10.09.2009.
Lāsma Rozenfelde
V.Dombrovskis pats norādīja, ka saprašanās memorandā ar Eiropas Komisiju un vēstulē Starptautiskajam Valūtas fondam ir atšķirības, arī formulējumos par fiskālās konsolidācijas pasākumiem, kas būs „zināms pamats sarunām”, lai nonāktu pie viena formulējuma. Tas skaidri iezīmē valdības gatavību sagatavot 2010.gada budžeta projektu – trešdaļa septembra jau ir pagājusi, bet vēl vajadzīgas sarunas par budžeta sagatavošanas pamata nosacījumiem.
Nordea bankas Latvijas filiāles vecākais ekonomists un Rīgas Ekonomikas augstskolas lektors Andris Strazds skaidri pateica, ka valdībai nav plāna, kā nogriezt budžeta izdevumus. Aicinādams ievērot vienu no krīzes komunikācijas pamatprincipiem un „stāstīt taisnību”, viņš izteica prognozi, ka vajadzīgā 500 miljonu latu konsolidācija netiks panākta ar izdevumu samazinājumu, līdz ar to tiks celti nodokļi, uz ko politiķi iet apzināti. Arī Latvijas Bankas prezidenta vietnieks Andris Ruselis uzsvēra, ka ir jābūt „ļoti, ļoti konceptuālai” stratēģijai, kas nejauc burkānu ar kaktusu un kam jānāk no valdības, bet plāna, „maigi izsakoties”, nav. Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis un stratēģijas direktors Daniels Pavļuts savukārt norādīja uz komunikācijas problēmām un skaidroja, ko pierāda „Bauskas gadījums”.
Taču premjers, kad viņam lūdza izstāstīt, kas ir garantija, ka nedraud vēl viena budžeta pieņemšanas nakts, uzskaitīja trīs virzienus, kuros jāstrādā krīzes pārvarēšanai un kas arī esot plāns. Garantiju viņš tā arī nenosauca, turklāt ar savām atbildēm labi ilustrēja iemeslu pārmetumiem par komunikācijas problēmām.
