no Rozentāles un visu ārstniecības iestāžu vadītājiem es gaidu, ka: 1) pārstās biedēt iedzīvotājus un stāstīs par to, ko ir izdarījuši, nevis biedēs cik būs briesmīgi un cik daudz nomirs. ir jābeidz uzskaitīt mirušos. 2) arī bērnu slimnīcas samazinās darbiniekiem algas un domās par to, kā racionāli samazināt tēriņus. ir nepieciešams ārstniecības iestāžu izdevumu audits 3) ir jāpieprasa kaut vai šī audita veikšana un konkrēti termiņu no Rozentāles, kad šis audits tiks uzsākts. un jātur pie vārda, lai nesanāk tikai tāda atrunāšanās. nedrīkst pieļaut ka vienkārši pūš miglu acīs. jo tā nauda ko ar plašu vērienu pieraduši tērēt ārstniecības iestāžu vadītāji ir mūsu nodokļu nauda. nu ir jābeidz vienkārši bļaut ka naudas par maz, ir jāizdara maksimālais, ko par to naudu var izdarīt. Nevis kā BKUS vadītājs lepni paziņo, ka būs garākas rindas. bet neko nav darījis, lai šīs rindas būtu mazākas. man tikko darba kolēģe ar bērnu bija Vienības gatves slimnīcā, 2 pacienti nodaļā, māsām nav ko darīt, sēž ārā un pīpē, vai guļ gultā skatoties TV, bet mēs viņām algu maksājam. 4) MANI NEINTERESĒ, KURŠ UN KAD UN CIK SKAĻI BĻAUS PAR LĪDZEKĻU TRŪKUMU, MANI INTERESĒ, KAS IR IZDARĪTS, LAI BŪTU IESPĒJAMI LABĀKAIS REZULTĀS PRIEKŠ CILVĒKIEM. Ja iestādes vadītājs to nevar izdarīt, tad ir jānomaina. un ātri, kamēr tā nauda nav pavisam izskaimniekota. bez tam, vecie vadītāji nav pieraduši domāt pa jaunam, viņi ir pieraduši bļaustīties un biedēt cilvēkus. manuprāt visi būtu no jauna jāizvērtē, ja var un grib strādāt, lai strādā priekš cilvēkiem un maina savu domāšanu. 

es ceru uz Tevi Jāni, ka uzdosi šos jautājumus tiem bļāvējiem. un tas izdevumu audits nudien ir vajadzīgs. visām lielajām ārstniecības iestādēm. ar to domu, kur labāk koncentrēt darbaspēku, kur racionālāk apvienot telpas, kāds ir noslogojums pa diagnozēm un saslimšanām. jo nodaļas var apvienot, lai būtu vismaz 80 % noslogojums, ja jau mums jāmaksā par telpu uzturēšanu un personāla algas, tad lai viņiem arī ir darbs. lai naudu netērētu bez atdeves. nerunājot jau par to, kur var lētāk mazgāt veļu u.c. jautājumi. 

Es piekrītu Uģim Gruntmanim, ka ne vienā vien specialitātē esošo slimnīcu vietā (iebāzīs un ilgi nelaidīs ārā) ir jāveido dienas stacionāri, turklāt uzticot konkrētajam ārstam arī turpmāko slimnieku aprūpi. Arī diagnostika tiešām ir ļoti neefektīva, jo uz daudziem izmeklējumiem un endoskopiskajām manipulācijām ir ne vienu vien dienu jāgaida arī stacionārā, bet ārā slimnieku laist nedrīkst, jo diagnoze nav noteikta un ambulatorajiem rindas ir mēnešiem garas. Zināms atklājums bija teiktais, ka mums ir ļoti daudz vizīšu pie speciālistiem, bet, ja tā labi padomā, tad, piemēram, pirmā vizīte, kas arī tiek skaitīta kā pilnvērtīga konsultācija, patiesībā ir "garām" pat ja izdodas nokļūt pie tā ārsta, kas nodarbojas ar konkrēto problēmu (bet endokrinologiem, neirologiem, ginekologiem utt tā specializācija ir diezgan plaša)...Taču cilvēks jebkurā gadījumā parasti ierodas bez jebkādiem izmeklējumiem...tad vēl kvotas ir tik maziņas, ka nebūt ne reti brīdī, kad cilvēks ar izmeklējuma rezultātiem ierodas pie ārsta, rezultāti jau ir novecojuši...vēl nebūt ne visi aparāti ir vienlīdz labi, tāpēc, pat, ja izmeklējumi ir veikti, ārsts var pateikt, ka tie visi ir jāpārtaisa un tā arī visa vizīte...daudz "konsultāciju" nopelna hroniskie slimnieki, jo iet pie speciālistiem arī triviālu problēmu dēļ, taču speciālista slēdzienā kā likums nav norādīts, kādas zāles (parasti runa ir par miega zālēm, antibiotikām, pretklepus līdzekļiem NSAID) drīkst lietot papildus slimības ārstēšnā izmantotajām, kādiem simtomiem jāpievērš īpaša uzmanība, kādos gadījumos jāgriežas pie speciālist, bet kādos- jābruac uz slimnīcu...Turklāt, kad hroniķis ir izstāvējis mēnešiem garo rindu pie speciālista, saasinājums vai cita problēma iespējams ir mazinājusies un neko skaidri noskaidrot vairs neizdodas.... 

Tagad kapraču pakalp[ojumi valstī ir ļoti pieprasīti. Varbūt pāriešu no pasniedzēja darba uz šo biznesu. Jautājums tikai ministrei- uz kuru laiku man pasūtīt kastiņu? 

Es pati slimoju ar retu slimību (Cowden disease), bet, atšķirībā no "kolēģiem" man nevajag dārgas zāles, tikai efektīgu veselības aprūpi ar rūpīgām pārbaudēm, lai savlaicīgi veiktu operācijas, taču.... Piemēram, izmeklējumu kvotas vienmēr ir bijušas tik zemas, ka tikai ļoti ieinteresētie ārsti ir par tiem atcerējušies, nevis stāstījuši, ka "priekš kam tad cilvēce ir izgudrojusi analgīnu", "tā tev ir sēnīte, jo tavā vecumā nekas cits nevar būt", "ja jau būs lemts dabūt smadzeņu vēzi, tad nekur neliksies un priekš kam tev pārbaudes", "ja negribi lietot zāles, pamēģini samazināt devu un tad jau redzēs, kas sanāks (sanāca saasinājums).... No otras puses var arī tos ārstus saprast, jo ja nepietiek smagajiem un ielaistajiem...TIKAI KĀDA JĒGA PAR VESELĪBU RŪPĒTIES? Otrkārt kompensējamos medikamentus un valsts apmaksātus izmeklējumus pie mums nodrošina nevis pēc diagnozes, bet tā, vai ārsts ir noslēdzis līgumu ar VOVAA. Tikai, ja to pašu nenoslēgušo ir jāmeklē mēnešiem, pat gadiem ilgi? Jo kurš grib ķēpāties ar reto, ja nezini, ko ar to iesākt un priekšrocību nekādu? Treškārt ir baigi grūti kaut ko uzzināt no ierēdņiem, kas, šķiet, vispār neslimo, jo jomā, par kuras kūrēšanu saņem algu, neorientējas pat parasta patērētāja līmenī. Turklāt nav mehānisma problēmu risināšanai, kaut vai: ko iesākt, ja kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto preparātu lietot nedrīkst, bet pasaulē atzītā alternatīva kompensēta netiek? Teorētiski veselības aprūpe ir jāorganizē ģimenes ārstiem, taču praktiski viņi to spēj, ja pacients ir vesels, toties hroniķiem ir jācer, ka ārsts ar attiecīgo problēmu ir saskāries pietiekami bieži, speciālists sniegs pietiekami izsmeļošus norādījumus....Savukārt tādiem, kā es, kas slimo ar sindromu, cerību nav vispār. Bet cik vienkārši būtu izstrādāt konkrētu ārstēšanas plānu: cik bieži jāveic izmeklējumi, kādi ir kritēriji, kas liecina par saasinājumu, kā tajā gadījumā ir jārīkojas, ko darīt dažādu "triviālu" problēmu gadījumā- piemēram, ja sācies bezmiegs, aizcietējums, caureja, hroniskas galvassāpes, baktēriju vai vīrusu infekcija.... 

Ļoti liela problēma ir pieraksts pie ārstiem un uz izmeklējumiem- piemēram, cilvēkam izoperē lielāko daļu vairogdziedzera- sistēma ir tāda, ka jānogaida trīs nedēļas, jātaisa analīzes un, ja hormonu līmenis ir pazemināts, jāsāk lietot tiroksīns, turklāt vidējiem cilvēkiem vienalga liks sākt ar 50mcg (arī noteikt, cik daudz, pie kāda analīžu rezultāta jālieto, nav problēma). Taču tagad sanāk, ka līdz ārstam jāgaida nevis trīs- četras, bet astoņas- desmit nedēļas, turklāt arī tikai tad, ja slimnieks ir praties pierakstīties uzreiz pēc izrakstīšanas, bet, ja atnāk, piemēram, dienā, kad taisīs analīzes....Vai,piemēram, ārsts saka, ka reizi pusgadā jāveic izmeklējums, taču slimnieks nezina, kad tieši jāpierakstās: var gadīties, ka atnāk divus mēnešus iepriekš un izdzird, ka jānāk pēc četriem un tad pierakstīs pēc sešiem....IT KĀ TAČU DATORI IR, TAD KĀDA PROBLĒMA IZVEIDOT RINDU? Māc lielas raizes, ka pārāk daudzi apmirs vai neieradīsies cita iemesla dēļ un slimnīcai radīsies zaudējumi? 

Ir, protams, labi piemēri-kaut vai Krūšu slimību centrs, kur ir iespējams ātri veikt izmeklējumus un uzzināt diagnozi. Tiesa nezinu, cik tur ir ministrijas nopelnu un galvenais: kas notiks pēc diagnozes uzstādīšanas? Jo vienkāršākas problēmas, piemēram, varētu mierīgi likvidēt Ambulatorās ķirurģijas centrā, tikai tas acīm redzot tiek uzskatīts par luksusu, tāpēc "taupīgā" valsts vēlas, lai cilvēki guļ slimnīcā vismaz pāris dienas. Un vēzis, īpaši jaunām sievietēm: ja vien cilvēks neignorē laikrakstus un TV, tad skaidrs, ka dārgās zāles (kas dažos gadījumos ir vienīgās), nedabūsi, rekonstrukcijas visticamāk nebūs, un tagad nav skaidrs, kas vispār būs- tad kāpēc iet, tērēt naudu, lai pēdējos mēnešus nodzīvotu pēc ķēma un nomirtu mokās? Protams, lielākajai daļai tā vaina var tikt izārstēta ar krietni mazāku operāciju un tradicionālajām zālēm, ja vien atnāk laikā, taču kā gan, lai cilvēks to zina? Un, protams, vislielākā situācija ir nesakārtotība ar profilaktiskajām operācijām- daudzās Eiropas valstīs tā ir parasta lieta, ka sievietes ar lielu vēža risku operējas vēl kamēr veselas, viņām tiek nekavējoties veikta rekonstrukcija.....Vārdu sakot tiek darīts viss, lai cilvēks redzētu, ka pie ārsta iet ir vērts. Taču pie mums....Pie mums rēķina tikai konkrētā pakalpojuma cenās, aizmirstot, ka SLIMNIEKS NAV KONJAKS UN AR LAIKU KĻŪS TIKAI DĀRGĀKS! 

Vēl man visu laiku ir interesējusi precīzs skaidrojums par problēmu, kurai uzmanību arī pievērsa Uģis Gruntmanis- ANGIOPLASTIJAS IZMAKSAS. Jo šī veida manipulācijas neapšaubāmi ir ļoti vajadzīgas, tikai kāpēc par tādu cenu? Vienīgais, ko ir nācies dzirdēt, ir, ka mēs nevarot piedāvāt ražotājiem tīkamus maksāšanas termiņus? Bet kāda velna pēc? Jo tie, kam šī angiolastija netiek laikus veikta, visticamāk "uzsēdīsies valsts kaklā" uz ilgu laiku, jo viņiem vajadzēs kompensētos medikamentus, varbūt implantēt defibrilatoru, visticamāk līdz miršanai būs jāpaviesojas slimnīcās.... 

Par bērnu medicīnu labāk nevajag, ja! Mozgis ir visgodīgākais vadītājs, kāds jebkad Latvijā piedzīvots tik sarežģītā, ar korupcijas riskiem saistītā jomā kā medicīna. Ja visi strādātu pēc likuma tā kā viņš, Latvija tagad nebūtu tādā strupceļā. Atšķirībā no citām lielajām slimnīcām, kuras pelna milzīgu naudu ar maksas pakalpojumiem, Bērnu slimnīcai maksas pakalpojumu tikpat kā nav. Tie sastāda 1,8% gadā, kas ir tikpat kā nekas. Tas nozīmē, ka slimnīcai nav nekādu citu līdzekļu kā vienīgi valsts budžeta iedotie, kas ir daudz mazāki kā, piemēram, Stradiņa slimnīcai, lai gan pacientu skaits gadā daudz neatšķiras, un arī operācijas, ārstēšana ir tikpat smaga un dārga kā pieaugušo medicīnā. Bērnu slimnīcā mediķiem nav iespēju neko papildus nopelnīt ar maksas pakalpojumiem, atšķirībā no tā, kā pelna pieaugušo slimnīcās - ar maksas pakalpojumiem tur ārsti piepelna (kompensē) to, ko viņiem nespēj par darbu adekvāti samaksāt valsts. Arī aplokšņu problēma Bērnu slimnīcā ir ārkārtīgi reta, lai neteiktu, ka tās tikapt kā vispār nav. Tādus brīnumus kā piecdesmitniekus un simtniekus aploksnē tur ārsti mūžam nav redzējuši. Varbūt ar ļoti retiem izņēmumiem. Tā kā Mozgis stingri ievēro likumu, atalgojums ir vidēji daudz zemāks kā citās lielajās slimnīcās, jo netiek taisītas mahinācijas un kaut kādas mistiskas slodzes. Tagad valdība gan saka, ka samazinājums Bērnu slimnīcai ir ''tikai'' 20%, tikai aizmirst piebilst, ka tas ir uz VISU šo gadu, un tas tika paziņots gada vidū - jūlijā. Par pirmo pusgadu (kad neviens par samazinājumiem neko vēl nerunāja) pacienti ārstēti pilnā apjomā no budžeta kā bija paredzēts. Tas nozīmē, ka tagad, atlikušajam pusgadam, reālais līdzekļu samazinājums ir nevis 20%, bet vismaz 40%! Tā, lūk! Algas samazinātas ievērojami. Ja nemaldos, par slodzi 390 lati uz papīra ķirurgam. Kur vēl tālāk iet... Viņiem ar šādu algu (plus dažas nakstdežūras, laikam 25 - 40 lati uz papīra par diennakti) arī jādzīvo, jo aploksnes neņem un maksas pakalpojumu slimnīcai nav. Kā nav kauna runāt, ka māsiņas ''sēž ar diviem pacientiem un dzer kafiju''! Šodien varbūt iestājas tikai divi, bet jau rīt var iestāties 20 pacienti, un ar tiem galā jātiek tām pašām divām māsiņām... ir pārslodze, par ko valsts viņām nemaz nemaksā utt. Medicīnā jau nevar tā - kad mazāk pacientu kādu dienu, atlaist darbiniekus, bet, kad vairāk, pasvilpt, lai nāk atpakaļ. Jābūt visu laiku konstantam personālam, jo pacientu skaitu nevar prognozēt, tas mainās pa dienām. Bērnu slimnīcas nodaļas ir apvienotas, saspiestas, cik vien vispār iespējams. Attiecībā uz Mozgi jau nu absolūti kauns vispār pat muti vērt vaļā par nesaimnieciskumu un valsts naudas šķērdēšanu. Viņš arī treknajos gados strādāja godīgi un taupīgi. Bērnu slimnīcai, atšķirībā no miljonus ar maksas pacientiem pelnošajiem Stradiņiem, nav parādu valstij. Tas ir Mozga saprātīgās, godīgās vadīšanas nopelns. Es ZINU, ko runāju. Tieši tāpēc man riebj, ka tiek negodīgi apvainota slimnīca un mediķi, kas to NAV pelnījuši nekādā mērā! 

Intervijā 11.08.2009.ar Pupeles kundzi izskanēja apgalvojums ka 40000 latu iztērēti Tukuma NMP divu brigāžu nokomplektēšanai.Gribētu zināt ,kā nauda ir iztērēta,kas konkrēti iegādāts un kā iepriekšējos gados Tukuma NMP varēja iziet sertifikāciju , ja māšīnas nebīja aprīkotas atbilstoši MK noteikumiem. Vai šādas summas tiks tērētas visu Latvijas NMP brigāžu aprīkošanai.Vai nenozīmīgu traumu vai saslimšanu gadījumu dēļ transportēšana uz Rīgu apejot Tukuma slimnīcu nesadārdzinās izdevumus un vai tā nav Rīgas slimnīcu lobēšana, lai pierādītu ,ka lokālās slimnīcas nav nepieciešamas???? 

CIK EKONOMISKI PAMATOTA IR NMP DIENESTA REFORMA/ KADAS IR ALGAS NMP DIENESTA VADIBAI / 

es neapvainoju mediķus, kas to nav pelnījuši. aicināju racionāli izmantot pieejamos līdzekļus un atturēties no paziņojumiem presē par to, ka bērnu slimnīcas pacientiem būs garākas rindas. aicināju pārskatīt izdevumus, jo arī pati savos izdevumos esmu atradusi iespēju tērēt mazāk un domāju, ka to iespējams var izdarīt arī BKUS. atvainojos, ja aizskāru kādu personīgi, bet publiski šāda veida informācija tiešām netiek pasniegta, lai vienkārši man, kā bērnu vecākam tas būtu skaidrs. Bez tam vēljoprojām domāju, ka šīs problēmas jārisina Rozentālei, nevis jātracina sabiedrība. Un ir jāziņo sabiedrības, ka izdevumi ir pārskatīti, naudas trūkst un to piešķirs piemēram no Dombrovska minētā sociālā spilvena. tad man būtu skaidrs. un vēlreiz, es neapvainoju nevienu, es tikai gribu saprast. 

Ļoti priecājos, ka "Kas notiek Latvijā" savu šīs sezonas raidījumu sāk tieši ar esošās situācijas iztirzāšanu veselības aprūpē. Es būtu ļoti pateicīga, ja tiktu pacelts arī jautājums par bērnu stacionārās rehabilitācijas pārtraukšanu Krimuldas un Baltezera RC, kas diemžēl sabiedrībā neradīja tādu pašu rezonansi kā 1. slimnīcas slēgšana. Tanī pat laikā man neviens nespēj vai negrib, vai nevar sniegt atbildi uz vienkāršu jautājumu - ko man darīt, kura iestāde varēs nodrošināt rehabilitāciju manam bērnam, kuram ir diagnosticēta kaulu saslimšana un rehabilitācija ir ļoti nepieciešama veselības atgūšanai. Esmu vērsusies ar jautājumu vairākās valsts pārvaldes iestādēs, kuras visas savu atbildi ir "pārfutbolējušas" uz Veselības ministriju. Tikai ir viens BET. Veselības ministrija nav atzinusi par nepieciešamu man atbildēt. 

Bet ko Tu iesaki darīt Mozgim, ja slimnīcai uz atlikušo pusgadu budžets reāli samazināts par apmēram 40%, mediķi viena daļa jau aizgājusi no darba nopietni samazināto algu dēļ, nodaļas sablīvētas, bet naudas visiem pacientiem nepietiks - vai viņam to noklusēt sabiedrībai, melot? Vadītāja pienākums ir atklāti runāt. Viņš vēl pie tam to pateica stipri saudzīgā formā. Tici man, BKUS tēriņi iekšēji ir ļoti samazināti! Ar valsts naudu taču tāpat kā, piemēram, ar maizīti - ja Tev nav naudas diviem kukuļiem, Tu neizlūgsies veikalā, lai Tev dod otru par velti. Tev iedosi tikai tik, cik Tev ir naudas! Tāpat arī slimnīcai - ja valsts nav iedevusi naudu visām nepieciešamajām operācijām, tad viņi pie labākās gribas nevar ārstēt tik, cik gribētos. Viņiem rindas jāpagarina. Viņi taču to naudu nevar uzburt! Ja nav, tad nav! 

Labdien! Vai tiešam tiek pieaicināti tikai lielo slimnīcu vadītāji? Vai lokālo slimnīcu (likvidējamo) un novadu vadītāju viedoklis nav ņemams vērā? Kārtējo reizi, lēmumu pieņems „ lielie vīri” pēc principa „своя рубашка ближе к телу” . Bet laucinieku veselības problēmas un iespējas to saņemt šajā valstī neinteresē nevienu. 

Labdien. Ļoti ceru kaJūs šodie tiksiet galā ar mūsu Veselības ministri,jo vairāk jau nevar klausīties viņu, cik laba ir Stradiņu slimnīca, Austrumu slimnīca, tikai kāpēc tādi parādi un slimnīcas ,kas bez parādiem 2.slimnīca.1.slimnīca, nav vajadzīgas. Vai tiešām TP partija par visu valda un skalda, visiem taču ir skaidrs ka TP biedri ir stradiņos, austruma blokā,cik ilgi Ērgļa kungs noteiks savus likumus stradiņu kardioloģijā. Slimnīcas kas varētu veikt koronarogrāfijas, angioplastijas, sirds stimulātoru implātēšanu bez ārprātīgās rindas, kā tas mākslīgi ir uzstaisīts stradi;nos, nevar, jo valsts neatmaksā visa nauda ir tikai piešķirta Stradiņiem.Esiet tik labi un lieciet saprast ka arī citās Rīgas slimnīcās to veic profesionāli un bez kādām rindām. 

Es regulāri internetā sekoju Norvēģijas ziņu raidījumiem, tādēļ esmu dziļā neizpratnē par Latvijas veselības aprūpē notiekošo. Cilvēki, ko atved ar ātrajiem, jau tagad vasarā Stradiņos jāgulda koridoros, jo vairs neuzņem 1. slimnīca, atlaisti 570 mediķi, likvidētas slimnīcas. Norvēģijā visi dienesti ļoti nopietni gatavojas rudenī un ziemā paredzamajam jaunās gripas pandēmijas uzliesmojumam, jau tagad tiek piesaistīti papildus mediķi, plānots iesaitīt aprūpē pat medicīnas studentus, sākot no 3. kursa. Nemaz nerunājot par papildus finansējumu, medikamentu rezervēm, pasūtītām vakcīnām. Speciālisti prognozē, ka vīruss ziemā var mainīties un kļut daudz agresīvāks, tādēļ ļoti daudzi cilvēki būs jāstacionē, turklāt daudziem vajadzīga specifiska aprūpe. patiesībā tur arī notiek ves. aprūpes reorganizācija, tikai pretējā virzienā... Kur Latvijas cilvēki varēs saņemt palīdzību, vai valstī ir pietiekamas zāļu un mediķu rezerves sādai situācijai? Lūdzu uzdodiet šos jautājumus Rozentāles kundzei, jo viņa kā infektoloģe noteikti labi zina, ko šada pandēmija var nozīmēt, ja vīruss, pret kuru nevienam nav imunitētes, vēl mainās... 

Stradiņi tak TP lielie draugi... Tie gan valsts naudu šķērdē nemaņā. Bagātajās rietumvalstīs nevar atļauties par valsts naudu superdārgās angiplastijas tādos apjomos. Mums var. Jo dažs labs profesors TP liels draugs, un nauda no budžeta tek kā pa reni. Labo sirdis pat 80 - gadīgām tantiņām par nodokļu maksātāju naudu. Protams, arī tantiņas pelnījušas valsts medicīnu, aprūpi utt, bet ir taču jāsaprot, ko un cik valsts var atļauties, un kas jau ir totāls nesaimnieciskums, naudas izžmiegšana no valsts! Es vispār nesaprotu, kā Stradiņu vadība vēl nav atlaista par TĀDIEM parādiem. Kā viens valsts iestādes vadītājs var pieļaut, ka rodas parādi, jo vairāk - iestādei, kurai ir tik daudz un dārgi maksas pakalpojumi?! Tikai zinot, ka TP to visu piesegs un visus parādus aizmaksās ar mūsu, nodokļu maksātāju naudu... Privātajā biznesā tāda vadība sen būtu atlaista, da i vēl tiktu nodota lieta tiesai par līdzekļu šķērdēšanu. Bet mūsu valstī Stradiņu vadība sēž, kur sēdējusi. Jautājums studijā: kad un kādā veidā viņi atbildēs par to, ka neprot saimnieciski vadīt slimnīcu un sataisījuši prātam neaptveramus parādus, kam nav nekāda attaisnojuma? To es tiešām gribu noskaidrot. 

Nemuldi, bagātās valstis atļaujas vēl daudz lielākos apjomos, jo ir liela starpība, vai cilvēks pēc problēmām fiksi atveseļojas, vai atlikušo dzīvi vada kā sprāgonis un lieto kompensējamos medikamentus. Un arī ja vecās tantes neārstēs, tad pirmkārt cietīs nevis viņas (nelasīsi bezsamaņā gulošai vecenei lekcijas par veselīgu uzturu), bet tie, kam ar veselību patiešām nav paveicies un kas par to rūpējas..... 

Nesaprotu. Vai tagad vairs bērniem līdz 18 gadiem vairs nav bezmaksas medicīna,pat zīdaiņiem nav? Šodien zvanījām uz Vienības gatves bērnu klīniku, kur konsultācija pie gastroenterologa tagad maksā 25 latus un tā pieejama pēc 2 mēnešiem. Konsultācija nepieciešama 5 mēnešus vecam zīdainim. Interesani būtu zināt kā tagad būs, vai valsts pat zīdaiņiem nenodrošinās bezmaksas medicīnisko apkalpošanu.