Visus laikus ārsti ir mācīti, kā jāārstē slimnieks, nevis slimība.Patreiz rindu slimību (hematoloģija, onkoloģija, infekcijas un vel citas) ārstē par velti vai gandrīz par velti, bet citu ārstēšana, īpaši operācijas jāapmaksā pašiem pilnā apmērā. Vai tad cilvēks nav viens veselums? Tāpat jau nav noteikta vistrakākā slimība, kura nu būtu obligāti ārstējama tikai par valsts līdzekļiem. Varbūt tomēr jābūt solidāriem, nevis dažam atņem 70%, dažam 10-20%. 

Regulaari sekoju presei, tomeer neesmu saklausiijis ministres atbildi Ministru prezidentam uz jautaajumu: kur palika starpiiba starp 20.8% budzheta samazinaajumu saliidzinot ar pagaajusho gadu mediciinas budzhetaa un videeji 60% samazinaajumu stacionaarajai apruupei. 

No Rozentales jau citu neko nedzirdees kaa tikai to ka taair kljuuda,liela kljuuda,pavisam liela kljuuda,un lai atdod to kas vinjai pienaakas,bet par lielajiem naudas kaaseejiem ne vaardinja,un par to ka slimniicaam samazinaaja visvairaak arii ne vaarda. 

Gribētu lūgt Veselības ministres Baibas Rozentāles kindzes komentāru sekojošai informācijai VOAVA mājas lapā: Aģentūra kopumā ir sagatavojusi 2 258 līgumu grozījumus ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem - ģimenes ārstiem, ārstiem-speciālistiem, feldšeru-vecmāšu punktiem, zobārstnieciskajām, ambulatorajām un stacionārajām ārstniecības iestādēm. Plānojot finanšu apjomus sekundārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem (līgumi ar ārstiem – speciālistiem), tiek ņemti vērā Nr.1046 ietvertie principi. Ārstēto bērnu un grūtnieču skaits tiek plānots prioritāri un tas saglabājas iepriekšējā gada līmenī. Iepriekšējā apjomā tiks nodrošināts arī ārstēto pacientu skaits, kuri saņems hemodialīzes un hemofiltrācijas pakalpojumus. Turklāt finanšu iespēju robežās tiek nodrošināta veselības aprūpes pakalpojumu teritoriālā pieejamība, proti, lai izmeklējumi vai speciālistu konsultācijas būtu pieejamas iedzīvotājiem Latvijas reģionos. Ambulatorajās ārstniecības iestādēs prioritāri plānotas speciālistu pakalpojumu programmas. Līgumu grozījumos finanšu apjomus par ambulatoro veselības aprūpi ar ārstniecības iestādēm gatavo un piedāvā līdz 2009.gada 31. decembrim, izņemot ārstniecības iestādes, kurām līgumos ir mazāk par 5 pakalpojumu programmām. Ar šīm ārstniecības iestādēm finanšu apjomi tiek plānoti līdz 2009.gada 31.augustam, izņemot hemodialīzes un hemofiltrācijas pakalpojumu sniedzējus. Arī finanšu līdzekļus stacionārajām ārstniecības iestādēm Aģentūra plānoja, ņemot vērā normatīvajos aktos ietvertos principus, esošo ekonomisko situāciju valstī un tos finanšu resursus, kas ir iedalīti veselības aprūpei pakalpojumu nodrošināšanai. Līgumi par stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu tika noslēgti jau iepriekš līdz 2011.gada 31.decembrim. Pēc grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Aģentūra sagatavoja ārstniecības iestādēm finanšu apjomus 2009.gada 2.pusgadam. Kas turpmāk sagaida ārstu-speciālistu prakses, krās tiek sniegta tikai viena veida pakalpojuma joma - sekundārā ārstnieciskā palīdzība bērniem un grūtniecēm, jo šīs nozares Latvija ir prioritāras. 

Gribētos uzzināt, kāpēc Latvijā veselības apdrošināšana ir pilnnībā privātrokās. Apmēram 15 apdrošināšanas iestādes nodarbojas ar apdrošināšanu, saņem naudu , paliek miljonāri, bet medicīnā nav naudas.Ko dod ja es esmu apdrošināts gadiem , bet vajadzīgā brīdī izrādās, ka tur kur var tev taisīt operāciju mana apdrošināšanas polise nedarbojas.Vai tas nav kārtējais Latvijas jauno miljonāru barošanās avots.Valsts pasaka, tai nav jānodrbojas ar naudas pelnīšanas lietām, bet ja apdrošināsāna būtu obligāta un tikai attiecīgi vienā vietā ar normāliem likumiem, ne atkal ar kaut kādiem starpniekiem utt, gan jau veselības aprūpei nauda uzkrātos, bet ne privātajos apdrošināšanas sabiedrību kontos , no kuriem nav iespējas dabūt atpakaļ. 

Jautājums B.Rozentālei: ārstniecības iestādēm tiek pārskaitīti ievērojami līdzekļi. Kā turpmāk notiks un vai notiks šo naudas līdzekļu izlietojuma pamatotības pārbaude un kontrole,kas to veiks, ja jaunajai struktūrai - Veselības Norēķinu centrs nav paredzētas kontroles un uzraudzības funkciju veikšana? Informācijai no VOAVA mājas lapas: 2008.gadā valsts budžetā atgūti ārstniecības iestāžu nelietderīgi iztērēti līdzekļi apm.400 tūkst.Ls apmērā. 

Jautājums B. Rozentālei. Slēdzot 2. slimnīcu daudz māsu paliek bez darba.Daudzas ir nostrādājušas ilgus gadus šai slimnīcā. Kur lai viņas paliek. Slimnīcā būs tikai 10 aprūpes gultas. 

Bērnam nepieciešama kohleāro implantu operācija,gaidam BKUS jau 9 mēnešus rindā...............CIK ILGI VĒL BŪS JĀGAIDA????????? Bērns nedzird,KĀ LAI PALĪDZU SAVAM BĒRNAM???????????????? 

Lai Rozentāle beidz nodarboties ar demagoģiju un nemaldina tautu, ka cilvēkiem lauku rajonos uzlabosies veselības aprūpe, ja tiks likvidētas rajonu slimnīcas un "ātrās palīdzības", kuras apkalpo vidējais speciālists - feldšeris, paspēs nogādāt slimnieku uz 50 - 80 km tuvāko slimnīcu, ja vecā automašīna pa grumbuļainajiem lauku ceļiem brauc 1 - 2 stundas. Lai Rozentāle beidz vainot pašreizējo valdību, jo tieši Tautas partijas ministri - Kalvītis un G.Bērziņš sāka novest veselības sistēmu līdz krīzei! 

Yai reorganizētajā medicīnas iestādē strādās medicīnas darbinieki?Kāpēc jāatlaiž,jāsamaksā atlaišanas pabalsts un tad jāmeklē jauni?Slimnīcas pamatdarbiniekiem likums paredz līgumu nepātraukt,jo ir gan atbilstoša izglītība,gan darba pieredze.TIESISKAIS NIHILISMS. ARĪ MEDICĪNAS DARBINIEKI NEVAR TĀDU MEDICĪNU ATĻAUTIES. DAUDZUS ĀRSNIECISKUS PAKALPOJUMUS VAJADZĒTU PIEDĀVĀT CITĀM EIROPAS VALSTĪM,BET CITUS PIRKT PAŠIEM. DĀRGĀKUS PAKALPOJUMUS ŽŪPĀM,PĪPMAŅIEM,JO GANDĒ VESELĪBU SEV UN CITIEM. 

Vai kāds var paskaidrot kāpēc stradiņu slimnicai vajag aprūpes depertementa direktori kurai ir divas vietnieces? Un kā viņas apvieno darbu slimnicā un pasniedzeju darbu Stradiņu universtātē un stradiņu koledžā? Agrāk bija viena slimnīcas virsmasa. 

Ir acīmredzams ka 20 neatkar;ibas gadu laikā ši sistēma ir izdevīga pašiem ārstiem,ne visiem,izdevīgi ir ārstu elitei kuri vienlaikus strādā valsts(budžeta) iestādēs un privātajos kabinetos,tāpat slēptās saistības ar Zāļu, medicīnas iekārtu,palīglīdzekļu piegādātājiem un ražotājiem. Protams slimnīcu ir par daudz,bet nevar salīdzināt mūs ar ES slimnīcu skaitu uz iedzīvotājiem,jo mums nav Zviedrijas ceļu,Austrijas medikopteru,Vācijas algas. 

HA! Budams finansists atri sarekinaju no raidijuma praditajiem skaitliem, ka paraditi sikaka griezuma ir tikai kopejie medicinas budzeta izdevumi mazak par 200 miljoniem latu- kas virspuseji skatoties it ka nosedz visu nepieciesamo medicinas aprupes nozari. Baidzot vajag pateikt kur paliek parejie vairak ka 250 miljoni latu (vairak ka 50% no budzeta), kas ir ministrijas budzeta? 

.. Dombur..beidz pratināt Veselības ministri ar savām dumībām.. Diemžēl Tev šoreiz nav, kur piesieties- Dāma ir gudra un profesionāla savā jomā!! ..LV ļooti daudz cilvēku slimo un ļoooti daudz tiek hospitalizēti- mūsu tauta izceļās ar slimošanu un vecumu !!! ..Sorry par patiesumu ;-) 

Letiņi vispār ir kā apsēsti ar saviem triperiem! Kā bišķi tā slimnīcas gultā iekšā, ir jāmācās ārstēties mājās un dzīvot veselīgu dzīvesveidu! Par penšiem jau vispār nerunāsim, uh!!! Beidzot kaut ko sāks reāli domāt un darīt, visa kā mazajā Latvijā ir 100 x pa daudz, tāpēc jau tagad esam pa-k-ļā! 

Raidījuma sākumā tika pievinēta e-veselibā, arī ministrei starpcitu tika uzdots jautājums. Tikai diemžēl tas palika bez vērības un arī turpmāk vairs netika aizskarts... :( 

Ha! Izlīda tomēr īlens no maisa - beigās ministre runāja stipri no savas pieredzes, ka cilvēks slims būdams tomēr meklēšot to slaveno Ērgi utt. Tas tik spilgti parāda, ka dāmīte tiešām nav sapratusi un iejutusies to VISAS Latvijas cilvēku sāpē par medicīnas nepieejamību šobrīd. Raidījumā pacientu pārstāve stāsta, ka laukos cilvēks ratiņkrēslā 3 gadus nav dakteri redzēji, bet Rozentālei vienalga, viņai cilvēki ir tikai tie, kas varēs Ergli utt. sameklēt. Labi, sameklēs un kā tad dabūs to viņa pakalpojumu??? Laikam taču ar aploksnīti nodrošinās, ka tiek pie valsts daļeji apmaksātā pakalpojuma 

Kāpēc Cēsu slimnīcā tiek atlaisti mediķi un apvienotas nodaļas, savukārt vadībā no viena galvenā ārsta amata vietas gadu gaitā ir izveidotas 3 vadošas amata vietas - finanšu direktors, slimnīcas direktors un galvenā ārste? Kāpēc darbinieku atlaišana un pienākumu maiņa tiek veikta nelikumīgām metodēm? Ļoti gribu redzēt arī darbinieku novērtēšanas rezultātus - jo atlaist var tikai vājākos nevis vienkārši pēc deguniem. kāpēc ārstiem Latvijā ir jāpaliek par pārdošanas menedžeriem? Kāpēc viņu nodaļas darbs ir atkarīgs no tā, vai paši mācēs piepildīt nodaļu un strādāt ar peļņu? Kopš kura laika valsts slimnīcas ir kļuvušas līdzīgas privātām iestādēm - kāpēc no tām prasa peļņu? Kāpēc gadiem tiek lobētas reģionālās slimnīcas, ja lokālo līmenis varbūt ir pat augstāks? Lokālo slimnīcu tīkls ir jāsaglabā - rokas nost no dzemdniecības, bērnu nodaļām, neiroloģijas, ķirurģijas, ginekoloģijas, traumatoloģijas, analīzēm u.c. Savukārt sarežģītākajiem gadījumiem nepieciešamas specializētas slimnīcas - tādas, kā Rīgā jau ir Gaiļezers, Traumatoloģijas slimnīca, atsevišķās jomās - Stradiņi. 

Politiķi neatšķir sekas no cēloņiem.Slimības profilakse vienmēr ir lētāka par tās ārstēšanu. Pirmkārt: trūks primārās veselības aprūpes ārstu. Šodien ārsts nevar veltīt pietiekamu laiku katram pacientam, lai iemācītu viņu pareizai veselības saglabāšanai un paasinājumu profilaksei.Pie viena ārsta ir daudz pierakstītu iedzīvotāju, tāda realitāte. Risinājums- papildināt ģimenes ārstu skaitu ar darbu zaudējušiem speciālistiem, to skait aģentūrās ar ārsta diplomiem. Otrkārt- daudzi iedzīvotāji nesaprot atšķirību mūsdienu neatliekamai medpalīdzībai un padamju laiku ātrai medpalīdzībai.tauta ir neizglītota!! Bieži aiz niekiem sauc brigādes, tērējot naudu.Arī slimnīcas bieži uzņem pacientus, kurus var ārstēt ambulatori, ar mērķi izpildīt gultas fondu. Daudzos gadījumos cietušajam būtu jāsedz neatliekamās palīdzības sniegšanas izmaksas: piedzēries izraisija avarīju-cietušiem sniedz palīdzību uz citu rēķina.Vai sader, ka noleks tilta vai vēl ko interesantāku paveiks-agresīvi brauc par ceļu- cieš pats un citi.Vainīgam būtu jāzina, ka par tādu pārgalvību būs jāmaksā. 

Nedomāju, ka šīs dienas saruna deva kādus augļus. Kā parasts mirstīgais ar teicami funcionējošu ķermeņa augstāko punktu (lasīt- galvu) uztvēru ļoti daudzas un labas idejas, bet salaidiet kopā 3 gudros un sāksies tirgus un visi pēkšņi kļūs muļķiem. Studijā runas ir skaistas, bet aiz sienas darbi parasti neseko. Un tas ir bēdīgi. Rozentāle sākumā šķita sakarīga tante un runāja kā normāls cilvēks. Tāpēc nesapratu, kāpēc Domburs min tik spēcīgi uz varžacīm, bet kad beigās ministre pateica domu, ka visi vēlas ārstēties lielās slimnīcās... Es arī gribēju uzmīt. Nu nevar salīdzināt pakalpojumu kvalitāti (kas veidojas ne tikai no precizitātes brūces aizšūšanā, ģipša uzlikšanā, bet arī no personāla attieksmes pret pacientu) un cenu lielajās slimnīcās un mazā lauku slimnīcā. Nedēļu atpakaļ sanāca pabūt Priekules slimnīcā, kur sāpe gandrīz pat aizmirsās, kad atnāca smaidīga māsiņa un aizsūtīja tālāk pie speciālista, kurš izmaksāja savas 2 līdz 3 reizes lētāk kā citur. Un šī slimnīca drīz vairs nebūs...