Noskatoties KNL pēdējo raidījumu,nesās prāts uz pārdomām: gailis piedzimst, un līdz nāvei dzied vienu un to pašu dziesmu! Ko mēs dzirdam pēdējā laikā, kas ir palicis atmiņā: rūpīgi un caurskatāmi izvērtēsim, mums ir nepieciešams nopietns dialogs, jāapsēžas pie viena liela galda un jāizmūldas līdz nemaņai a varbūt nāks kāda ideja, varbūt dzemdēsim kādu brīnumu kas mūs izglābs utt un ta jo projām Beigas rodas jautajums: cik ilgi Jūs Gaiļi komunicēsiet, domāsiet, dzemdēsiet??? A??? 

...Tāpat ar raidījumu. Ja Domburs, kura uzvārds tik līdzīgs premjera uzvārdam, tikai pietēlo Dombrovskim... Vī, cik interesanti!!!! 

Ok, tagad mes zinam kas notiek ar budzetu. Bet kas ar valsti kopumaa? Kaa ar paraadu atdosanu SVF? Kur tad ir taa naakotnes viizija, prioritaates, kas nesiis valstij ienaakumus, radiis labveeliigu augsni uznemejdarbibai. Paradi bus jasedz. Skatoties knl raidijums manaami klibo komunikaacija amatpersonu izpildiijumaa, tiem kas tur apmeklee to studiju. Tas ir sasniegums, ja uz jautajumu no divaam daljam, dazi valdiibas viiri speej atbildeet uz 1.jautaajuma dalju. Saprotams, ka varbut atbilde neslepjas vienkarsa nepaplasinataa teikumaa, tacu, tapec jau valsts tipa augstajaa galaa nav vieta tiem kam problemas ar galvu. Nafig taada 'konsensusu:)'valdiiba, kas cakaree tautu, to ka cakareee liecina kaut vai tuksaas atbildes! Treknie gadi, kam taa elite, ka latvijaa tik relatiivi dzilja kriize. Tas ir tapec, kad ir domashana uz iisterminja izdeviigumu. Izskatas, ka pasreiz ir tikai recesija un kriize vel tikai buus, gaidams taals atveseljosanaas celjs. 

Oligarhu partijas ir vainīgas Pētījums: Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars ir augstākais ES, sasniedzot teju 40% BNS Otrdiena, 29. septembris (2009) 16:26 Latvijā tā dēvētās ēnu jeb pelēkās ekonomikas īpatsvars ir augstākais Eiropas Savienībā, sasniedzot 39,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Par to liecina globālās menedžmenta konsultāciju kompānijas "A.T. Kearney" jaunākais pētījums, kurā aprēķināts, ka nelegālā ekonomika mūsu valstij nodara 5,127 miljardu eiro (3,6 miljardu latu) lielu kaitējumu. Otra lielākā ēnu ekonomika ir Latvijas ziemeļu kaimiņvalstī Igaunijā - 38,2% no IKP. Seko Bulgārija, Rumānija un Lietuva, kur nelegālās ekonomikas daļa sasniedz attiecīgi 36,2%, 35,4% un 30,2% no IKP. Ēnu ekonomika vismazākā ir Austrijā un Lielbritānijā, kur tās īpatsvars ir attiecīgi 9,3% un 10,3% no IKP. Savukārt no ES jaunajām dalībvalstīm vislabākā situācija šajā ziņā ir Slovākijai un Čehijai, kur ēnu ekonomika sasniedz attiecīgi 18,2% un 18,3% no IKP. Visā ES vidēji ēnu ekonomikas apmērs veido 16,6% no IKP. Naudas izteiksmē ēnu ekonomikas apmērs ES sasniedz 1,8 triljonus eiro (1,27 triljonus latu). Pētījumā norādīts, ka ēnu ekonomikas apmēru galvenie ietekmējošie faktori ir uzkrājumu veidošana, pilnībā vai daļēji nemaksājot nodokļus, vainas izjūtas trūkums par nodokļu nemaksāšanu, kā arī zemais risks, ka nodokļu nemaksātāji tiks pieķerti. Pētnieki brīdina, ka saistībā ar globālās ekonomikas recesiju var pieaugt tādu cilvēku skaits, kuri iesaistīsies nelegālajā nodarbinātībā. Viņi arī uzskata, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru varētu samazināt, reformējot nodokļu un sociālās nodrošināšanas sistēmas, kas mudinātu strādājošos pievērsties legālajai nodarbinātībai. Turklāt pētījuma autori pauž, ka skaidra nauda, iespējams, ir nozīmīgākā ēnu ekonomikas veicinātāja, jo skaidras naudas darījumiem ir grūti izsekot. Piemēram, taksometru vadītāji vai bārmeņi var viegli noslēpt no valsts nodokļu institūcijām daļu savu ienākumu skaidrā naudā, tāpēc efektīvs līdzeklis ēnu ekonomikas apkarošanā būtu elektronisko maksājumu sistēmas izmantojums, jo tas apgrūtinātu darbību ēnu ekonomikā. "Valstīs ar augstu elektronisko maksājumu izmantojuma līmeni, piemēram, Lielbritānijā un Nīderlandē, ēnu ekonomikas daļa ir mazāka nekā tajās, kur šis līmenis ir zems, piemēram, Bulgārijā un Rumānijā," sacīts pētījumā. Pētījumā iekļauti 2005.gada dati. Ēnu ekonomika ir makroekonomikas daļa, kur uzņēmumi par iegūtajiem naudas līdzekļiem nemaksā nodokļus, strādnieki saņem algas aploksnēs, tiek reģistrētas fiktīvas saimniecības. Ēnu ekonomikā iekļaujas arī korupcija, kontrabanda, nelegālās darbības, kā tirgošanās ar narkotikām. Ēnu ekonomika ir fenomens, kas negatīvi ietekmē valsts budžetu, IKP, brīvo konkurenci uzņēmēju starpā, kā arī rada iespaidu, ka valsts ir nabadzīgāka, nekā patiesībā. Ēnu ekonomiku veicina dažādas nepilnības valsts likumos, zems iedzīvotāju ienākumu līmenis, zema iedzīvotāju tiesiskā un ekonomiskā kultūra, kā arī dažādi ierobežojumi, kas uzlikti preču un pakalpojumu cenām. 

Par ko Jūs te runājiet, kāda ēnu ekonomika valstī, kuras jau vairs nav un ekonomikā, kuras vairs nav. Katram sava mikroekonomika, un nav ko naudu mest miskastē, maksājot nodokļus, lai pēc tam redzētu, kā tā tiek izķengāta glābjot miljonārus utt. Gan jau paši atradīsim pielietojumu, kā nekā pensijai jākrāj.