Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 28.03.2024.
 

Kā apslapinājies kaķēns neies „tur, nezin kur”?

Valsts attīstība

02.12.2009. Jānis Domburs  A A A Komentāri: 116
Pēdējās dienās protesta akcijas kļuvušas gandrīz vai par ikdienu – no motociklistiem, studentiem un dažādu arodu ļaudīm pie Saeimas, līdz ielas bloķētājiem un simboliskas konstitūcijas dedzinātājiem Līvānos. Vieni atbalsta, citi kritizē gan saturu, gan formu. Kas notiek ar sabiedrības noskaņojumu, tā publiskajām un nepubliskajām izpausmēm, kādi ir ceļi sabiedrības pašorganizācijai un saziņai ar varu – tie ir šīvakara „Kas notiek Latvijā?” pamatjautājumi.
Pirms nedēļas tika publiskoti SKDS veiktā kārtējā „DnB NORD Latvijas barometra” pētījuma rezultāti, kas liecina, ka 53% aptaujāto valsts virzību raksturo kā „aizej tur, nezin kur”, un kā tēlu, kas vislabāk raksturo Latviju un tās tautu šobrīd, gandrīz trešdaļa izvēlas „apslapinājušos kaķēnu”.
Iespējams, pēdējo nedēļu notikumi ap valsts budžeta pieņemšanu šos vērtējumus ir mainījuši, tomēr gana simptomātiski tie vienalga ir. Pēdējo dienu protesti pastiprina jautājumus par to, ciktāl kurš zina, kurp doties, savukārt kaķēna līdzība, acīmredzot, meklējama ne tikai racionālās, bet arī mentālās un psiholoģiskās kategorijās, tostarp publiski atražotajās.

Protestu temats Latvijā tiek cilāts jau ilggadīgi. Daudzkārt kritizēts, ka sabiedrība nespēj organizēties, salīdzinot ar citām valstīm, kur regulāra parādība ir masveidīgi streiki. Nereti arī izskan salīdzinājumi ar radošās inteliģences aktivitāti pirms divdesmit gadiem. Pēc 13.janvāra grautiņiem tika kritizēta agresija, tomēr aptaujas liecināja, ka daudzi to atbalsta. Tilta bloķēšana Bauskā gan jau vairāk saistījās ar kritiku pret varas pārstāvjiem, savukārt pēdējās dienās, šķiet, izteikta noskaņa ir, ka protestiem nav jēgas, jo tos neņem vērā, un netrūkst arī novērtējumu, ka daudzu protestētāju prasības ir neskaidras vai apšaubāmas.
Tai pat laikā nevar noliegt, piemēram, ka tik masveidīga stundentu akcija kā otrdien Latvijā nav pieredzēta, savukārt tautas sanākšana Līvānos, iespējams, ir ļoti zīmīgs simptoms situācijai reģionos. Protams, kombinacijā ar novērtējumiem, ka daudz lielāks protests ir klusa prombraukšana no Latvijas, kas valstij un nācijai ir visbīstamāk.

Kas notiks un kam jānotiek turpmāk? Vai protesti ir adekvāta izpausmes forma un vai tas ir risinājums? Ja ir, kādam jābūt saturam, apjomam? Kā panākt sabiedrības viedokļa vērāņemšanu – no publiskiem pasākumiem ielās līdz nevalstisku organizāciju darbībai?

Raidījumā piedalīsies:
Edvards Ratnieks, Studentu apvienības valdes loceklis
Aivars Freimanis, Motoklubu asociācijas prezidents
Jānis Krastiņš, Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītājs
Egils Melbārdis, protestu pie Saeimas dalībnieks, aktieris
Dainis Razumejevs, viens no protesta akcijas Līvānos rīkotājiem
Žaneta Jaunzeme-Grende, Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja
Vilis Daudziņš, aktieris, „Spēlmaņu nakts” skatītāju un žūrijas balvu laureāts
Arnis Kaktiņš, pētījumu centra SKDS direktors


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

         Dalibnieki         


Autors: