„Saskaņas centram” jau prognozēja mazāku atbalstu

Lai gan pirms vēlēšanām socioloģiskās aptaujas biežāk uzvaru prognozēja „Saskaņas centram” (SC), tomēr vēlētāji visvairāk balsu – 31% – atdeva par „Vienotību”, SC atstājot otrajā vietā ar 26% balsu, savukārt „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, kam aptaujas prognozēja te iekļūšanu, te neiekļūšanu Saeimā, reāli ieguva tikai pusotru procentu vēlētāju balsu. KNL gan eksperti to jau prognozēja – gan „GfK Baltic” direktore Iluta Skrūzkalne, gan „Latvijas faktu” direktors Aigars Freimanis pauda viedokli, ka tā saucamo „krievu” partiju vēlētāji ir lojāli un pārliecināti, līdz ar to vēlētāji, kas tobrīd vēl nebija izlēmuši, izvēlēsies balsot par kādu no „latviskajām” partijām. Kā vēl vienu versiju, kāpēc „Vienotības” reālais rezultāts varētu būt augstāks nekā aptaujās, „Data serviss” sociālo procesu pētnieks Māris Brants minēja apvienības elektorātu, kas ir gados vecāks un parasti aktīvāks.

M.Brants gan minēja, ka starp neizlēmušajiem līderis ir Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), bet viņš pieļāva, ka savienība varētu palikt ar „nerealizētu potenciālu”, un arī tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS projektu direktore Ieva Strode uzsvēra, ka ZZS izredzes var ietekmēt lauku vēlētāji, kas var neaiziet uz vēlēšanām. Rezultāti gan liek domāt, ka arī par ZZS nobalsojusi daļa no iepriekš neizlēmušajiem vēlētājiem – aptaujas pārsvarā ZZS prognozēja divkārt mazāku vēlētāju atbalstu nekā SC, taču faktiski atbalsts ZZS sasniedza trīs ceturtdaļas no atbalsta SC.

„Par Labu Latviju” – Zīgerista fenomena vietā izgāšanās

Krasi nepareizas priekšvēlēšanu prognozes eksperti savukārt izteica par apvienību „Par Labu Latviju” (PLL). Šis bija tas politiskais spēks, kam sociologi piedēvēja potenciālu pārsteiguma momentu, proti, būtiski lielāku atbalstu nekā aptaujās. Iemeslus šādam pieļāvumam viņi minēja dažādus – I.Skrūzkalne norādīja, ka iedzīvotāji, kas bija atteikušies atklāt savu izvēli, visvairāk kaunējās par PLL, I.Strode skaidroja, ka iepriekšējās vēlēšanās par Tautas partiju (tagad PLL sastāvā) nobalsojušie vairāk nekā citi kaunējās to atzīt. M.Brants uzsvēra, ka uz pusi samazinājies to cilvēku skaits, kas nekādos apstākļos nebūtu gatavi par apvienību balsot, A.Freimanis PLL „fenomenu” saskatīja aptaujās, kur cilvēkiem lūgts prognozēt Saeimas sastāvu, arī Sociologu asociācijas pārstāvis Mareks Niklass pieļāva, ka tieši PLL varētu realizēt Zīgerista fenomenu.

Taču realitātē PLL ne tikai nepārsniedza, bet pat nesasniedza aptaujās izrēķinātos rezultātus. Kas būtiski – kopš svētdienas vakara, turpinot skaitīt atlikušās vēlētāju balsis, PLL no priekšpēdējās vietas Saeimā iekļuvušo partiju sarakstā ir noslīdējusi uz pašu pēdējo, jo saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) datiem atbalsts apvienībai „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) ir lielāks. Tiesa gan, A.Freimanis KNL pieļāva, ka PLL rezultātu varētu ietekmēt arī tas, ka starp Latvijas emigrantiem ir ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, kas veido PLL elektorātu.

Mazaktīvais vēlētājs izrādās aktīvs

M.Niklass KNL izteica prognozi, ka vēlētāji var sagādāt pārsteigumu ar plusiņiem un mīnusiņiem konkrētiem kandidātiem. 9. Saeimā, piemēram, svītrojumu dēļ neiekļuva Ingrīda Ūdre, kas līdz tam pildīja Saeimas priekšsēdētājas pienākumus un saņēma 26,3 tūkstošus svītrojumu, viņas vietnieks Jānis Straume un Saeimas sekretārs Jānis Šmits. Arī 10. Saeimas vēlēšanās attieksme pret individuāliem kandidātiem radīs korekcijas. Pateicoties vēlētāju atbalstam, piemēram, no Latgales apgabala Saeimā varētu iekļūt Kārlis Šadurskis, lai gan viņš „Vienotības” sarakstā šajā apgabalā bija iekļauts kā pēdējais, savukārt no Rīgas apgabala Saeimā varētu iekļūt Inese Šlesere, kas savukārt bija ar pēdējo numuru PLL sarakstā. Citiem savukārt atbalsta trūkuma dēļ darbs Saeimā varētu būt liegts, to skaitā Lindai Mūrniecei, kam Rīgas apgabala „Vienotības” sarakstā bija otrais numurs un kas varētu būt saņēmusi 12,2 tūkstošus svītrojumu, Pēterim Tabūnam, kas no VL-TB/LNNK saraksta Latgalē startēja ar pirmo numuru, Dagnijai Staķei, kam Kurzemes apgabala ZZS sarakstā bija ceturtais numurs, Ainaram Baštikam, kam Kurzemes apgabala PLL sarakstā bija piešķirts pirmais numurs, bet ko cīņā par vienīgo PLL mandātu no šī apgabala apsteidza Edgars Zalāns.

Jāsecina arī, ka vēlētāju aktivitāte plusu un mīnusu likšanā bijusi lielāka nekā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās. Toreiz populārākais deputāta kandidāts Aigars Kalvītis savāca 73,7 tūkstošus plusu, bet visvairāk svītrotais kandidāts Einars Repše saņēma 26,4 tūkstošus svītrojumu. 10. Saeimas vēlēšanās Valdis Dombrovskis varētu būt savācis 73,2 tūkstošus plusu, bet Ieva Akuratere – 19,3 tūkstošus svītrojumu, tātad šo individuālo atzīmju skaits ir pielīdzināms 9. Saeimas vēlēšanās izdarītajām, lai gan toreiz izteikt attieksmi par konkrētu kandidātu varēja visā Latvijā, bet tagad – tikai vienā no pieciem vēlēšanu apgabaliem.

Taču kopējo vēlētāju aktivitāti eksperti prognozēja zemāku nekā iepriekš, A.Freimanis KNL arī izteica viedokli, ka līdzdalība vēlēšanās nepārsniegs iepriekšējo vēlēšanu rādītāju. Taču, lai gan kopš 2006.gada vēlēšanām ir palielinājies arī izbraukušo iedzīvotāju skaits, 10.Saeimas vēlēšanās aktivitāte, lai arī nedaudz, tomēr bija augstāka nekā iepriekš.
 
Video: Māris Brants, Aigars Freimanis, Iluta Skrūzkalne, Mareks Niklass un Ieva Strode izsaka prognozes par vēlēšanu rezultātiem un raksturo tos ietekmējošos faktorus. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 29.09.2010.)