Lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu ekonomiju, valdība pagājušā gada 27.novembra sēdē cita starpā uzdeva ministrijām un citām centrālām valsts iestādēm nodrošināt, ka decembrī pamatbudžeta programmu kārtējie izdevumi nepārsniedz 1/11 daļu no janvāra-novembra faktiskajiem izdevumiem, izņemot gadījumus, kurus ir akceptējis finanšu ministrs. Tāpat ar finanšu ministru bija jāsaskaņo to pamatbudžeta programmu finansēšana decembrī, kuru izpilde janvārī-novembrī bija mazāka par 50 % no atvēlētā budžeta finansējuma. Šie nosacījumi gan neattiecās uz līdzekļiem, kas piešķirti budžeta grozījumos, pārdalīti ar atsevišķiem valdības vai finanšu ministra rīkojumiem un vairākos citos gadījumos. Kā plašsaziņas līdzekļos tobrīd skaidroja O.Spurdziņš un toreizējais premjers Aigars Kalvītis, bažas radīja citus gadus novērotā tendence, ka izdevumu apjoms gada beigās būtiski pieaug un ne vienmēr līdzekļi tiek iztērēti lietderīgi. Finanšu ministrija (FM) solīja sekot, lai gada pēdējā mēnesī pamatbudžeta kārtējie izdevumi krasi nepieaugtu.

Gadu izdevās pabeigt ar budžeta pārpalikumu, taču jaunais premjers Ivars Godmanis savā neatliekamo darbu plānā uzdeva FM sagatavot informatīvo ziņojumu par valsts budžeta finansēto iestāžu tēriņiem 2007.gada novembra un decembra mēnesī pa izdevumu veidiem un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodu griezumā. Sagatavotajā ziņojumā FM norāda, ka, "salīdzinot valsts pamatbudžeta izdevumus novembra un decembra mēnešos pa gadiem no 2004.gada līdz 2007.gadam, būtiski samazinājušies valsts pamatbudžeta izdevumi 2007.gada mēnešos pret kopējiem gada izdevumiem". Tāpat varam priecāties par to, ka "pirmo reizi fiksēta valsts pamatbudžeta līdzekļu tēriņu gada beigās pieauguma samazināšanās pret gada vidējiem izdevumiem novembra un decembra mēnešos". Taču vislielāko uzmanību, šķiet, tomēr pelna jau minētais fakts, kas liecina, ka pamatbudžeta izdevumi pagājušā gada novembrī veidoja 10,2% no kopējiem gada izdevumiem, savukārt decembrī tas bija jau 15,1%.

Salīdzinājumam – ja katrā mēnesī tiktu iztērēts vienāds līdzekļu apjoms, tie būtu tikai 8,3%, bet decembra rādītājs ir teju divas reizes lielāks. Uzlabojums kopš 2006.gada 18,5% ir bijis 3,4 procentpunktu liels. "Tas ir ļoti normāli, citus gadus bija tuvu 20%," O.Spurdziņš komentē decembra 15,1% lielos izdevumus. Viņš uzsver, ka nebija jānodrošina izdevumu iekļaušanās 1/12 no kopējiem izdevumiem, ministrijas uzdevums esot bijis skatīties līdzi, ko pārējās ministrijas dara, un izvērtēt līdzekļu prasījumu pamatotību. "Un mēs to arī darījām," stāsta O.Spurdziņš. Viņš uzskata, ka 15% izdevumu īpatsvars decembrī ir ļoti labs, un vēl labāk būtu, ja izdotos sasniegt 12-14%.

Vairākkārt ir uzsvērts, ka gada beigās objektīvi ir lielāka nepieciešamība pēc līdzekļiem. Tomēr šobrīd zināmie cipari vedina uz nepārprotamu jautājumu, vai decembra tēriņu īpatsvara samazināšana no 18,5% uz 15,1% Latvijas divciparu inflācijas apstākļos ir izvirzītā mērķa sasniegšana.

Informatīvais ziņojums par valsts budžeta finansēto institūciju tēriņiem 2007.gada novembra un decembra mēnesī pa izdevumu veidiem un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas griezumā

Valdības sēdes protokola punkts, kur finanšu ministram piešķirtas īpašas pilnvaras