10.09.2009.
Lāsma Rozenfelde
Vispirms TP valdes loceklis un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns izteica apgalvojumu, ka TP rīcības motīvs ir labot pieļautās kļūdas – „ne tikai tās, kas kaut kad agrāk ir pieļautas”, bet pēdējā laikā pieļautās. Jāatzīmē gan, ka joprojām nav manīts, ka TP būtu uzņēmusies atbildību par šīm „kaut kad agrāk” pieļautajām kļūdām. Vēlāk E.Zalāns izteica pieļāvumu, ka TP pārstāvji tiek pārprasti – iekšēji nenotiek izstrīdēšanās līdz galam, un pēc tam publiskajā telpā izpaužas tas, kas katram ir palicis „uz sirds”, bet patiesībā konflikts nav tik liels, cik liels izskatās publiski. Protams, arī komunikācijas formai valdībā ir nozīme, bet TP šobrīd iestājas par nodokļu nepaaugstināšanu un tās ministri valdības sēdē balsoja pret nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) bāzes paplašināšanu, ko mēs esam apsolījuši starptautiskajiem aizdevējiem, turklāt skaidrība par papildus nodokļu ieņēmumiem ir nepieciešama visa nākamā gada budžeta projekta sagatavošanai – skaidrs, ka šeit konflikta vaina nav komunikācijā, bet konkrētā rīcībā. E.Zalāns arī bija nekonsekvents, pozitīvi novērtējot to, ka budžeta veidošanā ir sākusies funkciju analīze, bet pēc tam apgalvojot, ka šobrīd tiek piedāvāta lineāra griešana.
Taču būtiskākais iemesls TP kritikai ir alternatīva piedāvājuma trūkums. Pirmkārt, partijas valdes loceklis attiecībā uz partijas atbalstītām nodokļu izmaiņām, nepalielinot to slogu, bija pat tik konkrēts, lai ieteiktu „varbūt kaut ko mazināt un citur palielināt” un varbūt pārskatīt „nodokļus kā tādus”. Otrkārt, kad viņam pārmeta priekšlikumu trūkumu par budžeta izdevumu samazināšanu, E.Zalāns taisnojās, ka ar viņa piedāvājumu tālāk netiek iets apzināti, jo vispirms ir jābūt iekšējai koalīcijas diskusijai par pieciem pamatprincipiem. Ir stipri apšaubāms, vai vairāku pamatprincipu un apvienotu ministriju nosaukšana bez analīzes un aprēķiniem par iegūstamo ietaupījumu ir uzskatāma par „plānu”, turklāt pats autors arī KNL atzina, ka uz nākamā gada budžetu to izdarīt vairs nevar paspēt. Rezultātā jāsecina, ka TP iestājas pret nodokļu sloga celšanu – nespējot detalizēt veicamās izmaiņas konkrētos nodokļos – un vienlaikus nedod nekādu piedāvājumu budžeta izdevumu samazināšanai. Un tas viss – pusotru mēnesi pirms tam, kad budžeta projektam jābūt iesniegtam Saeimā.
Tikmēr JL, aizraujoties ar TP kritiku, arī pats nepiedāvā skaidru plānu. Premjers Valdis Dombrovskis TP uzvedību saistīja ar nepopulāriem lēmumiem, kas valdībai ir jāpieņem. Taču valdība nav šos nepopulāros lēmumus nosaukusi. Finanšu ministrs it kā bija definējis, kādu nākamgad gribētu redzēt proporciju starp nodokļu paaugstināšanu un izdevumu samazināšanu, bet pat viņam un premjeram, kas abi ir JL biedri, bija atšķirīgas versijas par NĪN grozījumiem, attiecīgi arī papildus iekasējamo naudas apjomu un šo proporciju. V.Dombrovskis KNL arī skaidroja, ka var diskutēt par nodokļu politikas risinājumiem un tādiem un šādiem samazinājumiem un ka valdībai ir jāatrod līdzsvars starp to, ko sagaida sabiedrība un starptautiskie aizdevēji. Taču premjers nav nācis un sabiedrībai teicis: es esmu atradis šādu līdzsvaru, par ko diskutēšu ar partneriem. Arī par konkrētu valsts funkciju samazināšanu vai pārtraukšanu šobrīd nekādas skaidrības vēl nav.
Un var jau, protams, sevi slavēt par nekad agrāk tik plaši nenotikušām diskusijām ar sociālajiem partneriem, bet jāvaicā, vai šīm diskusijām būs arī saturīgs un sakarīgs rezultāts un vai šobrīd jau nebūtu laiks drīzāk sevi sarāt par to, ka 2010.gada budžeta projekts vēl ir tik negatavs.
