LU Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja Inta Brikše šī priekšvēlēšanu laika publisko debašu zemajā kvalitātē vainoja nevis politiķus, bet žurnālistus, kas pieļauj, ka politiķi vienkārši norunā tekstus, bet nesāk viņus iztaujāt par to nozīmi. Arī A.Rožukalne uzsvēra žurnālistu lomu tajā, lai neļautu politiķiem atkārtot vienus un tos pašus vienkāršos teikumus. Kritikas devu saņēma arī citi mediji. Piemēram, I.Brikše demonstrēja „Latvijas Avīzē” publicēta materiāla formu kā „pretenziju uz jēgpilno žurnālistiku”. Viņa secināja, ka žurnālistika neizmanto reālu publisko varu, lai uzdotu jautājumus un „patiešām trenkātu šos kandidātus”. A.Rožukalne savukārt izteica viedokli, ka jāsāk aicināt auditoriju „sākt neticēt” ne tikai politiķu reklāmām, bet arī plašsaziņas līdzekļos notiekošajam. Viņa raksturoja, kā parādās tas, ka žurnālistika ir uz politiķiem centrēta un politiķus apkalpojoša.

A.Rožukalne arī kritizēja Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (bijušo Nacionālo radio un televīzijas padomi) par to, ka tā ir koncentrējusies uz priekšvēlēšanu aģitācijas likumu ievērošanu, bet „pilnīgi ir aizmirsusi”, ka ir vēl citi likumi, kas nosaka – saturam ir jābūt objektīvam, sabalansētam, balstītam uz žurnālistikas profesionālisma kritērijiem un ētikas normām. Viņa pamatoja, ka raidorganizācijās tas netiek ievērots, bet padome nereaģē, lai gan atbaidošais, propagandistiskais saturs „ir arī likumpārkāpums”.

Latvijas Reklāmas asociācijas vadītājs Ģirts Ozols savukārt kā nepareizu novērtēja lēmumu medijiem deklarēt politiskās reklāmas cenu, jo tā rezultātā „konkurences laukums pārceļas vienkārši uz satura sadaļu”.

Video: Anda Rožukalne, Inta Brikše un Ģirts Ozols par žurnālistiku un plašsaziņas līdzekļiem priekšvēlēšanu laikā. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 22.09.2010.)