Mūsu valstī ir iestādes, kurām jābūt Latvijas IEDZĪVOTĀJU interešu aizstāvēm finanšu sfērā: 1)LB. Tās galvenā rūpe - cenu stabilitātes nodrošināšana. Piemēram,ja 2007.gadā pirms 4 gadiem par 4000$ nopirktu dzīvokli banka novērtē par 60000$ un izsniedz šādu kredītu - kā vērtēt cenu stabilitāti? Kāpēc LB necēla trauksmi par cenām? 2)FUKTK. Šī iestāde, kuras uzdevums ir uzraudzīt kredītiestāžu drošumu(iedzīvotāju interesēs), īstenībā uzstājas kā banku advokāti pret iedzīvotājiem. Šis iestādes vadoņu vieta jau sen bija aiz restēm dēļ PAREXa vien. Dombrovskim kopā ar Zatleru vajadzēja atzīt šo iestāžu vainu, vismaz atlaist(vai izteikt neuzticību) to vadītājiem un ierosināt pieņemt likumu par atbildības noteikšanu ķīlas apmērā. Bankas nemaz tik daudz nezaudētu (viņi vienkārši neiegūtu plānoto fantastisko peļņu), bet cilvēkiem nebūtu jākļūst par vergiem vairākās paaudzēs. Un nevajag runāt par cilvēku atbildību - zviedri labi zināja, no kādas sabiedrības mēs nākam, kādas ir cilvēku zināšanas finansu darījumos un kādas ir patiesās ķīlu vērtības. Īstenībā tas bija tas pats, kas rafinētam blēdim apkrāpt mazu bērnu. Kāpēc neuzlika ierobežojumus bankām? 

Bankas līdz šim maldināja hipotekāro kredītu ņēmējus, faktiski dodot patēriņa kredītus. Bankas uzdzina īpašumiem cenas, ievilka savos tīklos maksimāli daudz kredītņēmējus un tiem līdzi galvotājus, un pēc tam nobremzēja kreditēšanu, padarot visus šos cilvēkus par banku vergiem. Valdībai bija un ir pienākums aizpstāvēt kredītņēmējus. 

Lielaka dala kreditnemeju kreditus sobrid neatmaksa nevis tadel, ka to nevelos(butu launpratigi nemaksataji), bet gan tadel, ka valsti pilnigi viss un pilnigi visas jomas ir apstajies. Ta rezultata nav darba vietu un nav biznesa, kura stradat, pelnit un turpinat maksat ta, ka tas bija ieprieksejos gados. Tiesi tadel uzskatu, ka valsts ir lidzvainiga visa notiekosaja un atnemt kreditnemejam vel ko vairak, neka tikai ta kilu, butu klajs cilvektiesibu parkapums. Ja valsti visi procesi funkcionetu, ja valsts pilditu savus pienakumus un valsts funkcionetu normali, tad ari varetu vertet - kurs un cik liela mera vainigs. Sobrid jau pati valsts ir uz bankrota robezas, tad kadel gan kreditnnemejam par sava bankrota pieteiksanu vel kadam jamaksa..? vai nav absurds..? 

Es domāju, ka šajā situācijā, restrukturizējot kredītu būtu jāpiemēro Civillikuma 1657. pants, kas nosaka, ka tiesa var parādnieku atsvabināt no viņam neizdevīgām nokavējuma sekām arī citos gadījumos, kad viņu nevar vainot ne uzmanības trūkumā, ne vispār vieglprātībā vai nolaidībā, vai kad izpildīšana nav notikusi nepārvaramas varas dēļ, un banku labā prakse izpaustos tā, ka kredītņēmēji tiek atbrīvoti no soda un nokavējuma procentiem.