Šonedēļ publiskotā Latvijas politiķu un amatpersonu vēstule Starptautiskajam Valūtas fonda apliecina, ka dokumentāli nostiprināts jau ilgāku laiku runātais, ka nākamgad Latvijas valsts budžeta deficīts samazināms vēl par 500 miljoniem latu. Kā tas tiks darīts, vēl arvien ir atklāts jautājums. Vakar valdībā pieņemtā versija par nekustamā īpašuma nodokli, kas, protams, ir sociāli „mīkstāka”, nedos iepriekš plānoto papildus ieņēmumu apjomu, kas pastiprina riskus par citu nodokļu palielināšanu. Vienlaikus tiek solīts nesamazināt izdevumus veselības un izglītības nozarēs, kā arī pensijām, un palielināt citus sociālos tēriņus, kas nozīmē, ka atlikušajos sektoros vajadzīgs vai nu vēl viens ļoti skarbs samazinājums vai ļoti būtisks valsts funkciju sašaurinājums. Cik liels un kāds tas iespējams – tas, pēc premjera un sociālo partneru savstarpējās kritikas apmaiņas, vēl arvien ir neskaidrs.

Pēc tam, kad oficiāli apstiprinājusies ziņa, ka Latvijas ekonomikas kritiens šāgada pirmajā pusgadā ir vairāk nekā 18% straujš, un daudzpiesaukto bedres dibenu politiķi saredz atkal un atkal citādu, arī nākamgad, šie valsts budžeta samazinājumi ir ciešā kontekstā arī ar ekonomikas stimulēšanas un atveseļošanas problemātiku. Tajā šobrīd visbiežāk piesauc tā dēvēto lejupejošo spirāli – vēl mazāk ieņēmumu un samazināti izdevumi, vēl mazāks patēriņš, vēl mazāki nodokļi, vēl mazāk ieņēmumu un samazināti izdevumi...

Vēl viens scenārijs, protams, vismaz teorētiski, ir pārskatīt starptautisko aizdevumu nosacījumus, kuri ir arī šodienas Saeimas ārkārtas sēdes darba kārtībā. Tomēr racionālu risinājumu meklēšana šajā jomā jaucas ar politisko retoriku, ko pēdējās nedēļās izvērš Tautas partija, no vienas puses, un premjers un „Jaunais laiks” no otras puses. Ja šādas cīņas turpināsies, tad neko nemaina tas, vai budžeta projektu valdība sagatavos 1.oktobrī vai 1.novembrī - tad tas visdrīzāk draud ar vēstures atkārtošanos, kad par valsts budžetu tiek lemts pēdējā naktī, pieņemot ļoti apšaubāmus lēmumus, lai tikai saglabātu turpmāku aizdevumu nodrošinājumu. Taču šoreiz, kad sociālie partneri jau brīdina par to, protesti samilzt, bet priekšvēlēšanu gads jau sācies, tas var vairs neizdoties.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis („Jaunais laiks”), Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, Tautas partijas valdes loceklis Edgars Zalāns, Latvijas Bankas prezidenta vietnieks Andris Ruselis, Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle, Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis un stratēģijas direktors Daniels Pavļuts, Nordea bankas Latvijas filiāles vecākais ekonomists, Rīgas ekonomikas augstskolas lektors Andris Strazds.