Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 19.04.2024.
 
Pēc 24.septembra valdības ārkārtas sēdes par 2010.gada budžeta izdevumu samazināšanu jaunas informācijas ir maz – lai gan bija paredzēts skatīt cauri detalizētos valsts funkciju sarakstus ar apmēram tūkstoš funkcijām un lemt par to, kurām funkcijām un kādā apmērā nākamgad finansējums saglabājams, galvenā ziņa arvien ir tā, ka diskusijas tiks turpinātas. Pāris konkrētu iestāžu vai funkciju, par kuru tālāku nefinansēšanu izteikumi vēl arī ir tikai versiju līmenī, nedod nekādu skaidrību par to, kas nākamgad ar valsts funkcijām notiks. Iespējams, izgaismojas problēmas, kuru iemesls ir arī 23.septembra debašu „Kas notiek Latvijā?” dalībnieku norādītie funkciju vērtēšanas trūkumi un pretrunas.
komjaunozīmīte    01:33  |  26.09.2009.

grupveida ClubX seksa lapas reklāmai te obligāti jābūt? 

sašutusī    13:55  |  26.09.2009.

god. Jāni - nu kāpēc arī Tu esi pievienojies tiem raidījumu vadītājiem, kuri joprojām turpina tracināt skatītājus ar to nocenoto pravieti, saraino kriminālnoziedznieku, kurš tagad uzstājas kā lielākais eksperts un padomdevējs? Tāpēc vien laikam vairs neskatīšos Tavu raidījumu. 

genius    18:42  |  29.09.2009.

Pētījums: Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars ir augstākais ES, sasniedzot teju 40% BNS Otrdiena, 29. septembris (2009) 16:26 AA Komentāri: 8 Vērtējums: 0 0 Latvijā tā dēvētās ēnu jeb pelēkās ekonomikas īpatsvars ir augstākais Eiropas Savienībā, sasniedzot 39,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Par to liecina globālās menedžmenta konsultāciju kompānijas "A.T. Kearney" jaunākais pētījums, kurā aprēķināts, ka nelegālā ekonomika mūsu valstij nodara 5,127 miljardu eiro (3,6 miljardu latu) lielu kaitējumu. Otra lielākā ēnu ekonomika ir Latvijas ziemeļu kaimiņvalstī Igaunijā - 38,2% no IKP. Seko Bulgārija, Rumānija un Lietuva, kur nelegālās ekonomikas daļa sasniedz attiecīgi 36,2%, 35,4% un 30,2% no IKP. Ēnu ekonomika vismazākā ir Austrijā un Lielbritānijā, kur tās īpatsvars ir attiecīgi 9,3% un 10,3% no IKP. Savukārt no ES jaunajām dalībvalstīm vislabākā situācija šajā ziņā ir Slovākijai un Čehijai, kur ēnu ekonomika sasniedz attiecīgi 18,2% un 18,3% no IKP. Visā ES vidēji ēnu ekonomikas apmērs veido 16,6% no IKP. Naudas izteiksmē ēnu ekonomikas apmērs ES sasniedz 1,8 triljonus eiro (1,27 triljonus latu). Pētījumā norādīts, ka ēnu ekonomikas apmēru galvenie ietekmējošie faktori ir uzkrājumu veidošana, pilnībā vai daļēji nemaksājot nodokļus, vainas izjūtas trūkums par nodokļu nemaksāšanu, kā arī zemais risks, ka nodokļu nemaksātāji tiks pieķerti. Pētnieki brīdina, ka saistībā ar globālās ekonomikas recesiju var pieaugt tādu cilvēku skaits, kuri iesaistīsies nelegālajā nodarbinātībā. Viņi arī uzskata, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru varētu samazināt, reformējot nodokļu un sociālās nodrošināšanas sistēmas, kas mudinātu strādājošos pievērsties legālajai nodarbinātībai. Turklāt pētījuma autori pauž, ka skaidra nauda, iespējams, ir nozīmīgākā ēnu ekonomikas veicinātāja, jo skaidras naudas darījumiem ir grūti izsekot. Piemēram, taksometru vadītāji vai bārmeņi var viegli noslēpt no valsts nodokļu institūcijām daļu savu ienākumu skaidrā naudā, tāpēc efektīvs līdzeklis ēnu ekonomikas apkarošanā būtu elektronisko maksājumu sistēmas izmantojums, jo tas apgrūtinātu darbību ēnu ekonomikā. "Valstīs ar augstu elektronisko maksājumu izmantojuma līmeni, piemēram, Lielbritānijā un Nīderlandē, ēnu ekonomikas daļa ir mazāka nekā tajās, kur šis līmenis ir zems, piemēram, Bulgārijā un Rumānijā," sacīts pētījumā. Pētījumā iekļauti 2005.gada dati. Ēnu ekonomika ir makroekonomikas daļa, kur uzņēmumi par iegūtajiem naudas līdzekļiem nemaksā nodokļus, strādnieki saņem algas aploksnēs, tiek reģistrētas fiktīvas saimniecības. Ēnu ekonomikā iekļaujas arī korupcija, kontrabanda, nelegālās darbības, kā tirgošanās ar narkotikām. Ēnu ekonomika ir fenomens, kas negatīvi ietekmē valsts budžetu, IKP, brīvo konkurenci uzņēmēju starpā, kā arī rada iespaidu, ka valsts ir nabadzīgāka, nekā patiesībā. Ēnu ekonomiku veicina dažādas nepilnības valsts likumos, zems iedzīvotāju ienākumu līmenis, zema iedzīvotāju tiesiskā un ekonomiskā kultūra, kā arī dažādi ierobežojumi, kas uzlikti preču un pakalpojumu cenām. 

Linda M    01:13  |  30.09.2009.

Latvietim palikt Latvijā un uz saviem pleciem iznest šo krīzi un ar savas dzīves kvalitāti samaksāt par citu labklājību ir nodevība pret savu, cilvēka sirdsapziņu. Attopieties! 



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

         Dalibnieki         


Autors: