Pēc ministriju, partiju un sociālo partneru veiktās valsts pārvaldes funkciju vērtēšanas ar atzīmju metodi, Finanšu ministrija sestdien likusi priekšā valdībai savu versiju budžeta izdevumu samazināšanai, kas, cik šobrīd publiski zināms, valdības apspriešanās rezultātā tika būtiski mainīta. Izmaiņas turpinājās arī vakardienas valdības sēdē, un pagaidām grūti prognozējams, kāds būs turpinājums rīt.
Galvenais pagrieziena punkts bija premjera vēstījums pēc sestdienas sēdes, ka samazinājumi tiks veikti 275 miljonu apjomā, kamēr finanšu ministrs palika pie savām, atšķirīgām domām, citādi rēķinot nepieciešamību pēc daudzkārt piesauktā 500 miljonu lielā budžeta deficīta samazinājuma.

Dažādu nozaru izdevumu samazinājums proporcionāli ir ļoti atšķirīgs, tomēr pagaidām arvien vēl atklāts paliek jautājums, ciktāl šīs proporcijas top ar mērķi sasniegt kopējo matemātisko rezultātu un ir atkarīgas no politiskajiem apsvērumiem, bet ciktāl pamatojums ir konkrētu funkciju racionāls izvērtējums, kas būtu pamats lietderīgām reformām pēc būtības, nevis krīzes laika neadekvātai un neperspektīvai ekonomijai. Šaubas par funkcionālo vērtējumu rezultātu izmantošanu un funkciju nepietiekamo izvērsumu jau atspoguļotas un argumentētas „Kas notiek Latvijā?” vakardienas publikācijā par progresu un imitāciju šajā procesā.
Savukārt lielais politiskais jautājums ir par to, ciktāl Latvijas valdības šobrīd uzsāktā budžeta politika atbilst Latvijas līdzšinējiem plāniem, kas deklarēti starptautiskajiem aizdevējiem, un ciktāl ir pamatotas izmaiņas, ja tās grasāmies panākt. Epopeja ap nekustamā īpašuma nodokli ir pēdējā laika skaļākais jautājums, bet arī versijas par citu nodokļu palielināšanu un arī finanšu sektora stabilizācijas „spilvenu” vēl arvien nav vienprātīgas.

Eiropas Komisijas ekonomikas un monetāro lietu komisāra gaidāmā vizīte ir atskaites punkts Latvijas politiķu atbilžu nepieciešamībai, savukārt Latvijas ekspremjera un pašreizējā valdības vadītāja izteikumi pēc tam, kad katrs no viņiem bija ticies ar komisāru, kā arī viedokļu dažādība valdošajā koalīcijā rada dažādas versijas par to Latvijas ekonomikas atveseļošanas plānu turpinājumu, ko aizsāka Godmaņa valdība, bet ko ar korekcijām turpinājusi Dombrovska valdība. Šīs valdības darbam, turklāt, pēdējās dienās atkal raksturīgs daudzkārt pieminētais atklātības trūkums, kas arī ir neizbēgams jautājums šīvakara debatēs – gan par saturu, gan par formu un politiku budžeta veidošanas procesā.

Raidījumā piedalīsies: finanšu ministrs Einārs Repše („Jaunais laiks”), tieslietu ministrs un Tautas partijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš, ekspremjers, Eiropas Parlamenta deputāts un LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Ivars Godmanis, Zaļo un Zemnieku savienības ģenerālsekretārs Kārlis Boldiševics, „Pilsoniskās savienības” Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis, Eiropas Parlamenta deputāts un „Tēvzemei un Brīvībai”/ LNNK valdes priekšsēdētājs Roberts Zīle.