24.09.2009.
Lāsma Rozenfelde
Atšķirīgi uzskati debatēs bija jau par funkciju vērtēšanas lietderību. Tieslietu ministrs un Tautas partijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš tagadējo budžeta gatavošanas modeli ar tūkstoš funkciju izvērtējumu raksturoja kā daudz pareizāku ceļu, savukārt Eiropas Parlamenta deputāts un „Tēvzemei un Brīvībai”/ LNNK valdes priekšsēdētājs Roberts Zīle atzīmju likšanu un aritmētiskas darbības nosauca par nenopietnām un pamatoja, kāpēc viņa vadītā partija atšķirībā no citām detalizēto funkciju novērtējumu nemaz neveica.
„Pilsoniskās savienības” Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis savukārt norādīja uz, viņaprāt, nepareizu lēmumu secību, jo vispirms būtu jālemj par finansējuma izmaiņām apakšfunkciju līmenī un tikai tad lielo funkciju līmenī. Valdība, kā redzams, ir izdarījusi otrādi – vispirms vienojusies par procentuālajiem samazinājumiem lielajām kategorijām un tikai tagad meklē detalizētus ceļus samazinājumu sasniegšanai.
Bet finanšu ministrs Einārs Repše („Jaunais laiks”) atklāti pateica, ka vērtētāju funkcijām piešķirtajām atzīmēm „tiešām nevajadzētu piešķirt ļoti lielu nozīmi, jo tas ir, kā lai saka, konsultatīva informācija”. Šādu definējumu gan nevarēja dzirdēt tai laikā, kad plāni par funkciju vērtēšanu un sociālo partneru iesaistīšanu tika izziņoti, un tas liek vēl vairāk šaubīties, kāda budžeta gatavošanā no vērtētāju paveiktā darba ir jēga.
Gan E.Repše, gan M.Segliņš kā labāku variantu atbalstīja valsts atteikšanos no daļas funkciju, nevis finansējuma samazinājumu tām visām, argumentējot, ka pretējā gadījumā mēs nepilnīgi un bezjēdzīgi īstenosim visu un diez vai funkciju var paveikt, ja tai noņem vairāk nekā 50% naudas. Taču R.Zīle izteica atšķirīgu prognozi – ka līdz budžeta pieņemšanai vairs nav tik daudz laika, lai atzītu par nefinansējumu kādu būtisku funkciju, līdz ar to izmaiņas varētu realizēties 2010.gada vidū – ar budžeta grozījumiem.
