Visas tas programmas ir pilnigs bulshits un veltiga laika un lidzeklu teresana (raidijuma 1. dalu vareja noraut poda) - butiski ir tikai filozofiskis uzstadijums labejs-kreiss, liberals-konservativs un katras partijas veikuma vertejums caur so prizmu - cik tas atbilst katra veletaja izpratnei saja jautajuma. Mans uztadijums, piemeram, ir centriski konservativa politika un izejot no ta tek verteti partiju darbi, ko tas ir ierosinajusas un kadus priekslikumus nogremdejusas (uzlikusas veto). No ta izriet, ka es neatbalstisu partijas, kuras piedava ekstremi kreisus, ekstremi liberalus vai kadus citus ekstremus priekslikumus. Mja, izvele nav liela, jo vairums partiju rikojas ekstremi, neskatoties uz to kadas 'vienojosas' idejas ir samurgotas vinu programmas. 

1. Pujāts izejas punkts: tie kas netrīc dievam, ir slikti, dezorientēti un veido „slikto” sabiedrības daļu.. Jebkurā sabiedrība, pat no tās pirmsākumiem, bariem, ciltīm, netika akceptēta kopdzīvošanu nestimulējošas darbības- slepkavība, zagšana, krāpšana utt., un eksistēja kodekss, uzvedības normas, likumu, tradīcijas vēl ILGI PIRMS jebkuras reliģijas rašanās, Reliģija ir tikai šī uzvedības kodeksa vizualizācija, tā uztveramā forma, tas pats kodekss tikai apaudzēts ar pasakām. Cilvēks vienmēr ir sociāla būtne un tieši sabiedrība ir tā , kas nosaka savas attīstības formas, likumus un normas. Nevis reliģija. Tāpēc arī tie, kas netic, var būt un ir godīgi cilvēki. Antikrists man, atšķirība no Pujāta, nav lamu vārds. Nevajag lokomotīvi likt aiz vilciena. 2. Ja visi ticētu dievam, morālā krīze nebūtu, vai tā vismaz būtu mazāka. Polija , kā zināms ir daudz reliģiskāka valsta, kā Latvija. Vai Polija ir labāka? Esmu dzirdējis atsauksmes no emigrantiem – viņu darba devējos valda uzskats, ka poļu strādnieku atstāt vienu ar darba instrumentiem nedrīkst... Vai Latgale, kurā ticības ir vairāk, ir godīgāka, labāka, tīrāka par Zemgali, kur tās ir maz? Kaut kā neredzu konsekvences... Ticība tiešām ir vajadzīga vājiem cilvēkiem, jo tā viņus organizē un dod to ,līdz kam paši nespēj izaugt- kristīgo morāli. Izbijušiem narkomāniem, dzērājiem tās ir kā zāles. Taču, man kā neticīgajam, negribas pazaudēt savu ego, atzīstot ka „bez Dieva gribas pat matiņš nenokrīt”. Es gribu savu likteni noteikt pats, nevis atdot to Dievam un būt tikai marionete. Mani bērni nav tajā kategorijā, ko Pujāts grib pāraudzināt. Tad kāpēc viņiem vēl spiest apgūt kaut ko vecu un nereālu? Man neticīgajam, nav tuksuam, tāpēc ka nezinu Bībeli un to ka nedrīkst zagt, zinu bez Bībeles. 3. Bībele ir jāmāca visiem, no 1 klases. Jāpiespiež ar likumu. Kristīgā morāle , kā teorija- laba lieta, bet ko tā dos, ja sabiedrība to nepilda. Vai tēze „klausies manos vārdos, neskaties uz maniem darbiem” šinī gadījumā būs patiesa, Vai pietiks ar to , ka tikai mācīs. Jeb šis kontrasts tieši radīs pretēju efektu? Vai, varbūt vajadzētu, izmainīt sabiedrību tā, lai jebkurš būtu pārliecināts, ka ikviens grēks tiks sodīts, bet labie darbi pamanīti. Varbūt tas jāsāk tieši no šī, bet ne no otra gala. Vai nu tēze” ievērosim Bībeles postulātus” ir labāka pat tēzi „ievērosim pieņemtos likumus”? 4. Bībele un ticība ir to uzvedības un morāles normu pamatā, kurus vajadzētu jebkuram modernam cilvēkam. Kā bāze noteikti. Tikai kā bērnam paskaidrot, ka bauslis „Tev nebūs nokaut” attiecas uz cilvēkiem, ne lopiem . Kā paskaidrot , ka Jēzu miesas ēšana un asiņu dzeršana ir kaut kas pavisam cits nekā viņš to saprot. Kā paskaidrot, ka sievietes Bībelē ir otršķirīgi radījumi, bet sabiedrībā tā nemaz nav? Bībele jau sen ir novecojusi un tajā nav to secinājumu, pie kā pasaules sabiedrība ir nonākusi pēdējā (relatīvi) laikā. Piemēram, harmoniska attieksme pret dabu, sadzīvošana ar to. Zaļā domāšana. 5. Vai Baznīcai tomēr nevajadzētu pašai rādīt piemēru. Man tomēr tie pedofilijas skandāli nešķiet skabarga kā Pūjātam, un nu Baznīcas lielā interese par skolu, pat varētu tikt tulkota divdomīgi. Katrā ganāmpulkā ir pa melnai avi, bet ja to ir daudz, bet gans sludina, ka ganāmpulks ir pats labākais, tīrākais, godīgākais tad secinājumi rodas paši. Bez tam, ņemot vērā baznīcas autonomiju un labo organizāciju, nevilšus iezogas aizdomas, ka melno avju ir daudz vairāk. Atkal neskaties uz maniem darbiem? Man māte pārstāja ticēt Dievam, tajā brīdi, kad viņu no skolas sols kopā ar ģimenei izsūtīja uz Sibīriju. Jo viņa nesaprata, kur ir Dievs? Un jutās apmānīta. Tāpat nesaprata tie ko nomocīja Inkvizīcija, vai apkāva krustneši. Vai tas mans paziņa, kas atnākdams no Baznīcas, kur lūdzās par veselību, tika ar ātrajiem aizvests uz slimnīcu, jo aukstajā baznīcā vēl bija apaukstējies. Jā tas ir tik pragmatiski...Tad kāpēc piestrādāt pie tā, mūsu bērni viltos? 

Programmas IR priekš kaķiem. Tāpēc, ka vienīgā to misija ir būt pirms vēlēšanām. Vēlētāji ne tās lasa pirms vēlēšanām, ne politiķi seko tām pēc. "Kā var nesolīt", teica viens klasiķis, „50 tūkstoši darba vietas”, teica otrs, „pensionāriem pensijas nesamazināsim”, trešais... Neviens, neviens pats, nekad ne no viena nav prasījis atskaiti. Programma ir tikai apsmērēts papīrs un viss. Pat nauda par pārsniegto reklāmas budžetu nav jāatmaksā. Tā tai valstī, ko sauc par Latviju, notiek. Vēlētāji skatās uz politiķu ģīmjiem, harizmu. Partijas piederība, un kur nu vēl programma, nav svarīga, Velēšanas ir balsojums par popularitāti, kur atšķirībā no skaistums konkursa, tiek ņemtas vērā arī demagoga spējas. Tas vai esi zaglis vai neesi, vai esi bārstījis tukšus solījumus pa labi pa kreisi, vai esi kolaboracionists, ir štrunts. Galvenais ir iznesība.. tā laikam latviski jāsaka.