Dažādus partiju popularitātes mērījumus un arī citus ar politiskajiem procesiem saistītus pētījumus šoruden vairāk vai mazāk bieži publisko piecas aptaujātāju kompānijas – „Latvijas Fakti”, SKDS, „GFK”, „Data serviss” un „Factum”. Tas ļauj gana plaši salīdzināt gan rezultātus, gan to ieguves paņēmienus, par kuriem lietpratēju aprindās izraisījušās domstarpības. Gan no speciālistu, gan lietotāju – mediju un to auditorijas viedokļa līdz pat vēlēšanu noslēgumam aktuāli ir jautājumi par partiju un personāliju reitingošanas izmantošanu dažādām versijām, politiskām cīņām un spekulācijām. Lai gan sociologi paši allaž apgalvo, ka reitingi būtiski neietekmē vēlētāju izvēli, daudzkārt izskan arī pretēji viedokļi – piemēram, šobrīd, prognozējot neizlēmušo daļas izvēli, jau tiek izteiktas versijas par piesliešanos reitingu līderiem, kamēr reitingos sliktākus rezultātus uzrādošās partijas, kā daudzkārt, izvirza pretenzijas par aptauju neobjektivitāti.

Kā un atkarībā no kā ir mainījusies sabiedriskā doma un vēlētāju simpātijas priekšvēlēšanu laikā? Cik, cik lielā mērā, kur un kādi vēlētāji ir šaubīgi, un kādas ir viņu alternatīvas? Kādas ir vai nav sagaidāmas mācības saistībā ar vēlēšanu sistēmas un „lokomotīvju” principa maiņu? Cik „gara” ir vēlētāju atmiņa? Kādas ir vai nav sakarības starp politiķu piedāvājumiem no vienas puses, un sabiedrības vēlmēm, vērtībām un izvēli no otras?
Debatēt par šiem jautājumiem aicināti sociologi, kuru darbs saistīts ar pētījumiem politikas jomā.

Raidījuma sākums plkst. 21.20 LTV 1.kanālā, e-pasts skatītāju jautājumiem knl@knl.lv