Ziņojums skaidri norāda, ka pašreizējais cenu pieaugums pakalpojumu sniedzējiem – „Latvenergo”, „Latvijas Gāze” un siltumuzņēmumiem – segs vien pēdējā gada zaudējumus, kas radušies situācijā, kad prognozētā resursu iepirkumu cena, pēc kuras aprēķināts tarifs, bijusi augstāka nekā prognozēts. Tā, piemēram, A/S „Rīgas siltums” apstiprinot šī gada apkures perioda siltumenerģijas tarifu, balstījās uz gāzes cenu 2007. gada augustā, taču, uzsākot apkures sezonu, gāzes cena jau bija par 12,3% lielāka. Tāpēc ministrija secina, ka „apstiprinātie tarifa pieaugumi no 1. februāra un 1. marta tikai kompensēs uzņēmuma uzkrātos zaudējumus”.


Visu sadārdzinās gāze

EM uzskata, ka tieši siltumenerģijas tarifi visbūtiskāk ietekmēs mājsaimniecības, bet elektroenerģijas tarifi nozīmīgi skars arī ražotājus. Savukārt gāzes tarifu pieaugumam tiešā ietekme būs salīdzinoši neliela, taču jāņem vērā, ka gāzes izmaksas ietekmē gan elektroenerģijas, gan siltuma tarifus. Caurskatot ziņojumu, jāsecina, ka ministrijas redzējums ir ļoti skaidrs – nekas lētāks nekļūs, pašreizējie tarifi jau ir zem pašizmaksas un nes energouzņēmumiem zaudējumus.

Tas nozīmē, ka siltuma tarifi šogad pieaugs, iespējams, ne vienu reizi vien, lai gan tas ziņojumā netiek prognozēts. Visi tarifu pieaugumi norādīti vien līdz šī gada maijam, kad prognozēts gāzes tarifu paaugstinājums par 20-50%, atkarībā no mazuta cenas pasaules tirgos. Tiesa, jau šobrīd ziņojums ir daļēji novecojis, jo, kā apliecināja „Latvijas Gāzes” preses sekretārs Vinsents Makaris, jaunie dabasgāzes tarifi varētu stāties spēkā no 1. jūnija, ne maija kā paredzēts ziņojumā. „Latvijas Gāze” vienlaikus prognozē, ka piepildīsies patērētājiem sliktākais scenārijs, un pieaugums būs 50%.


Prognozes kā pierasts nesakrīt

Līdz ar to ministrijas konstatē, ka inflācijas līmenis pieaugs par 5-6%, savukārt ražošanas izmaksas tautsaimniecībā pieaugs par vidēji 3% kopā ar netiešo ietekmi. Tas gan ir vairāk nekā raidījumā „Kas notiek Latvijā?” 13. februārī Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča prognozētie nepilnie 4% (regulējamo cenu tiešais un netiešais efekts). Bet dažādu valsts iestāžu un pat departamentu nesakritība inflācijas skaitļu prognozēšanā ik pa laikam ir sastopama. Arī ziņojums, kas sākotnēji norādīts kā slepens, bet šobrīd ar to piedāvājam iepazīties jebkuram „Kas notiek Latvijā?” portāla lasītājam, ir kārtējā prognoze, kuras precizitāti varēs konstatēt tikai pēc laika.

Diemžēl protokollēmumu, kurā būtu norādīts, ko valdība nolēma, ņemot vērā ziņojumā ietverto informāciju, EM neatslepenoja. „Kas notiek Latvijā?” neoficiāli zināms, ka tajā ir tikai viens punkts, kura būtība – pieņemt vien zināšanai EM iesniegto informatīvo ziņojumu.


Informatīvais ziņojums „Par gaidāmajām enerģijas cenu izmaiņām” (daļa, kas nesatur Informācijas atklātības likumā 5. pantā noteikto informāciju)