30.09.2010.
Lāsma Rozenfelde
Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS projektu direktore Ieva Strode skaidroja, kāpēc uzņēmums savus datus šobrīd nerāda, bet novērtēja, ka tendences no citām aptaujām būtiski neatšķiras un arī partiju izkārtojums ir līdzīgs. Spriežot par reitingu izmantojumu, viņa uzsvēra to, ka tajos redzamas tās partijas, kas vēlēšanās varētu pārvarēt 5% robežu, kas pēdējā laikā ir sešas.
Tirgus un sociālo pētījumu centra „Latvijas fakti” direktors Aigars Freimanis konstatēja, ka lielas, būtiskas izmaiņas reitingos nav notikušas, bet „šis tas ir noticis”. Viņš minēja, ka reitings ir palielinājies gan „Vienotībai”, gan „Par labu Latviju” – šai vairāk nekā jebkurai citai organizācijai. „Data serviss” sociālo procesu pētnieks Māris Brants savukārt pie izmaiņām minēja to, ka tika pārdefinēta kampaņas tēma, izvirzot etniskos aspektus, kā rezultātā „lēcienu uz augšu” pakāpeniski veica apvienība „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” un „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”(PCTVL).
Raidījuma vadītājs, ar skaitļiem demonstrējis dažādu aptauju atšķirības, izraisīja viedokļu apmaiņu par metodoloģijām un pieļaujamo kļūdu. A.Freimanis uzsvēra, ka viņa pārstāvētais uzņēmums izmantoja tiešās intervijas respondentu dzīvesvietās, ne telefonintervijas, bet telefoninterviju izmantotāja „GfK Baltic” direktore Iluta Skrūzkalne pauda uzskatu, ka šādi ir labāks ģeogrāfiskais un arī demogrāfiskais pārklājums. Viņa skaidroja, kā tiek rēķināta statistiskā kļūda, un atklāja uzņēmuma kļūdas procentu, taču apgalvoja, ka statistiskā kļūda samazinās, ja skatās „plusotos” rezultātus, kam A.Freimanis nepiekrita. M.Brants gan norādīja, ka atšķirības ar „GfK Baltic” reitingiem nav fundamentālas, vienīgi PCTVL reitings „konsekventi” atšķiras. Arī Sociologu asociācijas pārstāvis Mareks Niklass, norādījis, ka „socioloģija nav fizika”, pieļāva 3% vai atsevišķos gadījumos pat 5% atšķirības reitingos un iemeslu bažām esošajos datos neredzēja.
