Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks minēja, ka katrā trešajā programmā ir kaut kas par tiešo demokrātijas formu izmantošanu. Viņš gan pauda viedokli, ka prasīt tām juridiski saistošu raksturu ir aplams virziens – tām jābūt konsultatīvām. Romas katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujats nosauca citu konkrētu aspektu – izvērtējot sabiedrības sniegtus priekšlikumus par specifisku jautājumu, jāiesaista arī tās nozares speciālists. Aktieris un uzņēmējs Juris Žagars savukārt prognozēja, ka līdz vēlēšanām katra partija centīsies plaisu samazināt, bet viņš ieteiktu tam neuzticēties un izdarīt izvēli šobrīd, jo nākamajā periodā būs smadzeņu skalošana.

Bet lielāko uzmanību eksperti tomēr veltīja pašas sabiedrības uzvedības analīzei. Rakstnieku savienības valdes priekšsēdētāja Ieva Kolmane izteica viedokli, ka vajag izmantot laiku līdz vēlēšanām, lai trenētu kandidātus, un, jo vairāk viņus „sauks uz paklāja”, jo labāk. Šo nesaukšanu kā galveno problēmu iezīmēja gan RSU asociētais profesors Sergejs Kruks, gan LU asociētais profesors Jānis Ikstens. S.Kruks apgalvoja, ka plaisa „ir kļuvusi par tādu fetišu” un mums pašiem ir ļoti ērta. Viņš jautājumu par piedāvājuma neesamību pavērsa otrādi – uz pieprasījuma neesamību, secinot, ka īstenībā mums šī situācija patīk. Arī J.Ikstens aicināja negrābstīties gar Satversmi un nemeklēt vainu tajā, skaidrodams, kāpēc problēma ir cilvēkos pašos. Viņš konstatēja, ka cilvēki ir pieraduši domāt nevis par savas pilsētas un valsts labumu, bet seriāliem, un problēma, kas traucē kļūt par aktīvu, ieinteresētu pilsoni, nav sistēmā, bet „mūsu pašu galvās”.

Video: Arvīds Dravnieks, Ieva Kolmane, Juris Žagars, Sergejs Kruks, Jānis Pujats un Jānis Ikstens par plaisu starp varu un sabiedrību. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 18.08.2010.)