Reklāmas rullīšu demonstrēšana televīziju kanālos uzņēmusi apgriezienus vēlāk nekā citkārt, tomēr nekādi nevar teikt, ka reklāmas klipu īpatsvars būtu būtiski samazinājies. Šo pašu līniju turpina plakāti dažnedažādās redzamās vietās – par to, kad viss būs labi, kam jāturpina strādāt, kas ir saimnieki savā zemē, kam kas ir cieti. Ciktāl šo reklāmu forma un saturs saskan ar citiem partiju vēstījumiem?
Paralēli tiešajām reklāmām vērojami dažādi citādi aģitācijas, provokāciju un notikumi – no strīdīgas aptaujas par premjera amata kandidātiem līdz politiķa asarām, no aktivitātēm partiju birojos līdz dažādiem pasākumiem rajonos, no dažādu memorandu parakstīšanas ar organizācijām līdz savstarpējiem iesniegumiem likumsargiem. Ciktāl šie ir patiesi vai iestudēti tēli, ciktāl tā ir pozīciju demonstrācija, liekulība vai manipulācija ar sabiedrisko domu? Vai kāds no notikumiem un paziņojumiem būtu saucams par „melno PR” vai arī kandidātu reputāciju vērtēšanas resursos vēl palikušas neīstenotas rezerves?
It kā paralēli politiskajām aģitācijām noteicošā loma sabiedriskās domas veidošanā un vēlētāju pilnvērtīgā izvēlē ir vai tai būtu jābūt medijiem, to analīzei un kandidātu publiskām debatēm. Taču kolēģi rakstošajā presē pamatoti izvirza jautājumu, vai vaina ir politiķos, medijos vai vēlētājos, ja debates skatās vairākkārt mazāk nekā izklaidi. Turklāt, lielāko iztirzājumu no debašu satura izpelnās gadījums ar melu detektoru, savukārt mediju nozari kopumā aizēno arī jautājumi par mediju objektivitāti, neatkarību vai ietekmējamību, kas ir vēl plašāks jautājums nekā vairāku priekšvēlēšanu kampaņu garumā pieredzētā slēpto reklāmu problēmu, kuru monitorētāji gan šoreiz vairāk uzrāda krieviski iznākošajās avīzēs.
Ciktāl mediju saturs nobalansē neadekvātus politiskās aģitācijas centienus un filtrē tos? Ciktāl priekšvēlēšanu kampaņu forma un saturs var ietekmēt vēlētāju apziņu un zemapziņu? Ciktāl tas, ko „pārdod” atbilst tam, ko „nopirksim” pēc 2.oktobra?

Raidījuma sākums plkst. 21.20, e-pasts skatītāju jautājumiem – knl@knl.lv
Raidījumā piedalīsies: LU Komunikāciju nodaļas vadītāja, profesore Inta Brikše, mediju kritiķe un RSU pasniedzēja Anda Rožukalne, Reklāmas asociācijas vadītājs Ģirts Ozols, ilggadējs reklāmas speciālists Vladis Goldbergs, režisors un uzstāšanās mākslas konsultants Juris Rijnieks, biznesa augstskolas „Turība” Sabiedrisko attiecību fakultātes vadītājs, profesors Andris Pētersons.