Ekonomisti 12.maija publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” sprieda par attiecībām starp valsti, bankām un kredītņēmējiem, un izteica versijas par to, kas un kā būtu jārisina. Bet šīs versijas bija gana atšķirīgas – ekspertiem bija dažādas domas gan par to, vai „iesaldēta” nauda bankās ir vai nav, gan par to, vai kredītņēmēju problēmas ir sociālas vai ekonomiskas, gan par to, vai šīs problēmas jārisina ar līdzīgu programmu valdības noraidītajai, ar maksātnespējas procesa uzlabošanu vai citādi.
Ekonomists, viens no kustības „Par labu Latviju!” izveides iniciatoriem Uldis Osis pauda uzskatu, ka mēs esam ieinteresēti „iesaldētos” nekustamā īpašuma aktīvus pēc iespējas ātrāk „atsaldēt” un palaist apgrozībā, kas būtu izdevīgi tautsaimniecībai kopumā un arī bankām. Viņš uzsvēra, ka par burbuļa uzpūšanos atbildīgas ir divas puses – banku sektors un valdība – un abām ir jārunā, kā situāciju risināt. Bet „Prudentia” partneris Ģirts Rungainis iebilda un skaidroja, kāpēc uzskata, ka nekādas „iesaldētas” naudas nav. Ģ.Rungainis arī sacīja, ka aicinājums bankas norakstīt šos kredītus vēl vairāk nozīmē to, ka ir jānoraksta, jākapitalizē un „jāmet” īpašumi tirgū. Tam, ka nav „iesaldētas” lielas naudas masas, piekrita arī Latvijas Bankas prezidenta padomnieks Uldis Rutkaste. Viņš konkrēti neatbildēja uz jautājumu, vai nepiekrīt versijai, ka spekulantiem varētu palielināt nekustamā īpašuma nodokli.
Taču viņš paziņoja, ka nevajag jaukt kopā ekonomiku un sociālās lietas, runājot par kredītņēmēju atbalstu. U.Rutkaste izteica vērtējumu, ka sociāla problēma jārisina ar līdzīgu projektu valdības neatbalstītajam. Arī premjera ārštata padomnieks, „SEB bankas” padomnieks ekonomikas jautājumos Andris Vilks piekrita, ka ir jābūt citai programmai, jo iepriekšējais variants nepalīdzētu jau problēmās nonākušiem kredītņēmējiem. Taču viņš īpaši uzsvēra nepieciešamību gan bankām, gan sabiedrībai, gan valdībai „nomierināt situāciju un sajust to stabilitāti, kāda mums ir”, un rūpēties par Latvijas tēla un kredītreitinga uzlabošanos. „Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks, stāstot arī par no mājokļa izliktu ģimeņu skaitu, savukārt piedāvāja citu risinājumu – ātru, lētu un vienkāršu maksātnespējas procesu, kas Latvijā ir „šausmīgi nesaprotams”.
U.Osis par „kardināli nepareizu” nosauca kredītņēmēju problēmu definējumu par sociālu jautājumu un skaidroja, kāpēc tas ir ekonomisks jautājums. U.Rutkaste savukārt pamatoja, kāpēc „runga” īstenībā ir ar diviem galiem, vienā gadījumā izraisot patēriņa stagnēšanu, bet otrā izraisot nākotnē augstas procentu likmes, kredītu nedošanu un finansējuma trūkumu uzņēmējiem.
Video: Uldis Osis, Ģirts Rungainis, Uldis Rutkaste, Andris Vilks un Mārtiņš Kazāks par bankām, „iesaldētajiem” aktīviem un kredītņēmēju problēmu risināšanu. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 12.05.2010.)