Šonedēļ iebildumus pret jauno vakcinācijas plānu izteica arī premjers Valdis Dombrovskis, bet Saeimas sociālo lietu komisijā deputāts Aigars Štokenbergs pat ierosināja saderēt, ka vakcīnu iepirkumu konkursā zaļo gaismu, visticamāk, saņemšot firma „GlaxoSmithKline Latvia”. Nākamnedēļ plānota Imunizācijas valsts padomes sēde, kurā plānots vēlreiz apspriest jautājumus par vakcīnu iegādi.

B hepatīta vakcinācijā – piedāvājums tikai no „GlaxoSmithKline”

Iepriekš visus jaundzimušos pret B hepatītu vakcinēja 24 stundu laikā pēc dzimšanas, tagad pirmo divpadsmit stundu laikā plānots vakcinēt tikai tos bērnus, kuri pieder riska grupai, savukārt pārējo vakcinācija pret B hepatītu tiks uzsākta divu mēnešu vecumā ar kombinēto heksavalento vakcīnu. Pret šīm izmaiņām, tāpat kā pret jauno vakcīnu iekļaušanu kalendārā, iestājas Latvijas Farmaceitu biedrība un Latvijas Ģimenes ārstu asociācija.

Veselības ministrija (VM) izmaiņu pamatojumā atsaucas uz Pasaules Veselības organizācijas (PVO) šī gada janvāra rekomendācijām. Tomēr ir arī pretējs arguments – oktobra sākumā PVO pauda pozīciju, ka visiem bērniem, arī valstīs, kurās ir zema B hepatīta izplatība, būtu jāsaņem pirmā doza vakcīnai pret B hepatītu cik vien ātri iespējams pēc dzimšanas, vislabāk 24 stundu laikā. Turklāt VM pati arī norāda, ka vakcinācija bērniem pret B hepatītu divu mēnešu vecumā tiek uzsākta 12 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un heksavalentā vakcīna tiek izmantota tikai 8 no tām – tātad lielākajā daļā ES valstu šādi nerīkojas.

„Kas notiek Latvijā?” (KNL) rīcībā esošais konkursa „Vakcīnas un šļirces 2010. – 2011.gadam” nolikums un tā tehniskā specifikācija liecina, ka 2010.gadā ir paredzēts iegādāties 80 tūkstošus šādu heksavalento vakcīnu devu, savukārt 2011.gadam iepērkamais apjoms sasniedz pat 91 tūkstoti devu. Šobrīd šādas vakcīnas var iegādāties tikai no viena ražotāja. Heksavalentās vakcīnas ir divas – „Infanrix Hexa” un „Hexavac”, taču pēdējai pagaidām ir apturēta reģistrācijas apliecības darbība, līdz ar to šobrīd pieejama ir tikai „Infanrix Hexa” vakcīna. Šīs vakcīnas ražotājs ir „GlaxoSmithKline” (GSK).

Divām jaunajām vakcīnām – vismaz pusotrs miljons latu

Kopējās vakcinācijas kalendāra izmaksas, saskaņā ar VM datiem, turpmākajos gados pieaugs – šogad tās ir 3,2 miljoni latu, nākamgad plānoti 4,7 miljoni, bet 2011.gadā jau 6,4 miljoni latu. Lieli papildus tēriņi būs vajadzīgi tieši kalendārā no jauna iekļauto vakcīnu apmaksai – vakcīnas pret rotavīrusu un papilomas vīrusa infekciju (HPV) ir būtiski dārgākas nekā citas vakcinācijas kalendārā iekļautās.

VM aprēķinos ir pieņēmusi, ka konkursa rezultātā HPV vakcīnu varēs iepirkt par 40% lētāk nekā ir lieltirgotavu cena tirgū – nevis 74, bet 44,4 lati par vienu devu. Konkursa tehniskajā specifikācijā redzams, ka nākamgad plānots iepirkt 5380 HPV vakcīnas devas, 2011.gadā – 14,8 tūkstošus šīs vakcīnas devu. Pat ja izdosies vakcīnas iepirkt par 44,4 latiem, tad kopā HPV vakcīnām turpmākajos divos gados valsts iztērēs 896 tūkstošus latu. Turklāt, līdzšinējo valsts iepirkumu cenas ļauj apšaubīt, vai atlaide būs tik liela un vai HPV vakcīna neizmaksās pat vairāk par miljonu.

Par rotavīrusu vakcīnu cenām VM prognozējusi, ka kursa (divas vai trīs devas) cena ir 33,72 lati, un konkursa tehniskajā specifikācijā paredzēts 2011.gadam iepirkt vakcīnas 16,8 tūkstošiem kursu. Tādējādi izmaksas būs vismaz 565 tūkstoši latu, ja vakcīnu kursa cena nebūs lielāka. Līdz ar to, pat ja valsts iepirks konkursa nolikumā iekļauto vakcīnu apjomu par VM prognozētajām cenām, kopējās šo divu jauno vakcīnu izmaksas sasniegs 1,46 miljonus latu.

Vakcinācijas kalendārā jauniekļautajām vakcīnām GSK ir viens no ražotājiem, līdz ar to šajā gadījumā nevar runāt par priekšrocībām vienai kompānijai. Konkursa nolikums paredz, ka finanšu piedāvājumā tiks vērtēta vienas vienības cena. Nozares pārzinātāji gan norāda uz risku, ka kāds ražotājs var citās iepirkuma daļās uzvarēt ar zemākām cenām, ja ir kāda daļa, kur tam faktiski ir monopols un līdz ar to ir iespēja ar augstāku cenu kompensēt zaudējumus.

„Glaxo” vadītājs atsaucas uz PVO, bet nepasaka visu

Ministres B.Rozentāles aizstāvētās vakcinācijas kalendāra paplašināšanas lietderību augustā KNL debatēs apšaubīja Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis. Toreiz B.Rozentāle uzsvēra, ka jaunās vakcīnas apmaksā visās ES valstīs, bet KNL pēc tam noskaidroja, ka tas tā nebūt nav.

Ceturtdien blogā www.diena.lv aizstāvības rakstu kalendāra izmaiņām publicēja Dins Šmits, valdes priekšsēdētājs uzņēmumā „GlaxoSmithKline Latvia”. Viņš aicina sliekties par labu nevis „atsevišķu cilvēku individuālam viedoklim”, bet kompetentu ekspertu grupu un PVO viedoklim. Tiesa gan, arī farmaceiti un ģimenes ārsti savā vēstulē atsaucas uz dažādu ekspertu – asociāciju un institūtu – žurnāliem un pētījumiem, paužot bažas par valsts apmaksātās vakcinācijas lietderību un izmaksu efektivitāti

GSK Latvijas pārstāvniecības vadītājs savā izklāstā nepiemin, piemēram, to, ka PVO rekomendē imunizācijas programmās iekļaut HPV vakcīnu tikai tur, kur vakcīnas ieviešana, ņemot vērā apstākļus un resursus, ir iespējama, kur finansēšana ir ekonomiski noturīga un kur ņemta vērā vakcinācijas stratēģiju izmaksu efektivitāte valstī vai reģionā. Citastarp, PVO iesaka apsvērt rutīnas vakcinēšanu pret vējbakām tikai tām valstīm, kur vējbakas ir liela sabiedrības veselības un sociālekonomiska problēma, bet tad imunizācijas programmām ir jāsasniedz vismaz 85–90% no bērniem, pretējā gadījumā par vīrusa mērķi var kļūt vecāki bērni vai pieaugušie. Taču VM dati rāda, ka vakcinācijas aptvere pret vējbakām 2008.gada beigās bija 54%. Farmaceiti un ģimenes ārsti uzskata, ka vējbaku vakcīnu ir pamats izslēgt no valsts apmaksājamo vakcīnu saraksta, bet VM šādām izmaiņām nav paudusi atbalstu. Jāatzīmē, ka pagājušajā un šajā gadā valsts vakcinēšanai pret vējbakām iepirka tieši GSK ražotas vakcīnas.

Pirkt vairāk uz diviem gadiem vai pārtraukt iepirkumu?

B.Rozentāle kā „Latvijas Infektoloģijas centra” (LIC) direktore pirms kļūšanas par veselības ministri vadīja Imunizācijas valsts padomi, kas rekomendē ministrijai izmaiņas vakcinācijas kalendārā. Grozījumus valdībā iesniedza maijā, bet pēc papildus informācijas izskatīšanas grozījumi stājās spēkā tikai augusta vidū, pēc ministru maiņas. LIC arī pašreizējam vakcīnu iepirkumam izstrādāja „vajadzību sarakstu”, tostarp katrai vakcīnai iepērkamo devu skaitu.

GSK līdzšinējos vakcīnu iepirkumos nav vienīgais uzvarētājs – dažādos segmentos sava daļa bijusi „Sanofi Pasteur S.A.”, „Baxter AG” un vēl citām kompānijām. Tomēr zīmīgi, ka šobrīd vēl arvien tieši GSK izveidotajā mājaslapā www.vakcina.lv sākumlapā rubrikā „Speciālistu viedoklis” ir B.Rozentāles intervija.

Veselības norēķinu centrā pamato, ka konkursa rīkošana uz diviem gadiem notiek, lai racionālāk izmantotu valsts budžeta līdzekļus un izvairītos no vakcīnu cenu pieauguma, kā arī augstākām cenām mazāka apjoma gadījumā. Līdzīgi notika arī 2008.-2009.gada iepirkumā, tomēr šobrīd situācija atšķiras – grūtāk nekā jebkad ir prognozēt valsts budžeta situāciju pēc diviem gadiem. Nemaz nerunājot par to, ka jau nākamā gada budžeta projekts, kurā gandrīz nav resursu plānveida operācijām, diez vai ir pietiekams, lai valsts apmaksātu jaunas, dārgas vakcīnas. Turklāt valsts apmaksātu HPV vakcinēšanu uzsāks tikai no nākamā gada septembra, bet vakcinēšanu pret rotavīrusu no 2011.gada janvāra – tas ļautu vakcīnas iepirkt arī vēlāk.

Publisko iepirkumu likums paredz, ka pasūtītājs var jebkurā brīdī pārtraukt iepirkuma procedūru, ja tam ir objektīvs pamatojums, un ierobežojumi šādam pamatojumam nav noteikti. Ņemot vērā to, ka jaunu vakcīnu iepirkšana krīzes laikā radīs papildus budžeta izdevumus, kādus neatļaujas daudzas par Latviju bagātākas valstis, un ir pretēji argumenti šo vakcīnu nepieciešamībai, ir pamats šo konkursu pārtraukt.


Video: Baiba Rozentāle un Pēteris Apinis par vakcinācijas kalendāra izmaiņām. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 12.08.2009.)

Veselības norēķinu centra atklāta konkursa „Vakcīnas un šļirces 2010. – 2011.gadam” nolikums

VM informācija par finanšu līdzekļu ietaupījumu „Vakcinācijas noteikumu” grozījumu īstenošanas rezultātā

VM vēstule premjeram

PVO pozīcijas par dažādām vakcīnām

Latvijas Farmaceitu biedrības un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vēstule

Konkursa „Vakcīnas, standarta tuberkulīns, šļirces 2008. - 2009.gadam” rezultāti