11.02.2008.
Lāsma Rozenfelde
Pagājušajā nedēļā valdība skatīja Finanšu ministrijas (FM) iesniegto informatīvo ziņojumu par pagājušā gada 6.martā pieņemtā IAP izpildes gaitu, kā arī noklausījās Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča sniegto ziņojumu. Gan valdības vadītājs Ivars Godmanis, gan I.Rimšēvičs bija vienisprātis, ka šobrīd nav vajadzīgi nekādi jauni soļi inflācijas samazināšanai, tā vietā ir rūpīgi jāseko līdzi, vai jau ieviestie pasākumi pārāk nebremzē valsts ekonomiku.
Līdz 2008.gada budžetam – nekā
Tomēr, lai arī drīz būs apritējis jau gads kopš IAP pieņemšanas, ne visi tajā paredzētie pasākumi ir īstenoti. To skaitā ir ne tikai tādi, kas vērsti, piemēram, uz kreditēšanas pieauguma ierobežošanu, ko atkarībā no ekonomiskās situācijas valsts varētu pārskatīt, bet arī tādi, kas vērsti uz efektivitātes palielināšanu, ko ir vērts darīt visos ekonomiskajos apstākļos. Tā viens no IAP pasākumiem ir šāds: „Lai efektīvi varētu īstenot budžeta konsolidāciju, lielāku uzmanību pievērst izdevumu kvalitātei, gatavojot nākošo valsts budžetu, pārskatīt bāzes izdevumus (tos samazinot par 1-3%).”
Lai šo pasākumu īstenotu, ministrijām bija jāveic institucionālie auditi, jāizvērtē veicamo funkciju efektivitāte un rezultativitāte ar mērķi samazināt valsts budžeta izdevumus. Valdība noteica divus termiņus – 15.jūnijs ministrijām, kuras funkcionālo auditu izpildi var nodrošināt līdz šim laikam, un 15.novembris visām pārējām.
Līdz jūnija vidum darbu bija paveikušas tikai divas ministrijas – FM un Ekonomikas ministrija. 15.augusta raidījumā „Kas notiek Latvijā?” FM valsts sekretāre Irēna Krūmane atzina, ka FM vēl nav informācijas par visām citām ministrijām, bet pati FM savus bāzes izdevumus samazinājusi par vairākiem miljoniem latu. Kā „Kas notiek Latvijā?” redakcija vēlāk noskaidroja EM, audita rezultātā tika nolemts veikt reorganizāciju, piemēram, vairākas nodaļas likvidēt vai pievienot citām, reorganizēt valsts aģentūras u.c. Taču Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena arī atzina, ka „būtiska budžeta līdzekļu ekonomija pēc šo reorganizāciju veikšanas nav iespējama, bet ievērojami tiks uzlabota ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu darba kvalitāte un ražīgums”. Savukārt vēlākais auditu veikšanas termiņš – 15.novembris – noteica to, ka efektivitātes uzlabošana neatspoguļojās 2008.gada valsts budžeta veidošanā, kā tas bija paredzēts IAP.
IZM grib ziņot tikai maija beigās
Pagājušā gada beigās informācija beidzot bija no visām ministrijām, izņemot IZM, kas vispirms lūdza termiņa pagarinājumu līdz 30.janvārim, taču 1.februārī darīja zināmu, ka precīzu informāciju par audita rezultātā gūto ekonomisko efektu varēs iesniegt tikai 30.maijā. „Izmaiņu plānošana un ieviešana IZM struktūrā ir sarežģīts process un jebkuras izmaiņas būtiski ietekmē iestādes darbību nākotnē, tāpēc IZM pieprasīja termiņa pagarinājumu FM, lai lēmums par izmaiņām IZM struktūrā būtu nesasteigts un sasniegtu izvirzīto mērķi,” iemeslu šādam termiņa pagarinājumam skaidro IZM Komunikācijas nodaļas vadītāja Dace Jansone. Tiesa, audits tika veikts pagājušā gada oktobrī un novembrī, lai gan jau 15.novembrī tam bija jābūt gatavam.
FM Komunikācijas departamenta direktores vietniece Daiga Reihmane stāsta, ka tas ir radījis problēmas – FM grasījās informāciju par visu ministriju veiktajiem auditiem ne tikai apkopot, bet arī veikt tai padziļinātu analīzi. Taču, kamēr nav informācijas no IZM, vispārējās situācijas analīzi nevar veikt, līdz ar to FM vēl nav analizējusi arī pārējo ministriju auditu rezultātus. Viņa gan piebilst, ka, spriežot pēc pamatojuma, IZM termiņa pagarinājuma lūgums „nebūtu uzskatāms par neizpildi, bet gan drīzāk liecina par ļoti nopietnu pieeju – ne tikai audita veikšanai un atbildes sniegšanai par to, bet arī sistēmas sakārtošanai kopumā”. „Mēs darām visu, lai no audita būtu reāli rezultāti un varētu uzlabot efektivitāti,” piekrīt D.Jansone.
D.Reihmane atzīst, ka auditu rezultāti, visticamāk, tiks apspriesti nākamā gada budžeta veidošanas procesā. Zīmīgi, ka arī otrdien valdības skatītajā ziņojumā ir rakstīts, ka „inflācijas samazināšanas plāna pasākumu, saistītu ar budžeta izdevumu kvalitātes paaugstināšanu, rezultāti varētu būt sagaidāmi vidējā termiņā”. Uz šī fona vērts atzīmēt, ka Centrālās statistikas pārvaldes nesen publiskotie dati liecina – gada inflācija janvārī sasniegusi jau 15,8%.
Informatīvais ziņojums par „Inflācijas samazināšanas plāna” izpildes gaitu
FM vēstule par funkcionālo audita rezultātiem
