Tā nauda taču nav nozagta slimnīcai, nauda ir izspiesta kukuļos no būvniekiem, pie tam šķiet, ka ne tikai Bērnu slimnīcā, bet daudzos vai dažos citos objektos. 

Noskatoties pēdējo raidījumu rodas jautājums: „Kam nepieciešams raidījums par šādu tēmu, ja neko pat tuvumā nerunā ,par lietas būtību, bet tikai apkārt.” Man nav ne mazāko šaubu par to,ka viena daļa ,no raidījumā klātesošajiem, ļoti labi zina šo noziedzīgo naudas plūsmu vismaz dažus variantus. Ieskicēšu vismaz daļu no tiem: 1. Sākas viss ar konkursa nolikumu,kurā ir iestrādātas prasības,kuras var izpildīt jau iepriekš zināmas kompānijas,kurām būs lemts piedalīties šajā konkursā.(ar partiju norādēm vai bez,tas ir izmeklējams jautājums). 2. Jau pirms piedāvājumu iesniegšanas ir zināms, kura no konkursā startējušām kompānijām uzvarēs un ar kādu „ciparu” startēs konkursa piedāvājumā.Bez tam šajā summā ir iekļauts jau eventuālais naudas daudzums,kāds „jāpaņem”no šī objekta. 3. Ar pārējām konkursā startējošām kompānijām parasti ir vienošanās,ka to piedāvājumi būs ar nedaudz lielākām summām.Kā nākotnes atlīdzība šādam pakalpojumam ir noruna,ka citā konkursā kompānijas apmainīsies lomām,tikai uzvarētājs būs cits,protams no „zināmo” kompāniju loka.Kā tūlītēja atlīdzība tiek piedāvāta iespēja zaudējušām kompānijām piedalīties objekta realizācijā kā apakšuzņēmējiem.Zaudētājas kompānijas,to parasti arī izmanto, piedaloties ar savām meitas firmām,jeb „kabatas” kompānijām. 4. Pati „liekās” naudas izpumpēšana parasti notiek caur zināmām apakšuzņēmēju firmām vai „kabatas” firmām, ar kurām tiek slēgti līgumi par dalību objekta realizācijā.Šīs firmas tad „atdod” atpakaļ ģenerāluzņēmējam viņa tiesu , pie reizes paņemot arī savu. 5. Tas pats notiek arī ar papildus darbiem,kur var dabūt klāt to summu,kuru nav izdevies iekļaut pamatlīgumā. Tikai šeit nāk klāt vēl daži spēlētāji: Būvuzraugs vai kompānija ,kura veic būvuzraudzību šajā objektā,kā arī projektētājs.Bez šo amatpersonu vai kompāniju akcepta papildus darbi nav iespējami. Ņemot vērā augstākminēto gribētos ieteikt izsaukt uz „nakts pārrunām” KNAB vai citā tiesībsargājošā iestādē lielo būvniecības kompāniju vadītājus, kā arī dažādus valsts un pašvaldību ierēdņus,kuri vada dažādus ar iepirkumiem,tai skaitā būvniecības,saistītus departamentus, un pielietojot „demokrātijas citadeles”ASV metodes Guantanamo bāzē , mīļi lūgt šīs personas pastāstīt par šīm shēmām un par personām,kas to visu pasūta. Nešaubos,ka visi dabūtu dzirdēt īstas „pērles”. Turpinām dzīvot muļķu zemē! 

Varbūt es kļūdos, bet, manuprāt, KNAB Jurča vakar paskaidroja, kā shēma darbojas, tieši kur ir iespējas krāpties, varbūt ne ļoti skaidri, bet tomēr būtiskāko pateica: a) konkursa nolikums / specifikācija ATŠĶIRAS no noslēgtā līguma (piem., konkurss par 3-stāvu slimnīcas korpusu, bet līgums ar zemākās cenas piedāvātāju par 3-stāvu korpusu bez apdares). Tā tiek iebūvēts likumīgs pamats n-tajiem papildlīgumiem. b) Uzvarētāja nosauktā cena, kaut arī ir galvenais izvēles kritērijs, tomēr netiek uzskatīta par NEPĀRKĀPJAMO robežu darbu izpildes gaitā, šī ‘cietā’ cena NAV kopējās darbu izmaksas, bet gan formāla fikcija, neviens un nekas netraucē to pēc līguma noslēgšanas palielināt par tik, cik vien kārojas. c) Uzvarētājam ar zemāko cenu netiek piemērotas NEKĀDAS SANKCIJAS par cenas palielināšanu. Tas ir punkts, par kuru ‘savējais’ būvnieks maksā kukuli – viņš ne ar ko neriskē, nav spiests iekļauties piedāvātajā cenā un nepaliks zaudētājos, kaut arī apzināti piedāvājis samazinātu cenu, par kuru uzbūvēt nemaz nevar. d) Pasūtītāja (valsts) pārstāvis nekontrolē procesu PĒC līguma noslēgšanas, NAV spiests / ieinteresēts taupīt valsts naudu, NAV materiāli atbildīgs par kopējo izmaksu palielinājumu, par kopējo tēriņu neatbilstību sākotnēji iecerētajam. Domāju, ‘zāles’ kopumā ir vienkāršas: 1. Noslēgtajā līgumā pasūtījuma (objekta) apraksts nedrīkst ne ar komatu atšķirties no konkursa nolikumā aprakstītā, - ja atšķiras, tas jau ir cits objekts un piedāvātā cena / šis konkurss uz to vairs neattiecas. 2. Uzvarētāja ‘cietā ‘ cena ir darbu kopējās izmaksas – tā nedrīkst palielināties ne par santīmu, visus riskus uzņemas cenas piedāvātājs. Izņēmums – objektīvi, neparedzēti apstākļi, piem., PVN palielinājums. Citādi – kādēļ gan jāizvēlas sākotnēji zemākā cena, ja darbu gaitā tā plūstoši var kļūt par visaugstāko? 3. Valsts pasūtījumu Līgumus jāunificē, tajos visos jāiestrādā vienotas sankcijas pret izpildītāju par jebkurām novirzēm no līguma visā tā izpildes gaitā, kā arī pret ministriju uzraugu par jebkuru neatkarīgas kontroles atklāto trūkumu. Valsts naudas uzraugi jāpadara personīgi materiāli atbildīgi par piešķirto līdzekļu izlietojumu. Par esošo situāciju. To, cik naudas aizgājis ‘pa kreisi’ var viegli aprēķināt sasummējot objekta kopējās izmaksas un atņemot no tām konkursa uzvarētāja sākotnējo cenu – starpība ir nekontrolētais sadārdzinājums. Cita lieta, ka tas viss ir saskaņā ar esošo likumdošanu – uzraudzība notiek tikai līdz konkursa uzvarētāja nosaukšanai, bet mūsu neleģitīmais likumdevējs nav ieinteresēts noteikumus mainīt. Tāpēc Bundulis var bolīt acis, tēlot muļķi (varbūt arī netēlo) un apgalvot, ka ‘neredzu pārkāpumus, neredzu problēmu’, jo nespēj ne analizēt, ne domāt, bet darbojas ‘saskaņā ar likumdošanu’ , tieši tāpat kā Jakāns. 

Plorinam un Bundulim laiks rotet!Preteja gadijuma ne tas vien notiks.Paraujot Rozentali lidz.Un nevienu partijas biedru neviena padome!!!!