Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 17.11.2024.
 
Valsts nemaina savu pozīciju attiecībā uz proporciju starp darba nespējas dienām, ko darbiniekam apmaksā pats darba devējs un ko valsts. Lai gan uzņēmēji jau ilgstoši ir lūguši valdību šo kārtību mainīt un samazināt slimošanas laiku, kas jāapmaksā darba devējiem, lai mazinātu viņu izmaksas un līdz ar to uzlabotu konkurētspēju, spēkā paliek vecā kārtība. Turklāt situāciju nemaina arī labklājības ministres nesen paustā ideja par iespēju šo kārtību nedaudz mainīt par labu darba devējam.
Ar saprata devu     20:50  |  15.02.2008.

Nuja, te arī tas pats LM savārstījums, ko desmitklasnieka-"trojačņika" līmenī sagatavojis kāds stulbs, slinks vai ārprātīgā laika trūkumā iedzīts ierēdnis. LM var aizstāvēt savas pozīcijas un valsts kabatu, bet no nopietniem secinājumiem un argumentētas pozīcijas šo paziņojumu šķir trīs būtiski pat vidusskolas līmenī nepieņemami trūkumi: 1. Pamatojuma trūkums loģiskajai saiknei starp bojā gājušo statistiku un darba apstākļu kaitīgumu veselībai kopumā. Kā zināms, daudziem nemaz nav iespējas nokrist no stalažām, bet ar vēdera vīrusiem slimo gan biroju žurkas, gan pārdevēji, gan pastnieki. 2. Pamatojuma trūkums darba apstākļu saistībai ar darbinieku veselības stāvokli. Jā, ietekme ir, bet vai biroja telpas ir tās, kas visvairāk ietekmē cilvēka imunitāti pret vīrusiem, baktērijām un saindēšanos ar alkoholu? 3. Piedāvātā (aizstāvētā) modeļa salīdzinājums ar strādājošām alternatīvām, kur tās iespējams izpētīt. Un šeit iespējas ir daudz - kaut vai Igaunija, kur darba devēji maksā mazāk un, pēc LM loģikas spriežot, strādnieki vairāk krīt no stalažām, šoferi biežāk iebrauc grāvī, bet banku birojos apstākļi ir tik drausmīgi, ka visi darbinieki nepārtraukti mokās ar vidusauss iekaisumiem, prostatītu un mezglainām vēnām. Augstskolā kā referāts šis LM paziņojums tiktu publiski izsmiets, bet ārpus akadēmiskās vides pēc tiem taisa politiku, pēc kurasm mums Latvijā jādzīvo. 

Varis    11:36  |  16.02.2008.

LVSADA priekšsēdētāja Kera spriedumi ir diletantiski un populistiski. Mūsu kantorī lielākā daļa no darba nespējas rodas ārpus darba un brīvdienās, pēc aktīvas atpūtas, slēpojot, peldoties. Keris laikam ir aizmirsis, ka, vidēji rēķinot, nedēļā cilvēks darbā pavada mazāk nekā 1/4 daļu no sava laika. Darba devējs var censties cik grib, radīt siltumnīcas apstākļus darba vietā, bet ārpus tā ir tūkstošiem iespēju savu veselību sabojāt. Likt par to maksāt darba devējam ir amorāli. Lai maksā no individuālās apdrošināšanas, ko darbinieks pēc saviem ieskatiem būs veicis. Cik būs iemaksājis, tik arī dabūs. Tās būs darbinieku reālas rūpes par savas veselības sargāšanu. Un darba devēji savā starpā konkurēs par darbinieku piesaisti, piedāvājot labākus darba apstākļus. 



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

         Dalibnieki         


Autors: