Vakar, klausoties Rozentāli, nekas cits kā dusmas neradās. Pareizi Domburs teica par to paškritiku - Rozentālei tas ir svešvārds.Nu skaidri redzams ka līdzekļi tērēti kā ienāk prātā, bet tā ietiepība par to, ka sistēmā līdzekļu nav, ir nesaprotama. Vēl pārsteidz runas par cenām- tās esot zem pašizmaksas, nevienā Rietumu valstī tās neesot tik zemas. Bet kāpēc neviens nerunāja par to, ka algas pie mums arī ir zemākās salīdzinoši ar citām zemēm.Un attiecīgi pakalpojumu cenas vajadzētu noteikt.Bet mums viss otrādi - cenas kā attīstītās valstīs, algas kā nabadzīgākajās. 

Dombura kungs, nepiekrītu Jums par to - paskritika mazina kritiku. Neaizmirsīsim, ka Latvija daudzās jomās ir citādāka kā vairums Eiropas vai Pasaules valstu, un jo īpaši kritikas jomā. Ja kāds veiktu pētījumu par kritikas īpatsvaru Latvijā (ja, protams, tāds nav veikts), tad Latvija noteikti būtu Nr. 1. Ja paskatāmies, kas notiek publiskajā telpā, masu mēdijos u.tt. - šausmas pārņem! Paškritika ir kā kauls sunim, kuru pamet pļavā, tikai nelaime ir tā, ka pēc tā kaula drāžas vesels bars kaimiņu suņu... Mani, ārvalstīs dzīvojot, šausmas pārņem lasot rakstus par Latviju, arī paškritiskos, kuriem vēlāk seko plaši viszinoši komentāri. Tikai atbildes uz jautājumu, vai paši kritizētāji zina, ko darīt - nav. Tādēļ nav jābrīnās, ka ir daļa cilvēku, kuri nevēlas braukt atpakaļ uz Latviju, jo tā cīņa par kritikas kaulu ir pārāk nežēlīga... Tas, protams, ir arī attieksmes un cieņas jautajums vienam pret otru. Nu negribas, lai par Latviju runātu kā par Viduslaiku līmeņa barbaru valsti, kura visu nolemj tie, kas vislabāk prot kritizēt citus... 

Piemēram, vecum vecā problēma, kas, baidos, ļauj pamudžināties, ir nepieciešamība uz plānveida ārstēšanu (ja nu to tomēr atjauno) iestāties vismaz dienu ātrāk. Ja operācija ir pirmdien, var pat paprasīt iestāties piektdien. Un tad tas viss noteikt parādās informācijā par noslodzi....Lai gan var arī citādi, jo, piemēram, pati Mikroķirurģijas centrā iestājos operācijas dienā un līdz operācijai mani ne tikai paspēja iztaujāt (tik rūpīgi, kā nevienā citā no pārējām septņām reizēm), iztaisīt vairogdziedzera sonogrāfiju, aizsūtīt aprunāties ar vairogdziedzera ķirurgu un tad pusdienā ķērās pie rokas operēšanas..... 

Var jau ari tikko pirma operācijas atbildēt uz jautājumiem, un likties zem naza, bet vairākumā gadijumu ārstiem ir nepieciešams veikt rūpīgāku apskati, un tas, manuprat, ir paša pacienta interesēs. Nesaprotu, kā cilvēki var spriest un aprunāt tādas lietas, par kurām nav ne mazākās nojautas. Cik bieži izskan pārmetumi ārstie, ka netiek sniegti tādi vai šitādi pakalpojumi, ja netiek samaksāts. Bet atbildiet man lūdzu uz vienu jautājumu: Ja valsts neapmaksā kādu pakalpojumu, vai ārstniecibas personālam tas būtu jānomaksā no savas kabatas? Par piemēru var ņemt pat visvienkāršāko analīzi, kura mums visiem maksā naudu. Tam tiek tērēti: vakutaineri, adatas, vates, spirts, papīrs uz kura uzdrukāt analīzi utt. Vai par to visu tomēr nav pareizi maksāt pašam. Pieraduši, ka viss notiek bezmaksas. Tadu OCTA katrs nomaksā un nesūdzās, jo braukt gribas, bet vai veselam būt nemaz negribas. Nevajag velt vainu uz ārstiem un citu med. personālu. 

1) Tas nav bezmaksas, jo no mums tiek iekasēti nebūt ne mazie nodokļi, īpaši, ja parēķina, kā ir ar tām iespējām pēc tam nodrošināt elementāro; 2) Ir jādomā ilglaicīgi, jo slimnieku, protams, var arī neārstēt, taču liela daļa tā uzreiz nenomirs, toties vairāk vai mazāk cītīgi izmantos neatliekamo palīdzību, prasīs pabalstus, kas lai arī ir mazi, toties, ja parēķina, cik daudz cilvēku pie mums jau sen nesaņem kvalitatīvu palīdzību; 3) OCTA ar veselību salīdzināt nevar pirmkārt tāpēc, ka iespēja izvēlēties veselību ir stipri nosacīta. Piemēram, izvairīties no pasīvās smēķēšanas Rīgā...Turklāt ir pietiekami daudz slimību, no kurām izvairīties, īpaši iedzimtas, kas, iespējams, var rasties, kad laipnā daktere uzbļauj grūtniecei, ka pieradusi te, ka viss bez maksas.... 4) Turklāt ja vien tā nodokļu nauda tiktu tērēta saprārīgi, bet ko mēs redzam? Strīdiņi, kas ir vissvarīgākais, centieni iepirkt dārgu aparatūru, lai gan par trim no pagājušajā gadā sešiem iepirktajiem MRI (kopā ar palīgmateriāliem) varētu nodrošināt divas reizes vairāk izmeklējumu cilvēkiem, kas rindā gaida pat gadiem....Vai, piemēram, tas pašas vakcīnas, kuru nepieciešamība un vērtība ir stipri apšaubāma.... 5) Un, protams, fakts ir tas, kad Latvijā ļoti daudziem algas ir mazākas, nekā ārstiem, turklāt, ja šis cilvēks ir slims, viņam arī nepieciešams tērēt vairāk naudas. 

Nav jau jāizdomā nekāds divritenis. Nevajag savidīties ar Šveices vai Dāni te neiztiksjas piemēriem, kur IKP vienā mēnesī tik augsts kā Latvijā gadā uz vienu cilvēku. Vajag paskatīties, kāpēc korupcija medīcīnā daudz zemāka un pieejamība augstāka tepat kaimiņos Igaunijā.to Kā viņi nodrošina finansējumu. Ja naudas par maz, skaidrs , ka bez sabiedrības solidaritātes te neiztiks.Nu vajadzēs ieviest obligātu valsts (!!!) veselības apdrošināšanu kā daļu o sociālajām iemaksām. Kur ņemt līdzekļus - nāksies samazināt citu iemaksu daļas un nedaudz paaugstināt kopējo % sociālajām iemaksām. Nevajag domāt, ka somi, igauņi, lietuvieši, čehi un citi ES valstu iedzīvotāji visi ir dumji, betr mēs vienīgie gudri un varam iegūt VA par to nemaksājot katram atbilstoši ienākumiem noteiktu %. 

Kas Rozentālei ko neuzstāties, ja saņem 70 000 ls gadā? Es arī prastu skaisti uzcirsties un uzstāties Tv priekšā. Ja man krievu kaimiņiene saka, kāpēc es neeju politikā un neaizstāvu savu valsti, tad es saku, ja man gadā kādus 40 000 Ls maksātu, es ne tikai skaisti izteiktos un staigātu Armani kostīmā, bet man būtu4 reiz nedēļā ieviedoti mati, liftings visur kur var kā tas ir Rozentālei.