RSU asociētais profesors Sergejs Kruks izteica viedokli, ka tekstā jābūt arī definīcijām – kas ir Austrumi, kas ir Rietumi, kas ir nacionāla valsts, ko politiķi ar to saprot. Dažādus terminu izpratnes slāņus viņš demonstrēja, atklājot savu izpratni par to, kas ir virzība uz Rietumu vērtībām, proti, virzība uz konkurenci un atvērtiem tirgiem pretstatā slepenībai un draugu būšanām, kas neizslēdz to, ka tranzīta vilcieni vienlaikus var kursēt uz austrumu pusi. S.Kruks arī sacīja, ka no tekstu analīzes izriet, ka „latviskumu” reducē uz „brīvdabas muzeju”, neietverot, piemēram, vērtību izvērtēšanu biznesā vai eksperta pamanītu latviskuma izpausmi, ka cilvēki „neprot skaidri formulēt to, ko viņi grib”.

Tam, ka daudzās programmās ļoti trūkst terminu skaidrojumu, piekrita arī Rakstnieku savienības valdes priekšsēdētāja Ieva Kolmane. Viņa nesaprata, kas ir dažādu tautību latvieši, un izteica hipotēzi, ka arī programmu rakstītāji, ja viņiem liktu izskaidrot, ko viņi tur ir uzrakstījuši, „nonāktu dižās grūtībās”.

Terminus „Latvijas tauta” un „latviešu nācija” skaidroja Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks, kurš arī pievienoja vēl vienu slāni Rietumu un Austrumu jautājumam, proti, par piederību atšķirīgām tiesību sistēmām, kurām raksturīga interešu saskaņošana vai autoritārisms.

Video: Sergejs Kruks, Ieva Kolmane un Arvīds Dravnieks par priekšvēlēšanu piedāvājuma terminu skaidrojumiem, latviskumu, Rietumiem un Austrumiem. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 18.08.2010.)