24.09.2009.
Lāsma Rozenfelde
E.Repše sacīja, ka vairākiem izstrādātajiem mehānismiem, kurus varētu īstenot kredītņēmēju atbalstam, ir „tikai viena nelaime”, proti, tiem ir vajadzīga nauda budžetā. Viņš atklāja, ka ir vienošanās – papildus naudas piešķīrums prioritātēm tiks izskatīts tikai tad, ja būs paveikts nepieciešamais budžeta deficīta samazinājums un izveidota rezerve. Ņemot vērā, ka jau šobrīd ir notikusi atkāpšanās no iepriekšējiem uzstādījumiem par 2010.gada budžeta izdevumu samazināšanu, nav pamata cerēt, ka kāda rezerve tiks atrasta. Turklāt E.Repše starp šīm iespējamajām prioritātēm minēja ne tikai kredītņēmēju aizsardzību, bet arī veselības aprūpi, izglītību un sociālo aizsardzību, kas visas ir sociāli jūtīgas jomas.
Ministrs arī skaidroja, kāda nākotne varētu būt tai aizdevuma daļai, kas paredzēta finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanai un šobrīd ir neaiztikta „drošības rezerve”. E.Repše pamatoja, kāpēc nevēlas šo naudu izmantot caur budžetu, un norādīja uz diviem tās izmantošanas veidiem – ja mums ir pēkšņi jāatmaksā daļa no valsts ārējā parāda, jo valsts starptautiskais kredītreitings nobraucis līdz „atkritumu statusam”, un ja ir nepieciešams aizdevums banku likviditātei.
Bijušais premjers, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis („LPP/LC”) gan norādīja uz situāciju, kāda varētu izveidoties, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija kādai bankai fiksētu kapitāla nepietiekamību. Viņš kritizēja iespēju, ka mēs varētu aizņemties naudu no skandināviem, lai ar to balstītu viņu bankas. E.Repše apgalvoja, ka šai ziņā I.Godmanim pilnīgi piekrīt. „Tur nav paredzēts guldīt iekšā banku kapitālā, jo īpaši jebkādā skandināvu,” sacīja finanšu ministrs. Taču viņš pats debatēs uzsvēra, ka guldīt bankās nav paredzēts šobrīd, bet atstāja iespēju, ka nākotnē tas varētu notikt, tikai tad tā būs „atsevišķa budžeta debate”.
