12.11.2009.
Lāsma Rozenfelde
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu ķirurgs Džeimss Rozītis sacīja, ka notikušais met ēnu uz visiem, tai skaitā desmitiem slimnīcas darbinieku, kas iesaistīti visu līmeņu iepirkumu veikšanā, bet kuri „neviens neko nav ņēmuši”. Viņš uzsvēra godaprāta nozīmi un izteica viedokli, ka Dz.Mozgis ir uzticējies saviem darbiniekiem, bet nesaprata, kāpēc ir cenšanās uzreiz nolinčot vadītāju. Dž.Rozītis arī atklāja, ka viņam – kā daudziem kolēģiem slimnīcā – šobrīd ir grūti strādāt.
Kustības „Lielie Bērnu slimnīcai” pārstāvis Gints Knoks ilustrēja, kā izpaužas „nozagtā” daudzu cilvēku uzticība, un atšķirībā no Dž.Rozīša pauda viedokli, ka Dz.Mozgim vajadzētu „paiet malā”, lai izdarītu pakalpojumu slimnīcai, noņemot jebkādu aizdomu ēnu no tās. Savukārt „Bērnu slimnīcas fonda” valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa nejutās kompetenta spriest par slimnīcas vadītāja darbu, bet tam, ka uzticēšanās lielā mērā pašlaik ir nozagta, gan viņa piekrita. Pastāstījusi par kādas konkrētas sievietes palīdzību slimnīcai, L.Dambiņa secināja, ka cilvēki slimnīcai grib palīdzēt, bet radies risks – jo neviens negrib palīdzēt iestādei, kas netiek galā ar savu saimniecību. Savukārt Elmārs Tannis, kurš ir ziedojis akcijā „Saulainas dienas mūsu bērniem”, atzina, ka 17 gados nekad nav varējis saprast, kā mēs, normāli un labi cilvēki, nevaram sakārtot veselības sistēmu. Viņš pievērsās mērķu trūkuma problemātikai.
