Kredītņēmēji pret bankām un valdību: par ko jāvienojas?

Tā kā nauda kredītņēmēju palīdzības mehānismiem budžetā nav atrasta un tāpat nav lemts par izmaiņām, kuru rezultātā bankas no kredītņēmēja nevarētu piedzīt atlikušo parāda summu pēc ķīlas realizācijas, vienošanās par „labas prakses kodeksu” starp valdību un bankām šobrīd ir vienīgais, ko valdība dara problēmas risināšanai. Taču 4.novembra publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” informācija par šo vienošanos bija tik nekonkrēta un iesaistītajiem bija tik dažādi viedokļi, ka tas lika būt piesardzīgiem par vienošanās potenciālo jēgu.

„Swedbank” valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis skaidri pateica, ka dokuments „pa lielam atrunās vai unificēs to praksi, ko bankas jau šobrīd dara kredītņēmēju atbalstam”. Ministru prezidenta padomniece juridiskajos jautājumos Sandra Bukāne stāstīja, ka noteikumi attieksies gan uz griestiem procentu likmju pārskatīšanai, gan līgumsodiem, gan to, kādos gadījumos var vai nevar pieprasīt kredīta atmaksu pirms termiņa, taču konkrētus punktus viņa nebija gatava nosaukt, tāpat izvairīga atbilde, ka atsevišķi noteikumi būtu „vērtējami”, skanēja attiecībā uz ideju iekļaut kredītņēmēju Krīzes likuma projektā paredzētos principus. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis uzsvēra, ka kopš augusta vidus bankām jau ir vadlīnijas, bet šobrīd komisijai vēl nav vajadzīgās informācijas, lai precīzi pateiktu, vai bankas tās pilda. Kredītņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko ierosināja iekļaut nosacījumu, ka bankas drīkstētu mēnesī iekasēt ne vairāk kā 40% no cilvēka ienākumiem, taču atbalstu nepauda neviena no lielajām bankām – „SEB bankas” valdes priekšsēdētājs Ainārs Ozols norādīja, ka tagad nevar piekrist katram skaitlim, bet M.Mančinskis pauda viedokli, ka tas ir jāskatās katrā gadījumā individuāli.

S.Bukāne gan pavēstīja, ka vadlīnijām ir tikai rekomendējošs raksturs, taču bankas un valdība plāno parakstīt līgumu. Taču, kad viņai vaicāja, vai par tā nepildīšanu būs arī sankcijas, atbilde atkal bija izvairīga. „Nu, tas būs apsverams jautājums,” izteica S.Bukāne. Jājautā gan, kāda jēga būtu līgumam bez sankciju mehānisma.

A.Gorenko ierosināja arī citas izmaiņas – noteikt, ka, ja nekustamā īpašuma cena nokritusies vairāk nekā par 30% un banka izvēlas šajā brīdī to pārdot, tā ir bankas atbildība. Tāpat viņš aicināja ātrāk pieņemt privātpersonu maksātnespējas likumu apvienības piedāvātajā redakcijā. Tam kā risinājumam piekrita J.Brazovskis, kurš „civilizētu maksātnespējas procedūru” novērtēja kā daudzkārt labāku soli nekā vienkārši pateikt, ka kredītņēmējs atbild tikai ar ķīlu.


Video: Māris Mančinskis, Sandra Bukāne, Jānis Brazovskis, Ainārs Gorenko un Ainārs Ozols par banku un valdības vienošanos kredītņēmēju atbalstam un citiem pasākumiem. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 04.11.2009.)