„Swedbank” valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis skaidroja, kā bankā ir izveidota trīs līmeņu pieeja, sadalot klientus tajos, kuri maksā un kuriem nav nepieciešama restrukturizācija, tajos, kuriem nepieciešama restrukturizācija, ciešāka uzraudzība vai pat iejaukšanās kompānijas pārvaldē, un tajos, kur nekāda restrukturizācija vairs nav iespējama un attiecīgos aktīvus pārņem bankas meitas uzņēmumi.
FKTK priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis kritisko punktu, pēc kura bankas kredītu pārstrukturēšanu vairs nespēs veikt, saistīja ar banku akcionāru gatavību absorbēt zaudējumus. Viņš skaidroja, ka banku akcionāri ir akceptējuši tagadējos miljarda latu uzkrājumus un „varbūt vēl kādu miljardu var pavilkt, bet vairāk, es domāju, nē”.
Taču banku vadība pēc būtības neatbildēja uz jautājumu, kādi ir viņu atskaites punkti, cik daudz bankas varēs pavilkt un kurā brīdī cilvēki būs jāizliek no mājām. Arī pēc jautājuma otrreizējas uzdošanas un skaitliska pamatojuma sekoja ilga pauze, un viss, ko banku vadītāji atbildēja, attiecās uz pašreizējo situāciju, nevis nākotni. „SEB bankas” valdes priekšsēdētājs Ainārs Ozols stāstīja, ka „mēs esam bijuši ļoti, ļoti pieklājīgi, ļoti pacietīgi, un mēs esam bijuši un esam ļoti pretimnākoši klientam”, un ka „SEB banka” ir pārņēmusi septiņus īpašumus, no kuriem neviens nav dzīvojamais īpašums. Savukārt M.Mančinskis atklāja, ka tie gadījumi, kad banka tiešām ir pārņēmuši īpašumus, realitātē ir desmiti un pārsvarā gadījumu īpašumos neviens nav dzīvojis, jo tie ir nopirkti spekulācijas nolūkos.