12.11.2009.
Lāsma Rozenfelde
Uz slimnīcas vadītāja nomaiņu gan neuzstāja lielākā daļa debašu dalībnieku. Tā Veselības ministrijas (VM) valsts sekretārs Armands Ploriņš aizrādīja, ka vajadzīga papildus informācija, lai varētu vērtēt, vai kāds ir pārkāpis likumus. No viņa teiktā izrietēja, ka sankcijas kādam var piemērot tikai tad, kad ir notiesājošs tiesas spriedums trīs instancēs pēc trim gadiem, un, kad A.Ploriņam to pārvaicāja, viņš to nenoliedza, bet izteica neizpratni, kādas sankcijas varētu piemērot, ja nav notiesājoša tiesas sprieduma. Tas gan ilustrē veidu, kādā Latvijā saprot tai skaitā morālo atbildību, gan ļauj paredzēt, kāda būs VM attieksme pret sankcijām turpmākajā izmeklēšanas gaitā, kurā var parādīties jauna informācija par pārkāpumiem.
Arī Ārstu biedrības prezidents un premjera padomnieks Pēteris Apinis gan uzsvēra nevainīguma prezumpciju un aicināja nerīkot linča tiesu, bet viņš kā kritēriju nenorādīja galīgu tiesas spriedumu, bet apsūdzības uzrādīšanu. Savukārt kustības „Lielie Bērnu slimnīcai” pārstāvis Gints Knoks vienīgais iestājās par amata pamešanu, norādot, ka uzskata Dz.Mozgi par labu cilvēku, bet „labs cilvēks nav profesija”.
Pats Dz.Mozgis piekrita, ka vienas firmas uzvara daudzos konkursos rada aizdomas, taču viņš izteicis šādas aizdomas saviem darbiniekiem, dabūjis un iepazinies ar dokumentiem, pēc kā viņam aizdomām vairs neesot bijis pamata. Viņš arī uzsvēra, ka tieši tāpēc, lai varētu labāk kontrolēt situāciju, negāja iekšā iepirkumu komisijās. To, ka viņam nav jāuzņemas atbildība par skandālu, Dz.Mozgis pamatoja gan ar to, ka šobrīd vēl ir tikai „sajūtas”, nevis pierādījumi, gan to, ka viņš nevar izsekot visam un viņam kā vadītājam nav citas izejas kā uzticēties cilvēkiem.
