizpaužas. Pats interesantākais, ka pašam „simtniekam” (domāju „saeimas 100 gudrās galvas”) nav vajadzīgs nekāds nopietnais stratēģiskais dokuments ar aprēķiniem, pētniecisko sadaļu, kurā izpētītu arī kaimiņu teritoriju tirgus, nodokļu politiku utml. Galvenais lai visi ir pacēluši rokas un parakstījuši vienošanos. Taču viegla nauda ir grūta nauda un ar laiku kļūst kā smaga nasta. To ir jāatgriež atpakaļ ar uzviju aizdevējam, tāda taču ir biznesa loģika. Taču aizdevējs izrādās nav dumjš un ar pliku roku ņemams. Stingri seko līdzi un it kā pat sāk diktēt savus noteikumus (tā dzird sakām no augšas). Bet pa to visu jezgu ir paspējis izlaist (nevis nosprāgt) gaisu (naudu) vēl viens milzīgs balons, kurš bijis pat kā nozīmīga sistēma valsts ekonomikā (lai gan kurā tur gadā viens jau tāds balons nosprāga, nez vai visi vēl šodien ir saņēmuši savu balonā ieguldīto gaisa artavu). Augša, it kā labu gribēdama, iepūš gaisu (naudu) nozīmīgajā balonā un pat noslēguma fāzē iegādājās pašu balonu, kurā vēl bija nepieciešams dikti daudz gaisa... Acīmredzot balons atradās tajā vietā, kura bija nozīmīga lai saturētu plātni uz kuras izmitinājusies augšas svarīgākā daļa. Tā svarīgais balons noturēja augšu, taču augšai sāka aptrūkties gaiss, jo tā krietnu devu bija iepūtusi vienam „svarīgam” balonam. Tad nu turpinājumā, lai augša atkal tiktu pie izpūstā gaisa bija jādomā no kurienes to dabūt. „Ātri mācoties” no starptautiskajām augšām, mūsu augša izdomāja palielināt (starptautiskajās arēnā diemžēl lielākoties ekonomikas stimulēšanai tika samazināti nodokļi un nodevas, ekonomikā tika iepludināti lieli līdzekļi tās atveseļošanai) pieprasāmās gaisa nodevas no apakšas. Taču ar to bija par īsu, lai atjaunotu nepieciešamo gaisa plūsmu. Par laimi augša pāris reižu saņēma devu no aizdevēja, kas ļāva mazliet uzelpot. Augša tomēr nespēja samierināties ar „mazo” aizdevumu un turpināja (un vēl joprojām turpina it kā pamatojoties uz starptautiskā aizdevēja piespiestu politiku) iesākto gaisa pārpumpēšanu no apakšas izdomājot visādas gaisa nodevas. Rēķinot krustām šķērsām augša izdomāja arvien (un vēl joprojām izdomā ) interesantākus gaisa piedzīšanas veidus no apakšas. Taču pati augša savus gaisa plūsmas izdevumus nevēlās pārtraukt. Tomēr pati svarīgākā augšas daļa izdomāja, ka var pieprasīt gaisa plūsmas samazināšanu arī no augšā esošajiem atsevišķiem dalībniekiem (samazināts pašvaldību skaits, arī budžeta līdzekļi mistiskā kārtā pašvaldībām tiek ieskaitīti ar vien mazāk, atsevišķas iestādes reģionos aizvērtas, bet nepietiekami). Ar to augšai gan vēl par maz, jo kā ta tā „savējos’ aiztiks, labāk jāpievēršas apakšai gan jau, ka viņiem vēl kas ir. Tikmēr apakšā sākas kārtīga rībēšana, atsevišķi baloni sāk izslīdēt no apakšas (saskaņā ar nodokļu politikas izmaiņām atsevišķi uzņēmumi pārvieto ražotnes uz citām valstīm, daži „pielāgojas situācijai” utml.), sāk plīst dikti daudz mazo balonu (nespējot samaksāt kredītus, sākas gan fizisko, gan juridisko personu bankroti, maksātnespējas. Fiziskās personas nespēj norēķināties ar finanšu institūcijām, nespēj nomaksāt nodokļus par īpašumiem, kļūst par bezdarbniekiem, izbrauc no valsts utml.). Augša nesaprotot kāpēc neienāk plānotais gaisa daudzums un pieiet šai lietai radoši, izdomā jaunas gaisa nodevas. Taču augša savus tēriņus nesamazina un izskatās, ka netaisās to darīt (nu uz papīra atskaitēs jau var sarakstīt jebko un kā izrādās tieši pretēji paustajam viedoklim, ka augša nedomā par ieņēmumu bāzes palielināšanu, bet tikai griež izdevumus... nav tiesa, jo domā gan par ieņēmumu palielināšanu, tikai ieciklējas uz nodokļiem, nesaprotot, ka ieguldot līdzekļus ekonomikā – ražošanā, atbalsta instrumentos un tamlīdzīgās ekonomikas ekstrās iespējams ilgtermiņā sasniegt labāku rezultātu nekā žņaudzot tā jau vājās apakšas). Kas notiek apakšā? Apakšā plātnes turētāju kļūst ar vien mazāk, jo baloni viens pēc otra plīst un plīst, taču augša kā nepaliek vieglāka tā nepaliek .... Turpmākais scenārijs acīmredzot jāizsapņo katram pašam. Cik ilgi atlikušie baloni izturēsim? vai nolaidīsim augšu beidzot lejā? Sacerēja: Arvīds Lukjanovs – vienkārši Latvijas iedzīvotājs 

Vai mēs vispār varam runāt, ka Latvijā notiek protesti? Ja, jā tad tie ir margināli un tos neviens neņems par pilnu. Jautājums, kāpēc nav īstu protestu? Otrs jautājums pret ko protestēt saimu, valdību vai SVL. Jeb tie šobrīd ir viss viens? Ja godīgi līdz vakardienas rītam vēl ticēju šai valstij. Jā līdz vakardienas rītam, taču fonā klausoties plenārsēdi appjautu ev, bet mums taču tādas vairs nav. Akla SVL diktāta bezierunu akceptēšana. Nekādu iebildumu. Valdības pārstāvji vispār klusēja. Te nāk atmiņā Godmaņa runas. Lai nu kā, bet manī tās radīja kaut kādu ticību. Vismaz es redzēju, ka tiek aizstāvēta pārliecība. UN NU PATS SVARĪGĀKAIS Mēdiji, vai nejūtat pienākumu aicināt tautu sacelties? Jūs tak to varat, jo pēc idejas cita neviena nav. Jāni padomā par to. Jā bet lai protestētu ir vajadzīgas alternatīvas. Nu zēni Andri, Ainār un Aivar dodiet alternatīvas, žurnālisti ieklausieties un varbūt tur ir kāds grauds? Arī klusums. Gribu saprast no raidījuma vai tiešām nolemti, jā jā tad uz lidostu, ja nē tad darām kaut ko 

Lai izvestu valsti no krīzes,vajadzētu uz 6 mēnešiem noteikt valstī maksimālo algu 500 ls mēnesī,visiem ierēdņiem gan banku sistēmā ,gan brīvostās,visiem kā valsts sistēmā tā privātajos uzņēmumos strādājošajiem. 

Pēdējais laiks ir tautai sākt rosīties.Līdz vēlēšanām jāpagūst mainīt vēlēšanu likums un varbūt arī kas Saversmē.Savādāk arī pēc gada nekas nemainīsies. Nav normāli ja tā sucamie valstsvīri paši nosaka sev nteikumus kā dzīvot, bet tautai eksistēt. 

Lai protestētu un panāktu pārmaiņas,ir jāapzinās esošās situācijas cēloņi. Manuprāt mūsu dižķibelē vainojama lēmējvaras un izpildvaras ciešā sasaiste. Tikai mainot politisko sistēmu, ir iespējams pozitīvs pavērsiens Latvijas tautsaimniecībā. Pieprasīt sistēmas maiņu no esošās saeimas būtu vienkārši muļķīgi. Dombura kungs - lai iekustinātu tautiešu smadzenes, varbūt vairāk jāpievēršas tieši politiskās sistēmas analīzei? 

Man kauns par žanetes Jaunzemes-Grendes vārdiem, kas skanēja apmēram tā, ka "mēs uzņēmēji maksājam nodokļus un ieguldam naudu izglītībā, un ko mēs saņemam pretī. mēs gribam saņemt kvalitatīvu produktu." Vai Latvijas augstākās izglītības sistēma būtu jāpakļauj tikai merkantiliem mērķiem? Kas notiktu ar Latviju, ja visi kļūtu par juristiem, ekomistiem un tehnologiem? 

Raidījumā dzirdēju A.Freimaņa 1.komentāru par transporta nodokļa daudzkārtējā pieauguma motocikliem pamatojumu - ar tiem brauc biezie (sprādze par 150 Ls). Manuprāt interesanta doma - varbūt vajadzētu pēc līdzīga principa pret pašiem deputātiem vērsties, kam 400 latus mēnesī kompensē dzīvokļa izdevumus + transporta un prezentācijas izdevumus... Un pret galvenajiem partiju finansētājiem - ja jau naudas tik daudz, ka var partijām ziedot, tad viennozīmīgi var arī nodokļus krietni vairāk maksāt nekā puika uz 125cc motocikleta. Jāizdomā tikai par ko.